Jaunajā Būvniecības likumā, ko Somijas parlaments pieņēma martā, ieviesta norma par oglekļa satura kontroli būvniecībā. Citiem vārdiem sakot, jaunbūvēs tiks noteikti maksimāli pieļaujamie emisiju apjomi, nosakot maksimālo oglekļa dioksīda emisiju apjomu no būvniecības sākumposma līdz būves kalpošanas laika beigām.
Šāda sistēma jau tiek izmantota Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā un dažos Beļģijas reģionos. Norvēģijā un Dānijā, visticamāk, tuvākajā laikā pieņems līdzīgus tiesību aktus. Pēc Somijas Kokapstrādes rūpniecības federācijas izpilddirektora Mati Mikolas (Matti Mikkola) teiktā, jaunais Būvniecības likums veicinās zema oglekļa satura būvniecības pieaugumu.
“Tiesību akti par jauna veida būvniecību paātrinās klimata jautājumu risināšanu un aprites ekonomikas procesus. Jāatceras, ka būvniecības nozare ir viens no galvenajiem emisiju avotiem,” atgādina M. Mikola.
Jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā 2025. gada sākumā
M. Mikola norāda, ka apbūve un ar to saistītie procesi Somijā rada vairāk nekā trešdaļu no visām emisijām. Būvniecības nozare patērē aptuveni pusi no neapstrādātajām izejvielām un rada trešdaļu no valstī radītajiem atkritumiem. Lai samazinātu būvniecības radītās emisijas, ir vajadzīgi pasākumi, kuriem ir ātra ietekme, jo (ja) Somija līdz 2035. gadam vēlas kļūt oglekļa neitrāla. “Koka izmantošana būvniecībā samazina būvniecības radītās tiešās emisijas par 30-40%,” turpina M. Mikola.
Dzīvojamo ēku vidējais kalpošanas laiks ir 58 gadi, citu veidu ēkām tie ir 43 gadi. Ēkas pareizi apsaimniekojot un uzturot, to faktisko lietošanas ilgumu var pagarināt pat līdz vairākiem simtiem gadu. Tā kā būvniecība no koka nākotnē paredzami nostiprināsies, tas palielinās oglekļa uzkrājumus būvniecības nozarē.
“Ilgmūžīgie koksnes izstrādājumi un koka būvniecība ir viens no labākajiem veidiem, kā panākt ilgtermiņa un ilgtspējīgu oglekļa uzkrāšanu. Koka konstrukcijas palēnina oglekļa cirkulāciju, tās ilgāk saglabā oglekli izstrādājumā, tādējādi izslēdzot no atmosfēras attiecīgu oglekļa dioksīda daudzumu,” skaidro M. Mikola.
Lai dārzā uzbūvētu saunu, vairs nevajadzēs atļauju
Turpmāk somiem nebūs vajadzīga atļauja, lai dārzā uzceltu nojumi vai saunu, kas mazāka par 30 kvadrātmetriem, ja vien tas nebūs pretrunā ar būvnormatīviem, zonējuma noteikumiem vai likumu, kas regulē būvniecību ūdensceļu tuvumā. Ēkām, kas paredzētas dzīvošanai, atļauja joprojām būs nepieciešama.
“Laiks rādīs, bet es uzskatu, ka nelielas, pilnībā vai daļēji saliekamas ēkas kļūs populārākas. To esam novērojuši Zviedrijā kopš slavenās Attefallshus* likuma pārskatīšanas 2014. gadā,” saka M. Mikola.
Saskaņā ar Zviedrijas statistiku septiņu gadu laikā Zviedrijā vienģimeņu māju un saimniecības ēku būvniecība ir palielinājusies vairāk nekā četras reizes. Tirgus apjoms tiek lēsts 3,6 tūkstošu zviedru kronu (320 miljoni eiro) apmērā.
T.s. Attefallshus likuma redakcija tika nosaukta toreizējā mājokļu jautājumu ministra Stefana Attefala vārdā, likuma grozījumi ļāva zviedriem bez būvatļaujas uzcelt dzīvojamo ēku ar platību līdz 30 m².
“Mēs uzskatām, ka iespēja bez atļaujas būvēt dažāda veida koka būves palielinās būvniecības aktivitāti arī Somijā. Izmantot koku nelielām saimniecības ēkām, piemēram, nojumēm un saunām, uzskatāma par tradīciju” uzsver M. Mikola.
Somijā koks ir tradicionāls būvniecības materiāls. Gandrīz 90% jauno nelielas platības mājokļu un praktiski visas vasarnīcas ir būvētas no koka. Pat, ja prasības atļauju saņemšanai tiek atvieglotas, daži noteikumi joprojām būs jāievēro, piemēram, nedrīkstēs pārsniegt zemes gabalam noteiktās apbūves tiesības, jāievēro vietējie būvnormatīvi.
Vai Būvniecības likumā ir neskaidrības?
Jaunais Būvniecības likums tiek kritizēts par nekonkrētību. Paredzēts, ka daudzi jaunie likumā iekļautie noteikumi ar atsevišķu lēmumu tiks definēti (precizēti) vēlāk. Viena no likuma kritizētājām, Rakli asociācija, kas pārstāv nekustamā īpašuma īpašniekus un būvniecības nozares klientus, norāda, ka likuma faktisko ietekmi vēl nevar precīzi noteikt, jo ir nepilnības tā ietekmes novērtējumā.
Saskaņā ar jauno tiesību aktu visiem būvniecības atļauju pieteikumiem jāpievieno ietekmes uz vidi un izmantoto materiālu ietekmes uz vidi pārskati. Henna Helandere, Somijas Arhitektu asociācijas SAFA prezidente (2022. gadā), pērnruden žurnālam Tekniikka & Talous skaidroja, ka, neraugoties uz jaunā likuma labo mērķi, to var ļoti dažādi interpretēt.
“Mēs šajā tiesību aktā neredzam nevienu neskaidrību,” ir pārliecināts M. Mikola. “Jāatceras, ka arī pašreizējo – 1999. gadā pieņemto – likumu būvinspektori joprojām interpretē dažādi. Tieši šīs atšķirības rada pietiekami daudz problēmu plānošanā un rūpnieciskajā īstenošanā. Mēs uzskatām, ka jaunais tiesību akts novērsīs daudzas neskaidrības, ar kurām saskārāmies iepriekšējā likumā,” viņš uzskata.
M. Mikola cer, ka jaunais tiesību akts vēl vairāk palielinās investoru un būvniecības pasūtītāju interesi par rūpniecisko koka būvniecību. Pastāvīgs pieprasījuma pieaugums ļaus ilgtermiņā attīstīt ražošanu šajā nozarē.
Nepieciešamība izstrādāt individuālus risinājumus katrai vietai dažkārt tiek uzskatīta par koka konstrukciju izmantošanas trūkumu, jo tas palielina izmaksas, salīdzinot, piemēram, ar betona konstrukcijām. M. Mikola cer, ka jaunais likums mudinās būvniecības uzņēmumus ieguldīt projektēšanā, kas palielinātu standartizētu risinājumu pieejamību.
“Mūsu vēstījums nākamajai Somijas valdībai: ir jāsāk stratēģiska programma zema oglekļa satura rūpnieciskai būvniecībai Somijā, kas atbalstītu jaunā likuma īstenošanu. Šāda programma veicinātu risinājumus rūpnieciskajai būvniecībai un nodrošinātu produktivitātes lēcienu. Tas ir nepieciešams, ja Somija vēlas nodrošināt zemu oglekļa emisiju būvniecības pieejamību,” pauž M. Mikola.
* No 2014. gada Zviedrijā ir spēkā būvniecības kodekss, kas ļauj māju īpašniekiem bez būvatļaujas uzbūvēt 25 m² lielu papildu māju, kuras augstums nepārsniedz 4 metrus. Šīs ēkas dēvē par Attefallshus, tās nosauktas Zviedrijas mājokļu jautājumu ministra Stefana Attefala vārdā.