Lāčplēša dienā, ar ko iesākās nedēļa, domājām un domājam par tiem, kas izsapņoja nākotni, un arī mums – viņu mazbērniem un mazmazbērniem (nākamajām un vēl nākamajām paaudzēm) izcīnīja savu valsti. Sapnis pārvērties īstenībā! Ir patīkami un skaisti, bet…

Vai mūsu valsts pārstāvji, varas turētāji un lēmēji šobrīd aizstāv zemes īpašniekus? Vai šī aizstāvība un rūpes par cilvēku skan runās no tribīnēm un pie pieminekļiem vien, tak faktiski īpašnieks ir atstāts viens pret (Nevis “kopā ar”, bet tieši “pret”!) smagnēju, ne vienmēr zinošu un profesionālu pārvaldes mašinēriju, ko ne vienmēr varam lepni saukt par “mūsu valsts pārvaldi”.

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija allaž ir aizstāvējusi meža un zemes īpašnieka tiesības strādāt savā zemē un, kopjot un izmantojot to, gūt ienākumus sev, ģimenei un, maksājot nodokļus, arī valstij. Diemžēl, jo biežāk redzam, ka meža un zemes īpašnieka tiesības netiek ievērotas vai tiek pakārtotas mākslīgām darbībām bez saimnieciskas un pamatotas jēgas, kompensācijas par izdomātiem un automātiski noteiktiem (Jo tā ir ierasts, tā ir “noteikts”, tā vienkāršāk!) ierobežojumiem – ir nožēlojamas un Eiropas Savienības valsts līmenim absolūti neatbilstošas. Kas mūsu valstī ir svarīgāks – cilvēks, kas ir savas zemes īpašnieks un saimnieks, vai dažu ļaužu vēlme “sekot modei” skaisti izteikties un ar svešām rokām nodrošināt savu personīgo labklājību, maskējot to ar rūpēm par dabu, faktiski nedarot neko?

Lai saprastu, kas un kā notiek un var notikt, aicinām jūs noteikti noskatīties filmu "Valsts un Cilvēks. Īpašums un Sabiedrība", saite uz kuru atrodama zemāk.