Ir dzirdēti pieņēmumi, ka Eiropas Komisija (EK) pakļāvusies politiskajam spiedienam un emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam ir “padarījusi vieglāk realizējamu”, iekļaujot t.s. elastīguma jeb pielāgojamības mehānismus, piemēram, starptautiskos oglekļa kredītus. Kā zināms, EK ierosināja līdz 2040. gadam par 90% samazināt Eiropas Savienības (ES) neto emisijas, mērķis līdz 2030. gadam – neto emisijas samazināt par 55%, savukārt līdz 2050. gadam Eiropa vēlas panākt klimatneitralitāti. Iepriekšminētais tiks ņemts vērā ES emisiju samazināšanas mērķos 2035. gadam, kas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir jāiesniedz jau šoruden, septembrī.
Kāds ir Eiropas Savienības 2040. gada klimata mērķis?
Tātad,– Eiropas Savienības 2040. gada emisiju samazināšanas mērķis ir juridiski saistošs grozījums Eiropas Klimata likumā, par kuru 2021. gadā panākta vienošanās un kurā noteikts ES mērķis līdz 2030. gadam par 55% samazināt neto emisijas un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisijas.
2. jūlijā iesniegtajā priekšlikumā ierosināts līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas atbilst Eiropas Savienības neatkarīgās Zinātniskās padomes ieteikumam klimata noteikt mērķi 90-95% apmērā. Sākotnējais plāns to ierosināt šī gada sākumā tika atlikts, pieaugot politiskajam spiedienam. Šobrīd priekšlikumā iekļautas noteiktas pielāgojamības iespējas, lai kopumā mērķi padarītu politiski pieņemamāku.
Viena no piedāvātajām iespējām ir ierobežota starptautisko oglekļa kredītu apjoma izmantošana mērķa sasniegšanai – pirmais šāds gadījums Eiropas Savienības klimata mērķu kontekstā, jo gan 2030. gada, gan 2050. gada mērķi ir jāsasniedz, veicot tikai t.s. iekšējos pasākumus. Otra iespēja ir apņemšanās iekļaut Eiropas Savienības pastāvīgos oglekļa piesaistīšanas pasākumus emisiju tirdzniecības sistēmā un nodrošināt lielāku rīcības brīvību starp nozarēm pēc 2030. gada. Atsevišķās nozarēs varētu pieļaut mērķu nesasniegšanu, to attiecīgi kompensējot citās nozarēs. Lai gan Zinātniskā padome atzīst, ka mērķu pielāgojamība varētu palīdzēt veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, tā norāda, ka šāda pieeja nedrīkst samazināt vēlmi mērķus sasniegt.
Kā tiks iesaistīti starptautiskie oglekļa kredīti?
EK pirmo reizi ir atļāvusi izmantot starptautiskos oglekļa kredītus emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanai. Tie tiks iegūti ārpus Eiropas Savienības un tirgoti saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tas, savukārt, nozīmē, ka oglekļa kredītus uzskatīs par pasākumiem, kas veicinās visas ES mērķa sasniegšanu, ne tikai tās valsts, kurā tie tiek īstenoti. EK uzsver, ka mērķa sasniegšanas garantijām tiks nodrošināts t.s. drošības tīkls. Ieguldījums būs piemērojams tikai no 2036. gada līdz 2040. gadam, to ierobežos līdz 3%, ko Komisija raksturojusi kā “pareizo līdzsvaru” starp iekšējiem pasākumiem un starptautisko sadarbību.
Saskaņā ar ES klimata politikas vadītāja Vopkes Hoekstras teikto, oglekļa kredītiem jābūt “augstas kvalitātes”, pārbaudāmiem un sertificējamiem, tiem veiks ietekmes novērtējumu un piemēros noteikumus par to stabilitāti, izcelsmi un izmantošanu. Kredītu veidi varētu ietvert kredītus no tiešas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas gaisā un bioenerģijas ar uztveršanu un uzglabāšanu.
Lēmumu par oglekļa kredītu iekļaušanu dēvē par pretrunīgu, to kārtējo reizi kritizējušas vides organizācijas, nosaucot par mērķa vājināšanu un bažījoties gan par kredītu vides integritāti, gan par zaļo investīciju novirzīšanu ārpus ES. Protams, šāds lēmums uztrauc vides organizācijas, jo potenciāli samazinātos to vērienīgā finansējuma apjoms... Neskatoties uz vides organizāciju “rūpēm un bažām”, Eiropas Savienības klimata politikas vadītājs Vopke Hoekstra lēmumu par oglekļa kredītiem ir aizstāvējis.
Emisiju samazināšanai ir nepieciešama arī piesaiste...
Mērķa “neto” elements attiecas uz kopējo emisiju daudzumu, kas nonāk atmosfērā,– vai bruto emisijām, no kurām atskaitītas cilvēka darbības un dabas procesi, kas tās novērš. Novēršana var būt balstīta dabā, kad mežs, augsne un dažādi dabas procesi absorbē oglekli no atmosfēras, vai arī tehniskā, pastāvīgā novēršana, kad ogleklis tiek “paņemts” ar jauno tehnoloģiju palīdzību un pastāvīgi uzglabāts, piemēram, tiešā oglekļa uztveršana un uzglabāšana (DAC).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas mērķa ietekmes novērtējumu, Eiropas Savienība līdz 2040. gadam sasniegšot bruto emisiju samazinājumu par 75-85%, kas liecina, ka līdztekus emisiju samazināšanai noteikti ir nepieciešama arī piesaiste. Atšķirībā no 2030. gada mērķa, kurā tika panākta vienošanās par piesaistes ieguldījuma ierobežošanu, Eiropas Komisija norāda, ka t.s. iekšzemes piesaiste kļūs arvien svarīgāka klimata mērķu sasniegšanā.
Eiropas Komisija ir kritizēta, ka nav ņēmusi vērā aicinājumus palielināt mērķa ticamību un izmērāmību, sadalot to trīs apakšmērķos – bruto emisijas, pagaidu piesaiste un pastāvīga piesaiste. Aicinājumus izteica “aktīvākie klimata pasākumu aizstāvji” – apmēram 100 akadēmiķu, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestāžu grupa un Zinātniskā padome.
Nesenais pētījums, ko veica Carbon Gap, parādīja, ka atsevišķi mērķi ir iespējami un nepieciešami. Carbon Gap kritizēja Eiropas Komisiju, ka tāds aspekts nav iekļauts.
Eiropas Komisija vēlas iekļaut arī iekšzemes pastāvīgo oglekļa piesaisti Eiropas Savienības oglekļa cenu noteikšanas sistēmā, lai kompensētu atlikušās emisijas no grūti ierobežojamām nozarēm un izveidotu spēcīgāku ekonomisko pamatojumu jaunajām tehnoloģijām un metodēm. Arī šis priekšlikums izpelnījies kritiku no vides NVO, tostarp, protams, Pasaules Dabas fonda un Climate Action Network Europe.
Reāla pieeja. Reakcija uz 2040. gada mērķi
Daudzas vides organizācijas neatlaidīgi uztur viedokli, ka pielāgojamības ieviešana vājinās klimata mērķus, šauboties par starptautisko oglekļa kredītu iekļaušanu. Viens no konsekventākajiem aicinājumiem ir Eiropas Savienībai nodrošināt kredītu atbilstību stingriem kritērijiem, ja tie tiek izmantoti.
Vides organizācijas, piemēram, Eiropas Klimata rīcības tīkls, uzsvērti vēlas, lai Eiropas Savienība sasniegtu klimatneitralitātes mērķi 10 gadus ātrāk nekā plānots, kas ir absurda un reāli neizpildāma prasība. Vides aktīvisti pastāvīgi kritizē Eiropas Savienību, ka tā necenšas sasniegt mērķi ātrāk. Jāatzīst, spiediens nereālu mērķu pieņemšanai ir veids, kā organizācijām piesaistīt kārtējo finansējumu, neuzņemoties nekādu atbildību, ja mērķi nerealizējas.
Jāuzsver gan, ka pēdējā laikā vides aktīvistu nostāja un spiediens ir samazinājies (nav visaptverošs un “absolūti prevalējošs”). Daudzas sabiedriskās organizācijas, domnīcas, arī zinātnieki, uzņēmēji un viedokļu līderi Eiropā ir atzinīgi novērtējuši starptautiskajai sabiedrībai nosūtīto vēstījumu. Strategic Perspectives paudusi viedokli, ka tas ir skaidrs signāls, lai loģiski un akceptējami apvienotu ekonomisko labklājību, cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu un taisnīgu pāreju no fosilajiem resursiem. Eiropas Politikas studiju centrs norāda uz šā mērķa nozīmi pirms Eiropas un Ķīnas samita jūlijā. Ķīna, protams, vēl nav izvirzījusi jaunu klimata mērķi, šai ziņā vēl ir daudz neskaidrību.
Vēja enerģijas nozare vēlas gada mērķu noteikšanu vēja un citu atjaunojamo energoresursu izmantošanai un galveno šķēršļu, piemēram, pārvades tīklu un atļauju izsniegšanas problēmu, novēršanu. Saules enerģijas nozare jauno pieeju mērķu noteikšanā un izpildē nosaukusi par svarīgu signālu, proti: dekarbonizācija nav izmaksas, bet ieguldījums konkurētspējā, energoapgādes drošībā un rūpniecības attīstībā, rosinot EK strādāt pie pamatnostādnēm laikposmam pēc 2030. gada un pie mērķiem atjaunojamo energoresursu izmantošanai, elektrifikācijai un pielāgojamībai. Savukārt, “oglekļa intensīvā” tērauda ražošanas nozare brīdina mērķa sasniegšanai nepieciešamo apstākļu trūkumu. Tērauda ražotāji mudina īstenot Tērauda un metālu rīcības plānu un veikt papildu pasākumus nozares atbalstam
Uzņēmējdarbības jomā Institucionālo investoru grupa klimata pārmaiņu jautājumos aicinājusi ātri vienoties par ierosināto mērķi pirms COP30, kas būtu ļoti svarīgs ilgtermiņa signāls investoriem par Eiropas ceļu uz klimatneitralitāti. Kembridžas Ilgtspējīgas attīstības līderības institūts atzinīgi novērtēja saikni ar Tīras rūpniecības nolīgumu, norādot, ka tas nodrošina tik ļoti nepieciešamo mērķa un konkurētspējas saskaņotību.
2040. gada mērķis ir saistīts ar Eiropas valstu noteiktajiem ieguldījumiem
Eiropas Savienībai ir jāiesniedz savs 2035. gada emisiju samazināšanas mērķis, kā atjauninātā klimata mērķu plāna daļa saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tie ir Valstu noteiktie ieguldījumi jeb NDC. Sākotnējo termiņu (2025. gada februāri) Eiropa neievēroja. ANO ir noteikusi jaunu termiņu – līdz 2025. gada septembrim, lai plānu iesniegtu pirms COP30 Brazīlijā.
Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka 2035. gada mērķis būs tikai starpposma mērķis, kas attiecīgi izriet no 2040. gada mērķa. Par 2035. gada mērķi būs jāvienojas visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, nevis kvalificētam balsu vairākumam, kas nepieciešams, lai pieņemtu 2040. gada mērķi.
Gan 2035. gada, gan 2040. gada saistības ir svarīgas, lai noteiktu starptautiskos mērķus klimata jomā. Ja šie mērķi ir svarīgi, īstenojami un neatliekami... Tie izskatās īpaši svarīgi pēc ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma kritikas, kas vērsta pret valstīm par nepietiekami ambiciozu NDC iesniegšanu.
Kas plānots turpmāk?
Lai grozījumi kļūtu par tiesību aktu, tie jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Parlamentā. Lai gan tiks ievērota parastā procedūra, saskaņā ar kuru Parlaments un dalībvalstis izstrādā savu nostāju un pēcāk vienojas par kopējo, jāuzsver, ka šis process, visticamāk, būs ātrāks, jo ir nepieciešams panākt vienošanos pirms COP30 Brazīlijā.
ES prezidējošā valsts Dānija pašlaik vada sarunas dalībvalstu vārdā un ir apņēmusies rīkoties, lai Vides padomes ārkārtas sanāksmē 18. septembrī panāktu politisku vienošanos par 2040. gada mērķi un no tā izrietošos Eiropas Savienības 2035. gada nacionālā līmenī noteiktos ieguldījumus tā sasniegšanai.
Ilgtermiņā Eiropas Savienībai būs jāizvērtē, kādas politiskas izmaiņas nepieciešamas, lai sasniegtu 2040. gada mērķi, kas veidos pamatu klimata politikai pēc 2030. gada, līdzīgi kā “Fit for 55” pakete, ko izstrādāja, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķi. Ņemot vērā reālos apstākļus, ģeopolitisko situāciju un neskaidro ekonomikas attīstību, EK uzsver vienkāršošanu un pielāgojamību, kā pareizu risinājumu. Laiks, kad varētu sagaidīt šos tiesību aktus, tiks noteikts Eiropas Komisijas 2026. gada darba programmā. Jācer, ka mūsdienu situācijā un patieso apstākļu novērtējumā balstīta lēmumu pieņemšana arī būs pareizais risinājums...