Globālā sasilšana ik gadu izraisa ap 120 tk cilvēku nāvi no karstuma, tai pašā laikā ap 300 tk cilvēku pasargājot no nosalšanas.

Par laika apstākļiem runā katrs, neviens par tiem neko nezina. Bet runā. Šī it dzēlīgā asprātība nereti tiek pierakstīta rakstniekam Markam Tvenam vai viņa draugam Čārlzam Vorneram (Charles Dudley Warner). Šais laikos (21. gadsimtā) ar iepriekšminēto teikumu var raksturot teju ikvienu nepatīkamu laika apstākļu aprakstu. Plašsaziņas līdzekļi pauž, ka dabiski laika apstākļi, ieskaitot nepatīkamus un pat katastrofālus, ir klimata mainības izrasīti, un, lai ar tiem cīnītos, nepieciešami radikāli līdzekļi un īpaša rīcība vai politika.

Šāds ļoti šaurs skats dod pietiekami aplamu ieskatu notiekošajā, turklāt arī tajos notikumos, ko gana labi izpētījuši zinātnieki. Runājot par joprojām aktuālo plūdu jautājumu Vācijā un Beļģijā, Vācijas kanclere Angela Merkele tos "noraksta" uz klimatu un tā pārmaiņām. Tai pašā laikā jauns pētījums (Par upēm) par aptuveni 10 000 upēm visā pasaulē rāda, ka upes šolaik pārplūst krietni mazāk. Piemēram, tēlaini, bet zinātnē balstīti, izsakoties, plūdi, ko 70. gados uzskatīja par "plūdiem reizi 50 gados", nu varētu tikt uzskatīti par "plūdiem reizi 152 gados". Šādas pārmaiņas radījusi urbanizācija, dažādi plūdu kontroles, ierobežošanas un novēršanas pasākumi, kā arī mainīgais klimats.