Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir ievērojami palielinājušas materiālu otrreizējās pārstrādes rādītājus, taču izaugsmes tempi palēninās, brīdina eksperti. Vidēji rēķinot, katrs ES iedzīvotājs 2020. gadā radīja 4,8 tonnas atkritumu un tikai 38% no tiem tika pārstrādāti. Dažās dalībvalstīs vairāk nekā 60% mājsaimniecību radīto atkritumu joprojām nonāk poligonos. Atkritumu pārstrāde ir būtisks veids, kā samazināt primāro resursu patēriņu, aizstājot tos ar otrreizējiem materiāliem, kas jau vismaz vienu reizi ir izmantoti.

Tā kā Eiropa tiecas radīt visaptverošu aprites ekonomiku, rodas jautājums – kā ar atkritumu apsaimniekošanu veicas atsevišķām valstīm? Cik daudz atkritumu Eiropā tiek radīts un pārstrādāts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju? Un kuras Eiropas valstis pārstrādā visvairāk? Ir sarežģīti izsijāt apjomīgās “datu kaudzes”, meklējot atbildes, taču dažādu definīciju noteikšana palīdz izvērtēt Eiropas atkritumu problēmas.

Mājsaimniecības rada tikai 9% no kopējā atkritumu apjoma

2020. gadā kopējais atkritumu daudzums, ko ES radīja visas saimnieciskās darbības un mājsaimniecības, bija 2 154 miljoni tonnu. Tas ir 4815 kg, rēķinot uz vienu cilvēku. Mājsaimniecības radīja tikai 9,4% no atkritumu kopapjoma. Būvniecība (37,5%) un ieguves rūpniecība, un karjeru izstrāde (23,4%) lielā mērā ir atbildīgas par saražotajiem atkritumiem, radot vairāk nekā 60% no kopējā atkritumu apjoma. Atkritumu apsaimniekošanas un ūdensapgādes pakalpojumi veidoja 10,8%, bet apstrādes rūpniecība – 10,6%.

Vācijā un Francijā “rodas” trešā daļa Eiropas atkritumu

Vācija (401 miljons tonnu) un Francija (310 miljoni tonnu) radījušas lielāko daļu no kopējā ES atkritumu daudzuma. No 2020. gada abas valstis bija “atbildīgas” par vienu trešdaļu ES atkritumu – attiecīgi 19% un 14%.

Apvienotā Karaliste (282 miljoni tonnu), bijusī ES dalībvalsts, saražoja trešo lielāko atkritumu daudzumu Eiropā, tai sekoja Itālija (175 miljoni tonnu) un Polija (170 miljoni tonnu).

Tā kā ieguves rūpniecības atkritumi ir viena no lielākajām atkritumu plūsmām Eiropā, to izslēgšana ļauj vieglāk salīdzināt valstis saskaņā ar ES oficiālā statistikas biroja Eurostat datiem.

Cik daudz atkritumu rada Eiropas Savienības iedzīvotāji?

2020. gadā, rēķinot uz vienu ES iedzīvotāju, tika saražotas 4,8 tonnas atkritumu. Šis skaitlis ietver 3080 kg nozīmīgāko minerālu atkritumu un 1735 kg atkritumu no citiem avotiem. Citiem vārdiem sakot, 64% atkritumu ES veido ieguves rūpniecības atkritumi, tostarp iežu atkritumi un nogulsnes (rūdas atlikumi). Saskaņā ar jaunākajiem datiem ES dalībvalstīs uz vienu iedzīvotāju radīto atkritumu daudzums svārstījās no 1,5 tonnām Horvātijā līdz 21 tonnai Somijā. Somijai seko Bulgārija (16,8 tonnas) un Zviedrija (14,7 tonnas). Vācijā un Francijā šie rādītāji bija ļoti tuvu ES vidējam – 4,8 tonnas.

Atkritumu reģenerācija vai likvidēšana?

2020. gadā Eiropas Savienībā tika apstrādāts 1,971 miljons tonnu atkritumu. Tā kā šis skaitlis neietver eksportu un ietver importu, tas nav tieši salīdzināms ar blokā radīto atkritumu daudzumu.

Atkritumu apstrādi iedala divās galvenajās kategorijās: reģenerācija un likvidēšana. Reģenerācija ietver pārstrādi, enerģijas reģenerāciju un aizbēršanu – kad atkritumus izmanto, lai pārstrukturētu izraktās teritorijas, piemēram, grants karjerus un pazemes raktuves. Atkritumu likvidēšana ietver atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu.

Eurostat konstatēja, ka 39,9% no apstrādātajiem atkritumiem tika pārstrādāti, 12% – apbērti, bet 6,5% – reģenerēti. ES atkritumu apstrādes īpatsvars palielinājās no 45,9 procentiem 2004. gadā līdz 59,1 procentam 2020. gadā. Savukārt apglabāšanas īpatsvars tajā pašā periodā samazinājās no 54,1% līdz 40,9%.

Eiropas Savienībā pārstrādes līmenis ir aptuveni 40%

2020. gadā ES pārstrādes īpatsvars kopējā atkritumu apsaimniekošanā bija 39,9%. Pārstrādes līmenis ievērojami atšķīrās – no 5,2% Rumānijā līdz 83,2% Itālijā.

Augstāks pārstrādes līmenis nekā ES vidējais rādītājs bija Francijā (54,2%) un Vācijā (44%), kas ir divas vadošās valstis, lēšot pēc lielākajiem radīto atkritumu daudzumiem. Pārstrādes īpatsvars kopējā atkritumu daudzumā ievērojami mazāks bija Somijā (9,5 procenti), kur radīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais starp visām ES dalībvalstīm. Arī kaimiņvalstī Zviedrijā šis rādītājs bija zems (11,9%).

Eurostat datos nav iekļauta Apvienotā Karaliste, bet saskaņā ar Valsts statistikas biroja datiem 2018. gadā (tie gan ir 7 gadus veci dati...) Apvienotajā Karalistē “pārstrādes un cita veida reģenerācijas” īpatsvars bija 50,4%. Šajā rādītājā nav iekļauta otrreizējā pārstrāde (6,6%).

Kāpēc pārstrādes rādītāji Eiropas valstīs ir tik atšķirīgi?

Galvenais iemesls milzīgajām atšķirībām pārstrādes īpatsvarā ir saistīts ar saimnieciskajām darbībām, kuru rezultātā rodas atkritumi.

2020. gadā Somijā ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes īpatsvars kopējā atkritumu daudzumā bija 75%, Zviedrijā – 77%, bet Rumānijā – 84%. Dažas no ES lielākajām zināmajām minerālu rezervēm, ko izmanto bateriju un citu produktu ražošanā, atrodas Somijā, kur ir aptuveni 40 darbojošās raktuves, kurās ražo niķeli, cinku, litiju, kobaltu un zeltu.

Eiropā tiek pārstrādāta tikai puse no sadzīves atkritumiem

Kāda ir mājsaimniecību nozīme atkritumu apsaimniekošanā? Tās rada tikai 9,4% no kopējā atkritumu apjoma ES. Sadzīves atkritumu statistika sniedz nelielu ieskatu par mājsaimniecību un biroju atkritumiem, kā arī mājsaimniecību atkritumu sastāvu.

2021. gadā ES tika pārstrādāta gandrīz puse (49,6%) sadzīves atkritumu. Visaugstākais sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis bija Vācijā. Šīs atkritumu plūsmas pārstrādes līmenis 2021. gadā svārstījās no 11,3% Rumānijā līdz 71,1% Vācijā. Bez Vācijas vēl sešās ES valstīs pārstrādes rādītāji bija augstāki par ES vidējo: Austrijā, Slovēnijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Itālijā. Savukārt, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Skandināvijas valstīs pārstrādes rādītāji ir zemāki par vidējo rādītāju.

Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis Francijā bija 45,1%, Apvienotajā Karalistē – 44,1% (2018. gada dati). Zīmīgi, ka zemāks par ES vidējo rādītāju šis rādītājs bija četrās Skandināvijas valstīs: Zviedrijā (39,5%), Norvēģijā (38,2%), Somijā (37,1%) un Dānijā (34,3%).

Norvēģijā un Dānijā ir samazinājies atkritumu otrreizējās pārstrādes līmenis

Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis no 2001. līdz 2021. gadam ES pieauga par 21%. Tomēr Eiropas Vides aģentūra (EVA) brīdina, ka pēdējos gados progress ir palēninājies. Slovēnijā pēdējo 20 laikā pārstrādes rādītājs ir pieaudzis visvairāk – par 57%. (Šai periodā sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis ievērojami palielinājās lielākajā daļā valstu.) Norvēģijā šis rādītājs samazinājās par 6%, Dānijā – par 2% un Austrijā – par 1%.

Kāpēc dažās valstīs atkritumu pārstrāde ir efektīvāka?

Saskaņā ar EVA datiem valstīs, kurās pārstrādes rādītāji ir labāki, ir ieviests plašāks pasākumu klāsts, ja salīdzina ar valstīm, kurās ir zemāki pārstrādes rādītāji. Pasākumi ietver, piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu vai neapstrādātu sadzīves atkritumu poligonu aizliegumu un obligātu dalītu sadzīves atkritumu, jo īpaši bioloģisko, savākšanu. Ekonomiski spēcīgākajam valstīm ir arī citi instrumenti, proti, poligonu un atkritumu sadedzināšanas nodokļi un to savākšanas maksa, kas būtiski veicina otrreizējo pārstrādi. EVA arī konstatēja, ka papildus efektīvai valsts tiesību aktu ieviešanai atkritumu apsaimniekošanas jomā augsto pārstrādes līmeni veicina arī augsts vides apziņas līmenis valstī.

Eiropa daļu atkritumu eksportē

Priekšstats par Eiropas Savienības atkritumu saimniecību nav pilnīgs, ja neapskatām, cik daudz atkritumu tiek “izņemti” no sistēmas. Atkritumu eksports uz valstīm ārpus Eiropas Savienības 2021. gadā sasniedza 33 miljonus tonnu, kas ir par 77% vairāk nekā 2004. gadā. Savukārt atkritumu imports no valstīm ārpus ES šajā periodā palielinājās par 11%, 2021. gadā sasniedzot 19,7 miljonus tonnu.

Turcija bija apjoma ziņā nozīmīgākais no Eiropas eksportēto atkritumu galamērķis, 2021. gadā tur nonāca aptuveni 14,7 miljoni tonnu, kas ir gandrīz puse (45%) no kopējā eksporta apjoma. Tas bija vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā 2004. gadā.

Kuras Eiropas valstis eksportē visvairāk atkritumu?

Nīderlande uz valstīm ārpus ES eksportēja 6,4 miljonus tonnu atkritumu, seko Beļģija (4,3 miljoni tonnu) un Vācija (3,5 miljoni tonnu). Nīderlandē atrodas lielākā plastmasas atkritumu tranzīta osta. Saskaņā ar Nīderlandes labdarības organizācijas Plastic Soup Foundation datiem Apvienotās Karalistes atkritumu eksports uz Nīderlandi laika posmā no 2020. līdz 2021. gadam pieauga par vairāk nekā 60%. Tajā pašā laikposmā Nīderlandes plastmasas eksports uz Latīņameriku, Āziju un Āfriku palielinājās vairāk nekā divas reizes, kas lika “zaļo kampaņu” dalībniekiem nosodīt pastāvošo sistēmu, kurai pateicoties, Nīderlandes atkritumu eksportētāji tos “izgāž” ārvalstīs.
https://www.euronews.com/green/2019/09/22/what-is-a-circular-economy-and-how-does-it-work
https://www.euronews.com/green/2023/03/29/gravity-batteries-abandoned-mines-could-store-enough-energy-to-power-the-entire-earth