Bēgļu nometnēs bieži vien patvērumu nodrošina teltis un konteineri, taču nākotnē tos varētu aizstāt Somijā radītās koka ēkas 21 kvadrātmetra platībā, pateicoties projektam Kerake, ko īsteno Tamperes Universitātes Seinäjoki pilsētvides laboratorija kopā ar kokrūpniecības uzņēmumiem Dienvidostrobotnijas reģionā. Arbo patvertne nodrošina pagaidu izmitināšanu 4-6 cilvēkiem, un to var pārveidot arī par pastāvīgu mājokli.

Ilgtspējīgi risinājumi ir nepieciešami, jo līdz pat 39% globālo oglekļa emisiju rada būvniecības aktivitātes un ēkas. Ir zināms, ka koks ir ekoloģisks materiāls, un Kerake projekta sākumpunkts bija veicināt zema oglekļa emisiju līmeņa būvniecību.

“Attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas nospiedumu un jo īpaši ietekmi uz vidi, koka ēka ir atsevišķā klasē, salīdzinot ar metāla konteineriem, ko plaši izmanto kā patvertnes,” saka ēkas dizainere, Tamperes Universitātes arhitekte Mari-Sohvi Mietinena (Mari-Sohvi Miettinen).

M. Mietinenas apgalvojums ir balstīts uz oglekļa pēdas nospieduma aprēķinu un salīdzinājumu, ko, pamatojoties uz šīs ēkas koncepciju, veica projekta vadītājs Virpi Palomaki (Virpi Palomäki). Koka ēkām ir vairākas pozitīvas īpašības. Papildus zemai oglekļa emisijai tās ir piemērs mežu ilgtspējīgai izmantošanai. “Atbilstoši mērķtiecīgi izvēlētai koka ēkai ir potenciāls būt lieliskam risinājumam vides, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas ziņā, kad krīzes laikā un pēc tās ir nepieciešama izmitināšana,” saka arhitekte.

Vienas Arbo būves cena svārstās €3000-15 000 robežās atkarībā no materiālu un aprīkojuma izvēles.

Izcila pielāgošanās spēja

Ilgstoši uzturoties nometnē, svarīgāki kļūst tādi faktori kā drošība, privātums, tīrs ūdens un pārtika. Var būt jāņem vērā arī mācības skolā un studijas, darbs un kontakti ar iestādēm.

Pēc M. Mietinenas teiktā, viena no galvenajām Arbo koka patvertņu priekšrocībām ir to pielāgojamība. Cilvēki nometnē var pavadīt gadiem vai pat gadu desmitiem, pat ja gan bēgļi, gan nometnes darbinieki vēlētos, lai uzturēšanās nebūtu pastāvīga.

Arbo patvertne

Arbo nojumes divslīpais jumts atstāj vairāk vietas uz bēniņiem virs mazākās nišas. Ja tiek izmantots masīvkoks, koka virsma var būt redzama iekšpusē.

“Pētījumi rāda, ka cilvēki labprāt pārveido pagaidu uzturēšanās mājokļus, lai tie atbilstu viņu individuālajām vajadzībām, pat ja viņi zina, ka uzturēšanās būs īslaicīga, vai ja mājoklis nav paredzēts pielāgošanai,” skaidro arhitekte. Viņa arī uzsver, ka koka ēkai var piešķirt jaunu ārējo apšuvumu vai verandu. Mainoties apstākļiem, koka patvertni vai tās daļas var iekļaut jaunā, pastāvīgā mājoklī.

“Šajā ziņā koka konstrukcijas piedāvā interesantus risinājumus,” norāda Mari-Sohvi Mietinena.

Atkārtota izmantošana ir vēl pievilcīgāka, ja ņem vērā, ka, būdama ilgmūžīga koka konstrukcija, nojume visu tās pastāvēšanas laiku būs arī kā oglekļa krātuve.

Koks samazina stresa līmeni

M. Mietinena zina, ka mūsu izpratne par to, kā koksnes materiāli ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu, pastāvīgi pieaug. Koks tiek uzskatīts par pievilcīgu materiālu. Tas ir siltāks pieskārienam nekā, piemēram, metāls vai stikls, un tam piemīt patīkamas akustiskās īpašības. Turklāt koks saglabā vienmērīgāku mitruma līmeni telpās.

“Ir konstatēts, ka koka materiāli pozitīvi ietekmē stresa līmeni un spēju koncentrēties. Tas nozīmē, ka tie varētu būt īpaši piemēroti to cilvēku mājokļiem, kuri ir pārdzīvojuši lielu trauksmi un stresu konflikta vai katastrofas dēļ,” spriež Mari-Sohvi Mietinena.

Principā Arbo patvertnes var izmantot jebkur, lai gan koksni bojājošie kukaiņi var ierobežot to izmantošanu tropu reģionos. Aukstākā klimatā nojumes ir jāaprīko ar apkuri.

“Tomēr tālāk no ekvatora mums, visticamāk, būs vajadzīgi arī citi enerģijas avoti. Patiešām ir svarīgi izstrādāt un atbalstīt tādas ēdiena gatavošanas metodes, kas neprasa vietējās izcelsmes koksnes dedzināšanu,” uzskata Mari-Sohvi Mietinena.

Vēl viens būtisks aspekts ir sanitārija, kam nepieciešama vietējo kultūru pārzināšana. Kerake projektā ir pētīta Somijas uzņēmuma DTS Finland izstrādāta sistēma, kas var pārvērst sanitārijas atkritumus par mēslojumu, tādējādi atbalstot vietējās pārtikas ražošanu reģionos, kas cieš no krīzes.

“Mēs esam izstrādājuši vairākas nojumes versijas ar sauso tualeti vai nu telpās, vai atsevišķā ēkā ārā. Ēka ir pietiekami liela, lai tajā varētu ierīkot dušas kabīni. Jau ir izstrādāts pielietojuma veids šķērslīmētajam kokmateriālam [CLT], kas ļauj to izmantot arī mitrajās telpās. Tas, ka nav jādalās tualetēs vai mazgātavās, ir ļoti svarīgi, jo īpaši bēgļu nometnēs un attiecībā uz sieviešu un bērnu drošību,” paskaidro arhitekte.

Ne viss ir jāizlemj iepriekš

Arī dzīve bēgļu nometnēs un līdz ar to arī Arbo patvertņu izmantošana par mājokļiem var radīt problēmas. Pēc M. Mietinenas domām, tie, kam nepieciešama palīdzība, var būt arī ne visai apmierināti, ja viņiem ir maz iespēju ietekmēt ar viņu izmitināšanu saistītās lietas un ja viss ir jau izlemts iepriekš.

“Ir svarīgi, lai cilvēki varētu justies piederīgi un lai viņiem būtu iespēja izteikties par savu mājokli, tiklīdz situācija to atļauj,” norāda M. Mietinena. Viņa stāsta, ka projekta komanda vēlējās, lai ēkas koncepcijai būtu “arhitektoniski pārliecinošs izskats”, lai tā atšķirtos no citām iespējām. Tomēr galīgais projekts nebija gluži tik vienkāršs. Viena no problēmām, ar ko nācās saskarties, bija logu izmēru noteikšana.

“Mums tika teikts, ka projekts izskatās pārāk dārgs, tāpēc ieinteresētās puses varētu to noraidīt. Mēs arī intervējām kādu bēgļu organizācijas darbinieku, kurš minēja, ka politisko apsvērumu dēļ bieži vien priekšroka tiek dota pieticīgam mājokļa izskatam,” saka M. Mietinena. Tika minēti arī drošības faktori.

“Mēs padarījām izskatu mazāk uzkrītošu un centāmies panākt slēptu potenciālu un pielāgojamību: lielākus logus un ārējo apšuvumu ir iespējams pārveidot vēlāk, kad krīze vairs nebūs tik akūta,” skaidro Mari-Sohvi Mietinena.

Kariem un krīzēm ir bijusi ietekme uz arhitektūru arī pirms tam. Somiem ir pazīstamas divslīpu jumta vienģimenes mājas, kas tika projektētas pēckara atjaunošanas periodam 40. gadu beigās. Pieprasījums pēc šīm mājām bija lielāks nekā uzņēmuma Puutalo Oy iespējas.

Ar teltīm nav jākonkurē

Mari-Sohvi Mietinena saskata Arbo nojumes komerciālo potenciālu, lai gan no humānās palīdzības organizāciju viedokļa šie augstas kvalitātes somu ražojumi var būt pārāk dārgi.

“Ar ierobežotiem resursiem cilvēki parasti dod priekšroku zemākam standartam, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem,” norāda arhitekte.

Somijas uzņēmumiem var būt grūti nostiprināties starptautiskajā tirgū un sasniegt tā dalībniekus, kas varētu piegādāt produktus pircējiem. Attiecībā uz komercializāciju M. Mietinena uzskata, ka vājais punkts ir atrast labus kontaktus un nostiprināties tirgū, kas ir ārkārtīgi piesātināts. “Svarīgi ir noteikt, kāds ir vispiemērotākais šo koka mājokļu izmantošanas veids: tās nevar konkurēt, piemēram, ar telšu cenu un uzstādīšanas ātrumu. Iespējams, ka nelielas būves, kuru pamatā ir mežu ilgtspējīga izmantošana, varētu patikt tirgus dalībniekiem, kuri vēlas rast vispusīgi ilgtspējīgu veidu, kā nodrošināt jaunu mājvietu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savas mājas,” uzskata arhitekte.

Mari-Sohvi Mietinena arī norāda, ka vairāki Somijas uzņēmumi spēj ražot tādas ēkas kā Arbo nojumes, pat ievērojamos apjomos un īsos termiņos. “Galu galā tas ir ļoti vienkāršs produkts. Svarīgi ir izprast, cik sarežģīti ir nodrošināt bēgļu izmitināšanu, un izdomāt, kā jūs varētu palīdzēt šajā jomā,” spriež M. Mietinena.

Viņa stāsta, ka projekta laikā iegūtā informācija ir formulēta kā konceptuāls plāns. Koncepcija ietver ideju, ka laika gaitā patvertni var pielāgot pēc vajadzības, arī attiecībā uz ēkas tehnoloģijām un aprīkojumu.

“Koncepcija vēl ir tālu no reāla produkta. Produkta izstrādei būs jēga tikai tad, kad būs detalizētāka informācija par mērķa valsti un klientiem piemērotu standartu,” skaidro Mari-Sohvi Mietinena.