(zemeunvalsts.lv komentārs)

Pēdējā laika notikumi Eiropas iekšpolitikā rāda dīvainu ainu, proti, runājot par politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām klimata sakarā, vairāk dzirdam tās balsis, kas “satraucas, skumst, raizējas, aicina”. Mazāk (kas pamatu pamatos ir aplami) dzirdam tos ļaudis, uz kuriem balstās mūsu, kaimiņvalstu, Eiropas (utt.) tautsaimniecība. Ja par pēdējiem ir skaidrs, ka viņi ikdienā ir uz lauka, mežā, purvā, rūpnīcā, pie darbgalda, laboratorijā (...) vai, diemžēl, kārtējā apspriedē, kur meklēt “raižpilnos”?...
Arī Latvijas plašākā sabiedrībā ir samērā maz sarunu vai strīdu – piemēram – Eiropas Komisija piedāvā dokumentu – prasības tādas, sekas – tādas. Ko darīt? Vai mums to vajag? Ja Latvijā gan pamatoti, gan ne visai (bet ierasti) izskan neapmierinātība ar Saeimas darbu (tātad arī ar likumu un lēmumu kvalitāti), vai ir kaut neliels pamats domāt, ka Eiropas Parlamentā un Eiropas Komsijā, un... strādā cilvēki no “citas pasaules” – izglītotākie, analītiskākie, neietekmējamākie pāri Eiropā... Šādiem vārdiem varētu sākties politiska satura pasakas, ne skats uz notikumiem 21. gadsimtā.

(Tulkojums no somu valodas)

“Apkārtējā vide ir svarīga mums visiem, taču tieši vides aizsardzības sakarā ir nopietni jāšaubās par Eiropas Komisijas samērīguma un taisnīguma izjūtu vai tās esamību vispār. Papildus jau esošajām vides saglabāšanas un aizsardzības prasībām nu tiek pieprasīts atjaunot arī ļoti nozīmīgas biotopu platības, un mēs baidāmies, ka tas īpaši skars Somijas lauksaimniecību un mežsaimniecību,” saka Marko Mäki-Hakola, Somijas Lauksaimniecības uzņēmumu un meža īpašnieku centrālās apvienības (MKT) mežsaimniecības direktors.

Uzlabot bioloģiskās daudzveidības situāciju ir būtiski. Somija jau ir izstrādājusi efektīvus veidus, kā šīs problēmas risināt. Vides ilgtspējība Somijā tiek pastāvīgi uzlabota, ar METSO un Helmi programmu atbalstu tiek veicināta brīvprātīga vides saglabāšana un atjaunošana. Par valsts aktivitāti šai ziņā liecina pērn Helmi programmas ietvarā atjaunotie aptuveni 6400 hektāri kūdrāju, liela aktivitāte bija vērojama arī mitrāju, ūdensputnu apdzīvoto vietu, meža biotopu, citu biotopu, mazo ūdenstilpju un pludmaļu apsaimniekošanā.

“Šķiet, ka Eiropas Savienības institūcijas (precīzāk – to darbinieki) ar saviem priekšlikumiem vēlas iznīdēt gan labas sadarbības garu, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvju iesaistīšanos vai vēlmi iesaistīties brīvprātīgā darbā vides aizsardzībā. Darba kārtības noteikšana no Briseles nav ceļš uz priekšu,” uzskata MTK vides direktore Liisa Pietola.

Eiropas Komisija ierosina vairākus tiesību aktus par vides stāvokli. Aplūkojot situāciju kopumā, ir vērts jautāt, vai atjaunojamo resursu izmantošana joprojām (Eiropas Komisijas pārstāvju izpratnē) ir veids, kā risināt nopietnas cilvēces problēmas. Saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju vismaz 30% Eiropas Savienības zemes ir jāaizsargā. Ilgtspējīgas finansēšanas taksonomijā ir izvirzīts priekšlikums par 20% mežu izslēgšanu no saimnieciskās aprites, neņemot vērā iepriekš veikto aizsardzību. Runājot par atjaunojamo enerģiju tiek paredzēts, ka noteiktos reģionos nevarēs iegūt koksni enerģētiskajām vajadzībām.

Piedevām, Eiropas Komisija gatavo regulu, kurā būtu iekļauti juridiski saistoši biotopu atjaunošanas mērķi. Galvenais mērķis – panākt, lai līdz 2050. gadam biotopu atjaunošanas pasākumi tiktu īstenoti visās teritorijās, kurās tie nepieciešami. Saskaņā ar no EK “noplūdušo” informāciju biotopu atjaunošanas prasības būtu ļoti plaši attiecināmas uz mežiem un lauksaimniecības zemēm. Papildus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, lai attaisnotu plašu atjaunošanu, tiek minēti arī ieguvumi klimata jomā.

MTK pārstāvji norāda, ka lielu teritoriju izņemšana no cilvēka saimnieciskās darbības vai atjaunojamo resursu izmantošanas ierobežojumi, vienmēr atstāj ietekmi. Palielinot teritoriju aizsardzību un atjaunošanu, kaut kas neapšaubāmi būs jāupurē.

“Vai informācijas analīzē (ja tāda ir bijusi) ir aizmirsts par mežsaimniecības labvēlīgo ietekmi uz klimatu, vai Komisijai ir kas zināms pārtikas ražošanas nepieciešamību? Piemēram, EK priekšlikumā iekļautā prasība atjaunot kūdrāju platības apdraudētu pārtikas apgādes nepārtrauktību un drošību un vēl vairāk pasliktinātu situāciju lauksaimniecības nozarē. Pamatots iemesls ir bažām par kūdrāju mežu nākotni,” analizē MTK priekšsēdētājs Juha Marttila.

Priekšlikumi nerada iespaidu, ka Eiropas Komisijas ieskatā sociālā un ekonomiskā ilgtspēja ir līdzvērtīga vides ilgtspējai vai ka īpašumtiesību ievērošana ir svarīgs pamatkritērijs līdzekļu izvēlē.

“Mēs Somijā neesam iznīcinājuši dabu, mums ir lielas iespējas situāciju dabā uzlabot. Mēs noteikti turpināsim darboties dabas aizsardzībā, bet mūsu rīcībai ir jābūt orientētai uz zemes īpašniekiem un jāiekļaujas realitātes robežās,” uzsver Marko Mäki-Hakola.

Eiropas Komisija arī plāno ierosināt, ka tā varētu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, kuras teritorijas ir jāatjauno. Šajā gadījumā pašreizējā Komisija cenšas iegūt pēc iespējas lielāku kontroli pār ES Parlamentu un Padomi, kas pārstāv dalībvalstis. Šis pats jautājums ir aktualizēts saistībā ar ilgtspējīgu finansējumu.

“Vai Somijas valdība patiešām gatavojas pieņemt un samierināties ar Eiropas Komisijas organizēto valsts apvērsumu? Domājams, nē! Atbildei jābūt ātrai un stingrai. Somija nedrīkst pārtapt dreifējošā plostā, kas virzās uz federālu valsti (Eiropas Savienības federāciju), kuru centralizēti vada no Briseles. Šādā tempā tautai un jo īpaši mūsu lauku reģionu iedzīvotājiem tiks atņemta vēlme strādāt un turpināt to darīt,” saka J. Marttila.
Izmantoti Jevgēņijas Kazakovas un zemeunvalsts.lv foto