Palielināt koksnes izmantošanu, piemēram, būvniecībā var būt gana problemātiski. Piemēram, mitrums un saules gaisma ir koksnei kaitīgi, tā ir jāaizsargā. Tradicionālie aizsardzības līdzekļi ir ķīmiskās vielas, no kurām dažas ir pietiekami toksiskas. Ir izstrādātas labākas iespējas, lai gan tās bieži vien kaitē koksnes izturībai.

Pārklājumi, ko parasti izmanto koka, betona, metālu un kompozītmateriālu aizsardzībai, top uz eļļas bāzes. Nereti tie satur videi kaitīgas vielas. Pārklājumi, kuru pamatā ir augu eļļas, kas iegūtas no priedes, linsēklām, kokosriekstiem, sojas pupiņām vai rīcina, var būt ekoloģiski ilgtspējīgāki, taču bieži vien tie nav izturīgi pret nolietošanos. Tos bieži kombinē ar sintētiskiem materiāliem. Līdzīga situācija ir ar gaistošajiem ogļūdeņražiem, ko bieži izmanto pārklājumos, bet tie ir bīstami veselībai, turklāt kaitē ozona slānim. Eiropas Savienība ir ierobežojusi vairāku aizsargpārklājumu ražošanā izmantoto ķīmisko vielu lietošanu.

Ālto universitātes (Aalto university) Ķīmijas inženierzinātņu skolas pētnieki ir izstrādājuši pārklājumu kokam, kas izgatavots no koksnē esošām sastāvdaļām. Koksne sastāv no celulozes, hemicelulozes un lignīna. Jaunais pārklājuma materiāls tika izstrādāts no lignīna. Pārklājums uz koksnes bāzes ir drošs, lēts un augstas veiktspējas. Tas saglabā koksnes virsmas dabisko struktūru un tekstūru, ir ūdensnecaurlaidīgs un aizsargā gan pret traipiem, gan pret saules gaismas radītiem iekrāsojumiem.

“Pārklājums arī ļoti labi saglabā koksnes spēju elpot,” skaidro Aleksandrs Henns (Alexander Henn), Ālto Universitātes Ķīmijas inženierzinātņu skolas doktorants.

Lignīnam kā pārklājumam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar pašlaik izmantotajiem pārklājumiem. Tas ļoti labi novērš koroziju un sasalšanu, kā arī aizsargā pret baktērijām un ultravioleto starojumu. “Tālāk mēs pētīsim iespājas padarīt pārklājumu elastīgāku,” saka Ālto Universitātes profesore Monika Osterberga (Monika Österberg).