Pavisam iespējams, ka pēc aptuveni 200 gadiem ģeogrāfijas mācību grāmatās nebūs vairs rakstīts par Papes ezeru, bet gan purvu. Lai arī šobrīd šī nozīmīgā Eiropas biotopa aizsardzībai un saglabāšanai tiek pielikts daudz pūļu un finanšu, dabas process ir nenovēršams. To atzina arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), tomēr uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ezera dzīve būtu garāka.

Stāvot pie Papes ezera maketa, tik tā pa īstam uzskatāmi redzams, ka tas izskatās kā atsevišķi mazi dīķīši. Aptuveni 80% no nepilnus 3000 hektāru lielās ezera platības ir aizauguši ar niedrājiem. Ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis ik pa laikam publiski pasaka kādu savu vērojumu par norisēm dabā, šoreiz viņš paudis – šī ezera atlikusī dzīvildze ir 100-200 gadu. (...)