Pašlaik Somijā dominē jauktie meži, kuros ir daudzveidīgāks sugu klāsts un kas ir izturīgāki pret klimata pārmaiņām un meža kaitēkļiem.
“Egļu audžu ēra, ja tā var sacīt, ir beigusies,” 2023. gada novembrī ziņoja Somijas meža īpašniekiem piederošais žurnāls Metsälehti.
“Jauktie meži samazina meža postījumu risku, tie ir noturīgāki kaut vai pret mizgraužu invāziju,” portālam Forest.fi stāsta Anti Marjokorpi (Antti Marjokorpi), Stora Enso mežu ilgtspējības direktors, kas atbildīgs par mežu apsaimniekošanu. Loģika ir vienkārša: katrs kaitēklis “specializējas” vai tam garšo konkrēta koku suga. Mežā, kurā ir dažādu sugu koki, egļu astoņzobu mizgrauža izplatība būs lēnāka vai pat pilnībā apstāsies.
Meža postījumi ir ļoti nopietna problēma, kas apdraud gan dabu, gan koksnes pieejamību, gan oglekļa dioksīda piesaistīšanu. Saskaņā ar Somijas Meža centra datiem pagājušajā gadā Somijā kukaiņu bojājumu dēļ bija jāizcērt vairāk nekā 6000 hektāru meža. Šādu iemeslu dēļ veiktas ciršanas apjoms Eiropā pēdējā laikā ir krietni palielinājies. Vācijā un Čehijā mizgrauži ir iznīcinājuši plašas mežu platības, radot nopietnus satricinājumus arī kokmateriālu tirgos. Svarīgākie faktori mizgraužu “labsajūtai” ir sausums un ilgstoši karstuma periodi.
Dažādās valstīs jauktos mežus definē dažādi. Somijā tie ir meži, kuros sastopamas vismaz divas koku sugas, nevienas sugas īpatsvaram nepārsniedzot 75%. Attiecīgais maksimālais procentuālais īpatsvars Zviedrijā ir 65.
Saskaņā ar A. Marjokorpi datiem Eiropā jauktu mežu īpatsvars ir atšķirīgs. Ziemeļeiropā tas ir aptuveni 15%, Rietumeiropā – aptuveni ceturtā daļa, Austrumeiropā – aptuveni 19%. Eiropas dienvidrietumos aptuveni 8%, bet Eiropas dienvidaustrumos – aptuveni 17%.
Pārmaiņas ilgs gadu desmitiem
Ilgu laiku ieteicamākā meža apsaimniekošanas metode bija audzēt tikai vienu, atbilstoši vietējiem apstākļiem izvēlētu sugu. Četrās piektdaļās Somijas mežu dominējošās sugas ir parastā priede un egle. Endēmisko koku sugu skaits Somijā ir aptuveni 30, lielākā daļa ir platlapji.
Politiski lēmumi varētu veicināt jauktu mežu veidošanu, bet A. Marjokorpi arī atgādina par mežu ilgo dzīves ciklu. “Katru gadu izstrādā un no jauna iestāda tikai aptuveni 1-2% no kopējās produktīvās meža platības. Paies laiks, līdz jebkāda politika ietekmēs visu mežu ainavu,” uzskata A. Marjokorpi.
Visvairāk kaitēkļu skartā suga ir egle. Stora Enso apsaimniekojamās platībās ir samazinājusi egļu stādījumu blīvumu no 1800 līdz 1600 stādiem hektārā. Stādījumu blīvuma samazināšana par nedaudz vairāk nekā vienu desmito daļu veicinās citu koku sugu, jo īpaši bērza, dabisko atjaunošanos. Līdzīgi lēmušas ir arī Metsä Group un UPM. UPM mērķis ir divkāršot platlapju īpatsvaru aptuveni 520 000 hektāros meža.
“Ir lietderīgi sākt gatavoties klimata pārmaiņām. Dažādu sugu klātbūtne mežā ne tikai nodrošinās bioloģisko daudzveidību, bet arī radīs vairāk iespēju un uzlabos meža noturību (pret klimata pārmaiņām),” pauž Tīna Laine, Metsä Group meža apsaimniekošanas vadītāja. Arī šogad Somijas mežos jauktās mežaudzēs ir iestādītas gan egles, gan priedes, par ko septembrī ziņoja Metsähallitus.
Vēsturiskas pārmaiņas meža apsaimniekošanā
Jaunaudžu kopšanā vēsturiski jau ir notikušas izmaiņas. Tā kā egļu stādus viegli aizēno platlapji, jau izsenis tika ieteikts egļu stādu kopšanas sākumā platlapjus audzē neatstāt. Tagad vērojama tendence platlapju skaitu palielināt. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta datiem egļu un priežu augšana jauktās audzēs nepalēninās, ja kopšana norit, kā paredzēts.
“Jauktais mežs nekaitē rentabilitātei, drīzāk, ilgtermiņā var to veicināt, turklāt, augšana netiek samazināta vai kavēta,” laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus stāsta UPM viceprezidents Sauli Branders (Sauli Brander).
Jauktie meži pielāgojas videi
Platlapju meži ir labvēlīgi meža videi. Rudenī nomestās lapas samazina augsnes skābumu, palīdzot gan kokiem, gan citiem augiem ātrāk saņemt barības vielas. Jauktā mežā dažādas koku sugas var papildināt viena otru dažādos augšanas apstākļos.
“Piemēram, priedei un bērzam ir nepieciešams daudz saules gaismas, egle var labi augt arī ēnainākā vidē. Sausā vietā vairāk dominēs priede, jo tā Somijā un Ziemeļvalstīs vislabāk spēj izturēt sausus apstākļus,” skaidro A. Marjokorpi. Priežu audzēs, kas aug normālos vai mitros apstākļos, bieži vien ir egļu piejaukums. Arī bērzs un egle var līdzāspastāvēt salīdzinoši mitrākos apstākļos. Jauktie meži uzlabo bioloģisko daudzveidību, jo katrai koku sugai ir savs pavadonis.
“Putni var dot priekšroku ligzdošanai konkrētās koku sugās. Arī atmirušajā koksnē mītošās sēnes bieži vien ir ļoti “izvēlīgas”, tāpat kā lielākā daļa kukaiņu,” skaidrojumu turpina A. Marjokorpi. Neraugoties uz uzskaitītajiem pozitīvajiem faktoriem, viņš vērtē, ka ir grūti pateikt, vai jaukto mežu īpatsvars būtu jāpalielina visās Eiropā.
“Katrs mežs jāvērtē reģionālā klimata un cilvēku izmantošanas kontekstā. Kas katrā vietā (reģionā, situācijā) ir labākais, ir jāizpēta vietējā un reģionālā līmenī,” rezumē A. Marjokorpi.