Ģeogrāfiski Latvija iekļaujas mērenās klimata joslas Eiropas – Rietumsibīrijas augšņu apgabala Baltijas augšņu provincē. Latvijā ir relatīvi jaunas augsnes, jo tās sākušas veidoties kvartāra pēdējā apledojuma atkāpšanās laikā un to absolūtais vecums nav lielāks par 15 000 gadu.

Latvijas augšņu attīstību nosaka klimats, kurā nokrišņi dominē pār iztvaikošanu, ilgstošā atrašanās boreonemorālajā dabas zonā, dažāda granulometriskā un minerālā sastāva cilmieži, sliktā dabiskā drenētība (starppauguru ieplakās un plakanos līdzenumos) un cilvēka saimnieciskā darbība. Minēto faktoru mijiedarbībā notiek arī augsnes izskalošanās.

Latvijas teritorijā vislielākie ir augsnes ūdens erozijas riski. Pēc Latvijas Zemkopības ministrijas datiem, ūdens erozijai ir pakļauti 15,4%  no Latvijas aramzemes, bet vēja erozijai – 9,3%, taču dažādos avotos šie skaitļi var atšķirties, jo augšņu kartēšana pilnībā vēl nav veikta.