Analītiķi vērtē, ka līdz 2028. gadam nolietosies 90% Krievijas mežizstrādes tehnikas. Ņemot vērā Kremļa plānoto meža zemes nomas maksas paaugstinājumu par 50%, valdība, kā izskatās, neplāno glābt meža nozari.

Krievijas mežu kopējā platība ir milzīga – tie ir aptuveni 815 miljoni hektāru jeb 8,15 miljoni km², meži klāj 49,4% valsts teritorijas, tas attiecīgi ir ap 20% no visas pasaules mežu platības. Krievijai netrūkst mežu, bet katastrofāli trūkst mežizstrādes tehnikas. Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests oficiāli paziņojis, ka Krievijas meža nozares un kokrūpniecības krīze ir sistēmiska, jo komerciālā mežizstrāde ir sasniegusi zemāko līmeni kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ziņots, ka 90% no valstī importētās mežizstrādes tehnikas līdz 2028. gadam būs nolietota. Tā vietā, lai atbalstītu nozari, Kremlis gatavo krasi paaugstināt maksu par meža platību nomu.

Krievijas kokmateriālu ražošana ir sasniegusi zemāko līmeni kopš Krievijas vadība pavēlēja sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pagājušajā gadā mežizstrāde samazinājās par 10% – līdz 176 miljoniem kubikmetru, kas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pirms desmit gadiem. Šādu informāciju sniedz Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests, to apstiprina arī laikraksts Moscow Times, kas vēstīja, ka 2024. gadā koksnes ieguve ir samazinājusies par 13% salīdzinājumā ar pirmskara līmeni, zāģmateriālu ražošana samazinājusies par 11%, finiera ražošana kritusies par 23%. Eksperti uzskata, ka iemesls jau ir kļuvis strukturāls, ne ciklisks.

Pirms kara Krievija veidoja aptuveni 22% no pasaules skujkoku zāģmateriālu tirdzniecības apjoma. Karam sākoties, rietumu uzņēmumi masveidā pameta tirgu, tika pārtraukts iekārtu eksports uz Krieviju. Starptautiskās meža sertifikācijas organizācijas FSC un PEFC atcēla Krievijas mežsaimniecības ilgtspējas sertifikātus. Eksporta ieņēmumi samazinājās no 12,5 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā līdz 9,8 miljardiem.

Ķīna krieviem ir pēdējais nozīmīgais tirgus, arī tas zaudē pozīcijas

Fastmarkets pārstāvis Starptautiskajā skujkoku konferencē ziņoja, ka 2025. gada pirmajā pusē Ķīnas tirgus apjoms samazinājies par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, cenu līmenis tirgū joprojām bija zems. Lai gan tirgus situācija arī pašlaik ir slikta, lielākā (pat milzu) problēma ir iekārtas.

Saskaņā ar situācijas vērtējumu aptuveni 90% importēto mežizstrādes mašīnu un mežizstrādes transportlīdzekļu, ko pašlaik izmanto Krievijā, līdz 2028. gadam vairs nebūs ekspluatējami. Sankcijas ir bloķējušas piekļuvi Rietumu ražotājiem — John Deere, Ponsse un Komatsu Forest – uzņēmumi, kas apkalpoja lielāko daļu Krievijas profesionālās mežizstrādes parka, Krievijā vairs nestrādā. Vietējie mašīnbūvētāji ne tehnoloģiski, ne fiziski nevar aizpildīt šo plaisu. Iztrūkums nākamajos divos līdz trīs gados tiek lēsts vairāku tūkstošu tehnikas vienību apmērā.

Tā vietā, lai atbalstītu meža nozari, Kremlis par 40-50% plāno paaugstināt meža zemes nomas maksu. Ukrainas izlūkošanas dienests vēstī, ka šāds solis “vēl vairāk samazinās meža nozares pievilcību investoriem un darba ņēmējiem”. Situāciju krietni pasliktina potenciālie ierobežojumi bankas kontu izmantošanai Krievijā, kas ierobežos darbiniekus un kapitāla apriti nozarē, kas jau tāpat cieš no resursu trūkuma.

Uzstājoties Federācijas padomes komitejā, rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks M. Jurins atzinis, ka valsts meža nozare ir “lejupslīdē”, norādot, ka sliktākajā gadījumā 2026. gadā ražošanas apjoms samazināsies par 20-30%, bet 2027. gadā varētu būt vēl lielāks kritums, “ja ģeopolitiskā situācija turpinās pasliktināties” (...)