Eiropas Savienība debatē par valstu enerģētikas plāniem, aicinot uzlabot koordināciju

Wester van Gaal, EU Observer | 05.10.2022

ES finanšu ministri pirmdien un otrdien (3. un 4. oktobrī) apsprieda, kā valdībām vajadzētu reaģēt uz augstajām enerģijas cenām, ņemot vērā brīdinājumus, ka ES finanšu sistēma ir apdraudēta.

“Mēs apspriedīsim, kādu atbalstu sniedz Eiropas Savienības dalībvalstis,” pirmdien, ierodoties sanāksmē, sacīja ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis. “Arī par to, cik lielā mērā tas notiek koordinēti.” Pirms sanāksmēm bažas izraisīja tas, ka Vācija pagājušajā nedēļā sāka īstenot 200 miljardu eiro “ekonomikas aizsardzības vairogu”, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmumus pret augstām enerģijas cenām.

Itālijas aizejošais premjerministrs Mario Dragi nosodīja šo plānu kā netaisnīgu. “Saskaroties ar mūsdienu kopīgajiem draudiem, mēs nevaram dalīties atkarībā no tā, cik daudz brīvas vietas ir mūsu valstu budžetos,” viņš teica ceturtdien.

Viņa aizstājēja Giorgia Meloni, kuras galēji labējā partija “Itālijas Brāļi” pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās ieņēma pirmo vietu, arī atbalstīja “tūlītēju Eiropas reakciju” uz enerģētikas krīzi. “Neviena dalībvalsts nevar viena pati piedāvāt efektīvus un ilgtermiņa risinājumus,” viņa teica.

Taču “šonedēļ nav apspriests nekāds jauns kopīgs ES finansējums,” portālam EUobserver sacīja kāda ES amatpersona, kas izteicās anonīmi. “Diskusijas koncentrēsies uz valstu pasākumiem.”

Lielākā daļa no ES līdzekļiem pandēmijas seku novēršanai 800 miljardu eiro apmērā vēl nav ieguldīti, un, pēc dažu ES dalībvalstu, tostarp Nīderlandes un Zviedrijas, domām, tie būtu jāizmanto vispirms. Taču eksperti brīdina, ka koordinācijas trūkums starp ES valstu valdībām var novest pie tā, ka dažām valstīm būs labāk nekā citām.

“Ja Vācijas gāzes cenu bremzēšana dod Vācijas uzņēmumiem daudz lielākas izredzes pārdzīvot krīzi nekā, piemēram, Itālijas uzņēmumiem,” piektdien publicētajā Briseles domnīcas Bruegel ziņojumā apgalvoja Simone Tagliapietra, “tad ekonomiskās atšķirības ES varētu padziļināties un Eiropas vienotība Krievijas jautājumā varētu tikt iedragāta.”

Koordinēta reakcija

Finanšu ministru sanāksme notika pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) bezprecedenta brīdinājuma par “nopietniem” draudiem finanšu stabilitātei. Enerģētikas inflācija un augstākas aizņemšanās izmaksas ir palielinājušas recesijas risku, kas kopā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto nenoteiktību var izplatīties un izraisīt visaptverošu finanšu krīzi, brīdināja kolēģija. Tas bija pirmais “vispārējais brīdinājums”, ko ESRK izteikusi kopš tās izveides, reaģējot uz finanšu krīzi 2010. gadā.

ESRK vadītājs Frančesko Macaferro (Francesco Mazzaferro) vēstulē, kas adresēta Padomei un ar kuru iepazinās EUobserver, aicināja “koordinēti reaģēt”. “Visām attiecīgajām iestādēm jāizmanto visi iespējamie mikrouzraudzības un makrouzraudzības instrumenti, lai ierobežotu šos riskus,” rakstīja ESRK vadītājs.

Eiropas Savienība debatē par valstu enerģētikas plāniem, aicinot uzlabot koordināciju

Pievienot komentāru