Mežsaimnieki Vācijā ceļ trauksmi par gaidāmajiem ierobežojumiem un birokrātijas pieaugumu
Vācu mežsaimniekiem un meža īpašniekiem, neskatoties uz grūtībām, likvidējot meža postījumu sekas, parādījusies vēl viena problēma – valdības plāni “uzlikt” stingrākas prasības un ierobežojumus. Vienojoties kopīgā kampaņā “Rokas nost no Federālā meža likuma”, lielākās Vācijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju organizācijas norāda uz Vācijas jaunā meža likuma prasībās iekļautajiem apdraudējumiem mežu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Meža īpašnieki paziņojumā uzsver: “Ja tiks īstenoti federālās valdības plāni par stingrāku regulējumu un birokratizāciju, daudzviet vairs nebūs iespējama steidzami nepieciešamā, pret klimata pārmaiņām noturīgo mežu pārveide un aizsardzība.”
“Vienkāršā valodā šie plāni nozīmē “vairāk aizliegumu, vairāk noteikumu, mazāk veselā saprāta”. Mēs vēlamies aizsargāt ilgtspējīgi izmantojamus mežus un novērst noteikumu “džungļus”, tāpēc sakām: “Rokas nost no Federālā meža likuma!” Nevienam nav vajadzīgs jauns meža likums, vismazāk jau pašam mežam,” norāda Land&Forst ģimenes uzņēmumu federālais priekšsēdētājs Makss fon Elverfelds.
Šo kampaņu atbalsta arī AGDW – Meža īpašnieku apvienība, kas pārstāv aptuveni divus miljonus meža īpašnieku Vācijā.
Meža īpašnieku interešu grupas kritizē ne tikai jaunajā likuma iekļautās nepraktiskās prasības. Īpašā pētījumā secināts, ka Vācijas Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas apsvērumi, tostarp attiecībā uz koku sugu izvēles ierobežošanu vai citu mežsaimniecības un darbības brīvību ierobežošanu, ir antikonstitucionāli. Tādējādi ir radies precedents radušos situāciju risināt tiesas ceļā.
Aktualitātes koksnes tirgū
Vācu mežsaimnieki ziņo, ka aprīlī Vācijā ir samazinājušās koksnes cenas, jo piedāvājums pārsniedza pieprasījumu. Tas noticis dažādu iemeslu dēļ. Turklāt jau atkal pieaug mizgraužu radītie draudi. Tas viss notiek paralēli apgrūtinajumiem, ko rada valsts jaunā mežu politika. Meža īpašniekus un apsaimniekotājus šī situācija ļoti satrauc.
Aprīlī labā apaļkoku piedāvājuma dēļ daudzas kokzāģētavas samazināja skujkoku zāģmateriālu cenas. Galvenā egļu zāģbaļķu sortimenta kategorijas zāģbaļķi pašlaik sasniedz cenas, kas vidēji ir 93-103 €/m³, vēstī Vācijas meža īpašnieku asociācijas. Tās ir līdz pat 10 eiro zemākas cenas nekā pirms mēneša.
Joprojām ļoti saspringta situācija ir zāģbaļķu un zāģmateriālu pārstrādes produktu tirgū. Arī lielais apaļkoksnes apjoms un ātrāk izpildītie apaļkoksnes līgumi bija iemesls, kāpēc aprīlī apaļkoksnes cenas samazinājās, skaidro Vācijas meža īpašnieku organizāciju pārstāvji.
Daudzviet koksnes iepirkšana tiek veikta tikai nosacīti. Pēdējos mēnešos izveidotie koksnes uzkrājumi var tikt realizēti tikai pakāpeniski. Pēc tam, kad pagājušā gada nogalē koksnes ieguve bija stipri ierobežota sarežģīto laika apstākļu dēļ, lielākā daļa mežizstrādes tika veikta šā gada pirmajos mēnešos. Mežizstrādes koncentrācija daļēji ir izraisījusi arī koksnes transporta pārmērīgu noslogotību, kas, protams, arī ietekmē kopējo ekonomisko situāciju.
Līdz ar to egļu zāģbaļķu pārdošanas iespējas šobrīd, ja salīdzina ar iepriekšējiem mēnešiem, samazinās. Tādēļ Vācijas meža īpašnieku apvienības stingri iesaka saskaņot ar koksnes pircējiem laika grafikus un piegādājamos apjomus.
Enerģētiskās koksnes un rūpnieciskās koksnes cenu spiediens. Mizgraužu invāzijas draudi
Siltās ziemas dēļ enerģētiskās koksnes patēriņš bija ievērojami mazāks, nekā gaidīts. Tas, protams, radīja problēmas meža šķeldas pārdošanā. Papildus ievērojamam cenu samazinājumam pašlaik ir iespējams pārdot tikai nelielus apjomus.
Reģionāli samazinājās arī malkas cenas. Rezultātā kavējas piegādes. Arī rūpnieciskās apaļkoksnes cenas Vācijā ir pakļautas spiedienam. Gan skujkoku, gan lapu koku papīrmalkas cenas samazinās.
Daudzi vācu mežu īpašnieki norāda, ka šī pavasara augstās temperatūras dēļ var prognozēt, ka mizgraužu attīstības periods ir būtiski pagarinājies. Daudzviet notiek pirmie kukaiņu izlidojumi. Tā kā mizgraužiem ir ļoti liels vairošanās potenciāls, ir ļoti svarīgi, lai mežā netiktu atstātas apaļkoksnes krautnes.
2023. gadā Vācijas mežos kopumā tika izstrādāti 70,6 miljoni kubikmetru koksnes. Tas nozīmē mežizstrādes kritumu par 10,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2022. gadā – 78,7 miljoni kubikmetru). Saskaņā ar Federālā statistikas biroja (Destatis) ziņoto, samazinājuma galvenais iemesls tolaik bija mazāk aktīva mežizstrāde meža postījumu dēļ.