Ne tikai pie mums Latvijā vērojama neziņa par vides politikas prasību īstenošanu un paredzamo izmaiņu sekām. Bailes no klimata mērķu (ne)izpildes ir radījušas virkni problēmu, jo pastāv reāla iespēja, ka Latvijai būs jāmaksā milzīgas soda naudas, ja šīs saistības netiks pildītas…
Arī Eiropas varenākā ekonomika Vācija sastopas ar ļoti neskaidru situācijas attīstības scenāriju. “Jaunās valdības koalīcijas līgums klimata politikas jomā ir pārāk neskaidrs, lai nodrošinātu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu,” brīdinājusi valsts Klimata pārmaiņu ekspertu padome. Klimata rīcības programma, ko saskaņā ar likumu kanclera Frīdriha Merca vadītajam ministru kabinetam ir pienākums iesniegt vēlākais līdz 2026. gada martam, būtu jāparāda, kā šo mērķu sasniegšanu realizēt.
Vācijas vadošie eksperti klimata jautājumos pauduši, ka jaunās valdības klimata politikas plāni, kas iekļauti koalīcijas līgumā, visticamāk, nebūs pietiekami, lai samazinātu emisijas atbilstoši klimata mērķiem. Lai novērstu prognozēto mērķu neizpildi, eksperti aicināja F. Merca valdību iesniegt atbilstošu klimata rīcības programmu.
Klimata pārmaiņu ekspertu padome pieņem, ka līdz šim solītā politika nedos uzlabojumus, salīdzinot ar esošo politiku, vai pat var nedaudz palielināt emisijas atkarībā no plānu īstenošanas. “Koalīcijas līgums nesniedz nozīmīgu impulsu 2030. gada klimata mērķa sasniegšanai,” norādīja padomes līdzpriekšsēdētāja Brigite Knopfa.
Padome nosauca svarīgāko, kam nepieciešams pievērst uzmanību: transporta un būvniecības nozare un jaunās ES emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešana šajos sektoros (ETS 2); vairāku ES un valsts ilgtermiņa klimata mērķu nesasniegšana; kā rīkoties, ja Vācijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (ZIZIMM) ir kļuvis par neto oglekļa emisiju avotu un, visticamāk, tāds paliks arī nākotnē.
Vācijas valdība ir izvirzījusi stabilu, bet piesardzīgu klimata un enerģētikas politikas virzienu, apņemoties sasniegt pašreizējos ES mērķus, bet neizrādot lielu vēlmi tos pārsniegt. Koalīcijas līgumā paredzēts bez būtiskām izmaiņām turpināt enerģētikas pāreju valstī, līguma tekstā gan trūkst sīkākas informācijas par turpmāko politiku un konkrētiem pasākumiem.
“Koalīcijas līgumā nav skaidri minētas būtiskākās problēmas, kuras identificēja Klimata pārmaiņu ekspertu padome, kopumā arī daudzos citos jautājumos līguma teksts ir neskaidrs,” norāda B. Knopfa. Ar koalīcijas pašreizējiem klimata plāniem “pastāv risks, ka 2030. gada mērķi netiks sasniegti un 2045. gada mērķis par klimata neitralitāti kļūs nesasniedzams. ... Šie jautājumi jārisina plašā klimata rīcības programmā, kas vadībai jāiesniedz likumdošanas perioda pirmajos 12 mēnešos, tātad līdz 2026. gada marta beigām,” teikts padomes ziņojumā. Attiecīgajām ministrijām pirmie priekšlikumi veicamajiem pasākumiem jāiesniedz jau līdz 2025. gada septembrim.
Padome atkārtoti aicināja valdību atjaunot tā saukto “klimata kabinetu”. Ministru grupai, kas atbild par galvenajām ar klimatu saistītajām politikas jomām – no ekonomikas līdz transportam un finansēm – būtu jārisina prioritārie konflikti un jānodrošina, ka valsts izmanto savstarpēji izdevīgus politikas lēmumus.
Klimata pārmaiņu ekspertu padomes uzdevums ir ik gadu izvērtēt vides aģentūras (UBA) sniegtos emisiju datus un prognozes. Aģentūra martā paziņoja, ka Vācija neatbilst ES noteiktajiem būtiskajiem īstermiņa klimata mērķiem, ja vien valdība neieviesīs efektīvākus pasākumus un politiku emisiju samazināšanai, jo īpaši transporta un būvniecības nozarē. Eksperti aģentūras datus ir apstiprinājuši.
Domnīca Agora Energiewende ir paziņojusi, ka ES mērķu nesasniegšana līdz 2030. gadam varētu izmaksāt Vācijai 13-34 miljardus eiro, jo valdībai būs jāmēģina iegādāties emisiju kvotas no citām ES dalībvalstīm, kas savus klimata mērķus pārsniegs.
Valdībai jāievieš Vācijas CO₂ minimālā cena
Eiropas Savienība transporta un būvniecības nozarē pašlaik ievieš jaunu emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS 2), kas pilnībā stāsies spēkā 2027. gada sākumā; ES joprojām var lemt to atlikt par vienu gadu, ko atbalsta dažas ES valstis.
Eksperti brīdina, ka, stājoties spēkā jaunajai sistēmai, patērētāji visā ES var saskarties ar cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās vai mājsaimniecību apkures rēķinos. Dalībvalstu valdības tiek aicinātas palielināt savu klimata mērķu ambīcijas – jo vairāk siltumsūkņi aizstās gāzes apkures sistēmas, jo mazāk emisiju kvotu būs nepieciešams, jo zemāka būs CO₂ cena. Tiek aicināts izstrādāt atbalsta politiku mazāk nodrošinātajām mājsaimniecībām, lai iesaistītu tās enerģētikas pārejā.
“ETS 2 nav garantēti panākumi,” preses konferencē paziņoja B. Knopfa. “Eiropas līmenī tā ir pakļauta spiedienam. Vācijas valdībai jāstrādā, lai nodrošinātu, ka sistēma patiešām sāk darboties 2027. gadā.”
Tā kā Vācijā jau ir noteikta valsts oglekļa cena minētajām nozarēm, ekspertu padome norādīja uz pastāvošu iespēju, ka tā faktiski samazināsies laikā līdz 2027. gadam, kad valsts pāries uz ES sistēmu. Lai izvairītos no cenu krituma, ziņojumā ierosināts noteikt minimālo cenu valstī. “Tas stabilizētu kopējo cenu Eiropā un samazinātu risku, ka ES ETS 2 sistēmā cenas strauji pieaugs,” teikts ziņojumā.
Valdībai jāprecizē, ko tā plāno darīt, lai nodrošinātu klimata neitralitāties sasniegšanu līdz 2045. gadam
Eksperti aicināja valdību koncentrēties, lai novērstu trūkumus ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. Ziņojumā teikts, ka Vācija ievērojami atpaliks no saviem emisiju samazināšanas mērķiem 2040. gadam, kā arī nespēs sasniegt klimata neitralitāti līdz 2045. gadam. Koalīcijas līgumā šis jautājums nav skarts.
Būtiska problēma ir Vācijas meži un mitrāji. Pašreizējais klimata likums paredz, ka ZIZIMM sektoram līdz gadsimta vidum ir jāsniedz nozīmīgs ieguldījums emisiju samazināšanā, līdzsvarojot neizbēgamas atlikušās emisijas, piemēram, no lauksaimniecības. Prognozes šajā jomā ir drūmas. Lielais sausums 2018. gadā un turpmākajos gados izraisīja daudzu koku bojāeju, kā rezultātā Vācijas meži kļuva par CO₂ neto emisiju avotu. Ziņojumā uzsvērts, ka joprojām nav skaidrs, vai Vācijas mežus varētu atkal padarīt par oglekļa neto piesaistītājiem.
Nosusinātie kūdrāji jau kādu laiku ir neto emisiju avots, kādēļ tiek veikti pasākumi, lai tos apūdeņotu. Lai sasniegtu ZIZIMM sektoram noteiktos emisiju mērķus, “jākoncentrējas gan uz mežsaimniecību, gan uz kūdrāju emisijām”, sacīja Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta (SWP) pētnieks Olivers Gedens.
Papildus dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem ir jāizstrādā arī tehniskie piesaistītāji. Eksperti norādīja, ka tehnoloģijas oglekļa uztveršanai no atmosfēras un tā pastāvīgai uzglabāšanai ir nepieciešamas, lai līdz 2045. gadam sasniegtu siltumnīcefekta gāzu neitralitāti, viņi brīdināja, ka mērķa sasniegšanai nevajadzētu pārāk paļauties uz negatīvajām emisijām, jo “dažos gadījumos attiecīgās tehnoloģijas vēl neieviesīs tik ātri”.
Eksperti kritiski vērtē starptautisko oglekļa kredītu izmantošanu
Vācijas valdība ir paziņojusi, ka plānoto ES 2040. gada klimata mērķi sasniegšanai valsts bilancē būtu jāatļauj iekļaut CO₂ samazinājumu, kas panākts ārpus ES. Emisiju samazinājuma kompensēšana ārvalstīs ar starptautiskajiem CO₂ sertifikātiem gan radītu problēmsituācijas, piemēram, “kvalitātes un pieejamības trūkumu”, vērtēja eksperti. “Mēs šo priekšlikumu vērtējam kritiski,” sacīja Brigite Knopfa.
Vairāku dalībvalstu iebildumi pret Eiropas Komisijas priekšlikumu līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90% ir izraisījuši debates par starptautisko oglekļa kredītu atļaušanu, kas mērķa sasniegšanu varētu atvieglot vai padarīt lētāku. Paredzams, ka Eiropas Komisija drīzumā iesniegs tiesību akta priekšlikumu. 2024. gada februārī tā jau ierosināja mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas balstījās ES neatkarīgās zinātniskās padomes ieteikumā noteikt mērķi 90-95% apmērā.
Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Bloss (zaļie) kritizēja plānus atļaut starptautisko oglekļa kredītu izmantošanu ES 2040. gada mērķa sasniegšanai, argumentējot, ka šāda pieeja varētu palēnināt nepieciešamos klimata pasākumus, piemēram, zaļā ūdeņraža ražošanas palielināšanu.
Klimata aktīvisti aicināja valdību spert “drosmīgus soļus”. “Tuvojoties vasaras sausumam, klimata ekspertu padome apstiprina to, ko mēs jau zinām: Frīdriham Mercam un viņa valdībai ir nepieciešams pārvarēt pašiem sevi un mainīt klimata rīcības tempus,” sacīja Linda Kastrupa no “Fridays for Future”.
Climate Alliance Germany politikas vadītāja Stefānija Langkampa, domājot par iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, aicināja izveidot diferencētas (atkarībā no ienākumiem) finansējuma programmas gan apkurei, izmantojot atjaunojamo enerģiju, gan energoefektīvai ēku renovācijai, gan finansējumu mazajiem elektromobiļiem, kā arī apsvērt sabiedriskā transporta un dzelzceļu tīkla paplašināšanu: “Tikai tā Vācijas federālā valdība var nodrošināt rentablu un videi draudzīgu dzīvi un pārvietošanos ikvienam.”
Atjaunojamās enerģijas nozares asociācija BEE saskata iespēju stiprināt inovācijas un zaļās tehnoloģijas. “Valdība nosaka enerģētikas un klimata politikas virzienu, šīs prognozes jāuztver nopietni un klimata rīcība jāizmanto kā inovāciju un ekonomikas stimuls “Vācijā ražotām” tehnoloģijām,” skaidroja BEE prezidente Simone Petera.