Autors: Zemeunvalsts.lv

Par mazo ērgli. Oficiāli

Jautājums Solvitai Mūrniecei, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktorei

Nozares konferencē Ogrē minēji, ka mazais ērglis tiek aizsargāts “par daudz” un runa jau ir par daudzumu, ne kvalitāti! Kāpēc Tu tā domā un tieši kas liek tā secināt? Vai mazā ērgļa stāvoklis ir... kāds tas ir, kas to spēj noteikt?

Pēdējos gados izveidoto mikroliegumu meža zemēs (ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) kopējā statistika liecina, ka Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) mikroliegumus pamatā veido mazajam ērglim. Tas ir saistīts ar Latvijas Dabas fonda īstenoto Life+ projektu LIFE 13 NAT/LV/001078 ar kopējo budžetu 2,5 milj. eiro. Projektā paredzēts papildus jau esošajai mazo ērgļu aizsardzībai (jau izveidotajiem mikroliegumiem) aizsardzības statusu nodrošināt vēl 500 mazo ērgļu ligzdošanas vietām, nosakot mikroliegumus.

“Mazā ērgļa (Clanga pomarina) aizsardzības plāns Latvijā (2019-2029)” ir teikts, ka sugai ir stabila populācijas dinamika. Citāti no plāna: “…mazā ērgļa populācija laika posmā no 1988. līdz 2018. gadam ir stabila. …nozīmīgākais ligzdošanas sekmes ietekmējošais faktors ir barības pieejamība. …mazā ērgļa statuss gan globālā, gan Eiropas mērogā ir novērtēts kā “Least Concern” (vismazāk rūpju) un globālā populācija tiek vērtēta kā stabila. …Latvijā mazo ērgļu populācija ilgtermiņā ir vērtējama kā stabila un atsevišķos parauglaukumos ir pat konstatēts būtisks skaita pieaugums.” Plānā ir norādīts, ka sugas dabiskais izplatības areāls Latvijā nesamazinās - mazais ērglis, kā ligzdojoša suga atšķirīgā ligzdošanas blīvumā, ir sastopams visā Latvijas teritorijā un Latvija ierindojama vienā no globālās populācijas kodolteritorijām ar aptuveni 20% pasaules populācijas īpatsvara.

VMD, izvērtējot publicēto informāciju dažādos avotos, var secināt, ka globālā mērogā mazajam ērglim ir redzama stabila populācijas tendence [1]. Pēc IUCN Sarkanā saraksta kategorijas un tās kritērijiem [2], mazajam ērglim kopš 2004. gada ir noteikts zems aizsardzības risks (LC) jeb sugai apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud [3]. Arī a/s “Latvijas valsts meži” Vides pārskatā 2017. gadam (turpmāk – Pārskats) norādīti monitoringa dati par parauglaukumos novēroto mazo ērgļu pāru skaitu no 1994. līdz 2017. gadam. Ilgtermiņa skaita dinamika (24 gadu periods) ir stabila, vidēja termiņa dinamika (16 gadu periods)ir nebūtiski negatīva, turpretim, īstermiņa dinamika (11 gadu periods) ir nebūtiski pieaugoša. Pārskatā norādīts, ka uz 2017. gadu a/s “Latvijas valsts meži” datubāzē ir reģistrēta informācija par 432 mazā ērgļa ligzdām un tām tiek nodrošināta aizsardzība atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8. pantam.

Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikts, ka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai. Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums. Tāpat minētajā likumā ir noteikts, ka sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja tās:

1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;

3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

Pēdējais pasvītrotais teksts apliecina, ka mazajam ērglim šobrīd varētu neveidot mikroliegumus, jo sugas aizsardzība un suga pati Latvijā nav apdraudēta. Lai situāciju nepasliktinātu, gribu uzsvērt: ir aktīvāk jāizglīto meža īpašnieki – sabiedrība – par sugas dzīvotnes aizsardzību meža apsaimniekošanas procesā – tas nozīmē, ka jāskaidro konkrētās sugas bioloģija, aizsardzības pasākumi, dabas aizsardzības prasības, ieskaitot nepieciešamību koku ciršanu veikt ārpus ligzdošanas perioda utt.

Šobrīd mikroliegumu veidošanas procesu citām sugām un biotopiem tieši ietekmē sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētu ekspertu pakalpojums. Normatīvajos aktos noteikts: mikrolieguma izveidošanas procesā VMD ir jāsaņem attiecīgās jomas sertificēta eksperta atzinums.

Informācijai – izmaksas par vienu ekspertīzi pēdējos gados ir pieaugušas gandrīz 4 reizes (šobrīd viens eksperta atzinums vidēji maksā 500 eiro). Mazā ērgļa gadījumā mikrolieguma pieteikumam jau ir pievienots projekta ievaros sagatavots eksperta atzinums.

VMD kopš 2013. gada nav piešķirts finansējums sugu un biotopu ekspertu pakalpojumu apmaksai, pretēji tam, kā to paredzēja 18.12.2012. MK Nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” Anotācija. Šajā periodā VMD ekspertu atzinumus apmaksāja, mēģinot atrast līdzekļus no sava budžeta. Bet jau no 2018. gada nogales VMD iespējas apmaksāt sertificēta eksperta pakalpojumus ir bijušas ļoti ierobežotas, tieši nepietiekamā finansējuma dēļ.

VMD, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumā deleģēto funkciju veidot mikroliegumus meža zemē ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pieņem lēmumu veidot/neveidot mikroliegumus, izvērtējot visu iesaistīto pušu viedokļus, ņemot vērā vides, kā arī sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.

Mikrolieguma veidošanas procesā VMD noskaidro visu iesaistīto pušu viedokli – meža īpašnieku, tiesisko valdītāju, pašvaldības, ņemot vērā eksperta atzinumā norādīto izvērtē mikrolieguma izveidošanas lietderību, kā arī vērtē teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, attiecīgās teritorijas izmatošanas mērķi u.c. aspektus. Mikroliegumu veidošanas procesā privātie meža īpašnieki pamatā nepiedalās ar savu viedokli vai arī VMD saņem negatīvu attieksmi par iespējamu mikrolieguma veidošanu īpašumā esošajā mežā, kā pamatojumu minot valstī esošo kompensācijas mehānismu un kompensācijas apjomu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas salīdzinājumā ar tuvākajā periodā neiegūstamo labumu no kokmateriālu realizācijas, nav samērīgs.

Šobrīd VMD saistībā ar mikroliegumu izveidi piedalās 7 tiesvedības procesos, kuros ir jāpierāda, ka labums sabiedrībai, kas tiks iegūts, uzliekot aprobežojumus meža īpašniekam, būs lielāks nekā konkrētā meža īpašnieka tiesību vai tiesisko interešu ierobežošana.

Manuprāt, būtiski ir apzināt tās īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kuru aizsardzībai ir nelabvēlīgs statuss atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem kritērijiem un ierobežota finansējuma apstākļos, primāri tām būtu veidojami mikroliegumi.

Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai institūcijai rakstiski var iesniegt jebkura persona, aizpildot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu.

Vēlreiz varu atgādināt, ka VMD, saņemot priekšlikumu, piesaista attiecīgo sugas vai biotopa ekspertu, kas sagatavo atzinumu. Eksperta atzinums, situācijas analīze, iesaistīto pušu viedokļi tiek ņemti vērā, lemjot par mikrolieguma veidošanu/neveidošanu.

(Izmantots Konstas Punkkas foto)


[1] BirdLife International, ‘Handbook of the Birds of the World and BirdLife International Digital Checklist of the Birds of the World. Version9.’, 1.June (2016).

[2] IUCN, IUCN Red List Categories and Criteria: Version 3.1. Second Edition., Second edi (Gland, Switzerland and Cambridge,: UK: IUCN., 2012) <http://s3.amazonaws.com/iucnredlist-newcms/staging/public/attachments/3097/redlist_cats_crit_en.pdf>.

[3] BirdLife International, ‘Handbook of the Birds of the World and BirdLife International Digital Checklist of the Birds of the World. Version9.’; Birdlife International, European Red List of Birds, 2015 <https://doi.org/10.2779/975810>; BirdLife International, ‘Clanga Pomarina’, The IUCN Red List of Threatened Species 2016: E.T22696022A93539187, 2016 <http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016– 3.RLTS.T22696022A93539187.en%0ACopyright:>.

13.01.2020
  Dalīties Facebook

Komentāri

Lija
cik jauki. ierosina mikroliegumus veidot putnu draugi, bet ar īpašniekiem jātiesājās VMD. likums tā ir izveidots, ka putneniekiem atbildības nav vispār. dzīvoja putns mierīgi visus gadus, neviens to netraucēja. tagad ligzdas tiek meklētas un pa kluso novāktas. vai tas ir tas, ko gribēja panākt putnu "draugi"?
Marcis
Nu ko lai saka, diezgan skumji, si nevariba un bezspeciba sakartot so vajpratu ir neapskauzama. Politiku noskatisanas visos ap so jomu notiekosajos procesos liecina par lielu lidzeklu esamibu procesa un ieinteresetibu tos iegut, daba tur visiem ir sekundara. Protams seit ari nav minets tiesas spriedums ko vmd nav parsudzejis, kas liecina par dienesta 100% nevelesanos ko mainit sai procesa.

Pievienot komentāru