Lielākā daļa plastmasas atkritumu, kas ar upju struamēm nonāk pasaules okeānos, tiek radīti Āzijas valstīs. To liecina akadēmiskajā žurnālā Science Advances publicētā organizācijas The Ocean Cleanup nesen veiktā pētījuma dati. Pētījumā secināts, ka Āzijas upēs nonāca 81% no kopējā pasaules upju plastmasas emisiju apjoma, savukārt, citos kontinentos šis īpatsvars bija mērāms viencipara skaitļos.

Pētījumā, no 2017. līdz 2020. gadam tika apsekotas vairāk nekā 1600 pasaules upes, kas kopā veido 80% no kopējās plastmasas ieplūdes okeānos. Ieskalotās plastmasas daudzums katrā upē ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Papildus upes lielumam svarīga ir arī iedzīvotāju koncentrācija upes tuvumā, apkārtējo reģionu ekonomiskie rādītāji un atkritumu apsaimniekošanas kvalitāte. Saskaņā ar The Ocean Cleanup datiem upes ir vislielākais plastmasas ieplūdes avots pasaules okeānos, tāpēc tām ir būtiska nozīme plastmasas piesārņojuma ierobežošanā.

Pētījumā norādīts, ka valstis, kurām ir garas piekrastes līnijas, neraugoties uz to, ka tās ir nelielas sauszemes teritorijas, piemēram, salas vai arhipelāgi, mēdz nesamērīgi palielināt upju radīto plastmasas piesārņojumu. Septiņas no desmit upēm, no kurām jūrā nonāk visvairāk plastmasas, atrodas Filipīnās, problemātiskākā ir Pasiga, kas plūst cauri Manilas metropolei. 1990. gadā upi pasludināja par bioloģiski mirušu, kopš tā laika ir veikta tās renaturalizācija. Arī valsts kopumā tika nosaukta par lielāko okeānu piesārņojuma ar plastmasu veicinātāju, jo Filipīnas emitē vairāk nekā 36% no pētījumā minētās plastmasas jeb 3,3 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, kas ir augstākais rādītājs pētījumā. Citas valstis ar augstu emisijas līmeni uz vienu iedzīvotāju bija Surinama (2,9 kg), Trinidāda un Tobago (2,6 kg) un Malaizija (2,3 kg).