Koksnes tirgū viss patlaban atbilst jau zināmajam teicienam “kas augstu kāpj, tas zemu krīt”. Ja runājam par tādiem lieliem nozares segmentiem kā skuju koku dēļi un kokskaidu plātnes, ir bijuši divi lieli cenu svārstību viļņi. Viens no tiem bija saistīts ar Covid-19 izplatību, kad daļai cilvēku bija ļoti daudz naudas, sēžot mājās, bija daudz laika un viņi masveidā pirka un darbojās, nojaucot pieprasījum un piedāvājuma balansu. Otrs vilnis bija tad, kad Krievija izvērsa karu Ukrainā un bija skaidrs, ka Krievijas un Baltkrievijas koks vairs nebūs pieejams tirgū. Kā zināms, Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāliem ir piemērotas sankcijas. Pat ja sankcijas nebūtu piemērotas, slēgt darījumus ar Krieviju tāpat nebūtu iespējams, kaut vai tikai tādēļ, ka bankas neapkalpotu šādus darījumus. Tā kā Krievija, Baltkrievija un Ukraina veidoja aptuveni 10% no skuju koku dēļu tirgus Eiropā, bet bērza saplākšņa gadījumā tie jau ir vairāki desmiti procentu, tad, sākoties karam, pircēji masveidā veidoja uzkrājumu, baidoties, ka atkal varētu nonākt tādā situācijā kā kovidkrīzes laikā, kad nauda ir, bet preci nopirkt nevar. Pēc abiem minētajiem viļņiem, kad prece bija sagādāta vairāk nekā vajag, tirgū sākās atslābums, jo tika konstatēts, ka noliktavas ir pilnas.
Jaunākie raksti
Aptauja
Politisko aktualitāšu dienaskārtībā nereti ir klimata un vides jautājumi, kurus, lielākoties, komentē, izvēloties vārdus “ambiciozi, eiropeiski, tālredzīgi, ilgtspējīgi utt.”, aizmirstot konkrētu rīcību vai darbus, ko var paveikt ikviens. Vai jums ir skaidrs, ko ikdienā varat darīt klimata situācijas stabilizēšanas labā?
Protams! Piedalos akcijās, uzbrūkot gleznām un pieminekļiem
Šķiroju atkritumus, mudinu to darīt kaimiņus, daudz eju kājām
Pārdevu auto, pievērsos attālinātajam darbam mazpilsētā
Vai tad arī man kas jādara? Visu takk paveiks valdība!
Runas ir garas, darbs - īss
“Sadales tīkla” politika mūs iedzen postā
Mārtiņš Apinis, nra.lv | 29.11.2022
