Latvijas Orientēšanās federācija (LOF) kategoriski iebilst pret Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) virzīto noteikumu projektu “Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, kas paredz ieviest maksu par publisku sporta pasākumu rīkošanu valsts pārvaldītajās dabas teritorijās.
Pamatojoties uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu samazināt finansējumu Dabas aizsardzības pārvaldei, DAP iecerējusi iekasēt dalības maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tiek izmantots valsts īpašums, kas atrodas DAP pārvaldījumā. DAP saskaņošanai valdībā iesniegusi cenrādi, kura 15. pantā paredz, ka par pasākumu, kurā piedalās no 100 līdz 200 dalībnieku, maksa būs 110 eiro, bet par pasākumu ar 201 līdz 500 dalībniekiem maksa būs 300 eiro. Par pasākumu, kurā piedalās 501 līdz 1500 dalībnieku, maksa būs 700 eiro, par pasākumu, kurā piedalās 1501 līdz 3000 dalībnieku, plānots iekasēt 1600 eiro, bet, ja dalībnieku skaits pārsniedz 3000, plānots iekasēt 3030 eiro. Maksa netiks piemērota pasākumiem līdz 99 dalībniekiem, daudzbērnu ģimenēm, bērnudārzu audzēkņiem, skolēniem un studentiem.
Kaut arī teritorijas, uz kurām attieksies dalības maksa, ir tikai ir nepilns 1% no visas Latvijas (DAP sarēķinājusi, ka šajās teritorijās 2025. gadā notikuši 45 pasākumi, uz kuriem attiektos cenrādis), tas visvairāk ietekmēs orientēšanās sportu, jo tieši šajās teritorijās ar dabiskajiem mežiem, aizraujošu reljefu un izveidotu infrastruktūru notiek orientēšanās sacensības. Īpaši tas skars Gaujas Nacionālo parku – orientieristu vienu no iecienītākajiem apvidiem, šeit arī 2018. gadā notika pasaules čempionāts orientēšanās. Tieši Gaujas senlejā vēsturiski izveidojušies Latvijas lielākie orientēšanās sporta centri, par ko liecina statistika – Siguldas, Cēsu, Valmieras orientēšanās klubu rīkotie orientēšanās seriāli ir visapmeklētākie, tajos ik nedēļu darbadienu vakaros sacensībās piedalās vairāk nekā 150 orientieristi.
Šie orientēšanās seriāli nav komercpasākums, to organizatori negūst peļņu, bet ar dalības maksu tiek segtas sacensību organizatoriskās izmaksas (degviela, karšu drukāšana, tehniskie līdzekļi). Dalības maksa ir simboliska (no 2 līdz 7 eiro, bērniem daudzviet bez maksas) tāpēc, ka šo seriālu organizatoru un visas LOF mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, pievērst sabiedrību fiziskajām aktivitātēm, iepazīstināt ar dabu un arī izglītot sabiedrību dabas aizsardzībā. Un tieši orientieristi ir ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā, jo daba – tā ir vide, kur orientieristiem nodarboties ar savu sporta veidu.
Tagad tiek iecerēts iekasēt dalības maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Par šādu ieceri neizpratnē ir Latvijas Orientēšanās federācija, paužot bažas, ka, ieviešot šo samaksu, tieši tā sabiedrības daļa, kas veicina gan dabas saglabāšanu, gan veselīgu dzīvesveidu, tiek zināmā mērā sodīta.
“Šobrīd DAP plāno aplikt ar maksājumu tikai nelielu, organizētu un sportiski aktīvu sabiedrības daļu, pilnībā ignorējot mehānismus, kā solidāri infrastruktūras uzturēšanas maksu iekasēt no citiem šo teritoriju apmeklētājiem. Tie ir tūkstošiem makšķernieku, kas aktīvi izmanto Gaujas upes resursus, tie ir individuālie pārgājienu mīļotāji, tie ir daudzi simtiem auto ralliju apmeklētāji, ogotāji un sēņotāji, kā arī milzīgas laivotāju plūsmas vasarā, neskaitot ārvalstu tūristus. Šo un vēl daudzu citu sabiedrības daļu apmeklējumi kopsummā veido simtiem reižu lielāku apmeklētāju skaitu, nekā orientēšanās sacensību dalībnieki, un atstāj nesalīdzināmi lielāku ietekmi uz dabas vērtībām un DAP infrastruktūru, un tas nekādā veidā nevecina solidāru godīgumu sabiedrībā par DAP infrastruktūras izmantošanu. Mēs esam par dabas aizsardzību, taču iebilstam šai DAP iecerei, jo šis maksājums būs kā jauna veida nodoklis par veselīgu dzīvesveidu. Proti, maksa tiek piemērota pasākuma organizatoriem un dalībniekiem, kuri faktiski tiek “pieķerti pie rokas”, jo piedalās oficiāli rīkotajās sacensībās. Orientēšanās sacensību rīkotāji zināmā mērā tiek sodīti par to, ka izmanto šīs teritorijas, turklāt vēl tās sakopjot gan pirms, gan pēc sacensībām,” uzsver LOF prezidents Juris Žilko, piebilstot: “Ja maksa tiek iekasēta kā “pakalpojums”, ir jābūt skaidram, kāds pakalpojums tiek sniegts. Orientēšanās sacensību organizatori nesaņem īpašu infrastruktūru, uzkopšanas darbus vai papildu servisu. Tādējādi rodas jautājums, vai šis maksājums faktiski nav jauna veida nodeva par pārvietošanos dabā? ”
Iebilstot pret šo DAP ieceri, LOF izsūtījusi publisku vēstuli Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Valsts kancelejai un LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai.
Vēstulē uzsvērts, ka LOF pārstāv vairāk nekā 40 sporta organizācijas un desmitiem tūkstošu orientēšanās sporta dalībniekus visā Latvijā – bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus, kuri regulāri sporto dabā. LOF uzskata, ka iecerētais regulējums ir tiesiski nepamatots, pretrunā valsts stratēģiskajām prioritātēm sabiedrības veselības un sporta attīstības jomā, kā arī rada riskus valsts budžetam un Eiropas Savienības fondu projektu ilgtspējai.
LOF šajā vēstulē uzsver, ka iecerētā maksa ir pretrunā ar likumu par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kur prioritāte ir palielināt iedzīvotāju skaitu, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. “Pamatnostādnes norāda uz kritiski augstu iedzīvotāju mazkustīgumu Latvijā – tikai 9,5% iedzīvotāju ar sportu nodarbojas pietiekamā apjomā. Tautas sporta pasākumi, ko organizē biedrības, ir galvenais instruments šī rādītāja uzlabošanai. Ieviešot papildu maksu par pasākumu rīkošanu dabā, valsts rada jaunu finanšu barjeru, kas tiešā veidā sadārdzina dalību sporta aktivitātēs, tādējādi padziļinot potenciālas veselības problēmas sabiedrībā,” uzmanību vērš LOF, uzskatot, ka maksa par publisku sporta pasākumu rīkošanu faktiski ierobežo Satversmē nostiprinātās tiesības uz labvēlīgu vidi un veselības aizsardzību.
LOF pauž bažas, ka publiskās piekļuves tiesību ierobežošana caur cenrādi rada bīstamu precedentu citu publisko tiesību ierobežošanai. “Ja valsts pieļaus, ka par pārvietošanos valsts zemēs vairāku cilvēku kopumam ir jāmaksā “ieejas maksa”, tas var novest pie pakāpeniskas visu valsts dabas resursu komercializācijas. Tas būtu klajā pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm un tiesisko kārtību, kurā daba tiek uzskatīta par visiem pieejamu resursu veselības, fiziskās un garīgās labklājības nodrošināšanai, nevis par maksas objektu valsts aparāta uzturēšanai,” savā vēstulē uzsver LOF, piebilstot: „Ir ētiski un juridiski nepieņemami sodīt valsts reģionus un to vietējās kopienas par to, ka tajos ir saglabātas un tiek aizsargātas nacionālas dabas vērtības. Valstij būtu jāatbalsta sporta organizācijas, kas savu darbību saista ar dabas izglītību, tautas sportu un veselīgu dzīvesveidu šajās teritorijās, nevis jāizmanto īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss kā instruments papildu finanšu līdzekļu iekasēšanai no vietējiem sabiedriskajiem aktīvistiem.”
Tāpēc LOF aicina no šī DAP cenrāža projekta svītrot 15. pantu kā tiesiski nepamatotu un saimnieciski neefektīvu, kā arī ierosina izveidot pastāvīgu sadarbības platformu starp DAP, VARAM, IZM un tautas sporta organizācijām, lai kopīgi nodrošinātu konstruktīvu dialogu un līdzsvarotu risinājumu dabas aizsardzības un sabiedrības veselības interesēs. “LOF lieliski saprot, ka ir nepieciešami līdzekļi arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju infrastruktūras uzturēšanā. Taču, lai neciestu sabiedrības intereses, LOF ierosina šajā DAP projektā paredzēt, ka dalībnieku skaits pasākumiem un sacensībām, par kurām sāk iekasēt maksu, tiek pacelts līdz 250 dalībniekiem. Tas nozīmē, ka sacensības, kurās ir 249 dalībnieki un mazāk, netiek piemērots DAP cenrādis. Mēs ierosinām, ka maksājums neattiecas uz vietējo kopienu (biedrību) organizētiem tautas sporta pasākumiem, taču tā vietā aicinām projektā iestrādāt regulējumu, kas maksāšanas principu aizstāj ar atbildības pārnešanu. Piemēram, aicinot vienoties ar minētajām biedrībām par citādu līdzdalības procesu – pārņemot uzturēšanā kādu no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas takas posmiem, kā arī paredzēt, ka jebkurš sacensību organizators ir atbildīgs par infrastruktūras uzturēšanu savu sacensību laikā. Princips – saglabā tiltiņu, trepes, sētu un jebkuru citu infrastruktūras objektu identiskā vai labākā stāvoklī nekā pirms sacensībām,” ierosina LOF prezidents Juris Žilko.