Šī Francijas vīnkopības kopiena savā teritorijā izmanto ozolkokus un olīvkokus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un mazinātu klimata ietekmi.
Gleznainajos Vinobras kalnos Francijas dienvidaustrumos vīnkopji izmanto bioloģisko daudzveidību, lai pasargātu vīna dārzus no klimata pārmaiņām.
Vīna cilmes vietas nosaukumam jeb “aizsargātam izcelsmes apzīmējumam” ir liela nozīme, jo dzēriena baudītāji izgaršo vīna garšas nianses, kas saistītas ar konkrēto apkārtni.
Jau vairākus gadu desmitus šajā Drôme reģiona vīnu cilmes vietas nosaukumā ir izmantota unikāla pieeja, saglabājot gan ekoloģisko daudzveidību, gan vīnu kvalitāti.
Vīnogulāji, olīvkoki un ozoli aug kopā sistēmā, ko dēvē par vitiforesterie. Tā ir kļuvusi par ilgtspējas paraugu, kas izpelnījies gan vides aizstāvju, gan vīna entuziastu apbrīnu.
Kā koki palīdz mazināt klimata ietekmi uz vīna dārziem?
Anaisa Valjo (Anais Vallot) vīna dārzā iespaidīgi ozoli ieskauj un aizēno pirmos vīnogulājus, vasaras karstumā nodrošinot tiem “nelielu svaiga gaisa dvesmu”.
Vīnogulājus pie mums ieskauj priedes, ozoli un dzīvžogs, kas “mazina klimata pārmērības”, skaidro Sedriks Gijoms Korbēns (Cédric Guillaume-Corbin), lauksaimnieks-vīndaris no citas vīna darītavas – La Péquélette. Sedriks Gijoms Korbēns stāsta, ka dzīvžogi var aizkavēt vēju, ierobežot salnas un “nodrošināt zināmu vēsumu, kad ir ļoti karsts”, līdzīgi kā saulessargs. “Meža robežas tuvums ietekmē līdz pat 100 metru attālumā esošos laukus,” vīndaris piebilst, ka īpaši tas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, augsnes stāvokli un temperatūru. Tā ir ievērojama priekšrocība apgabalā, kas cieš no atkārtotiem karstuma viļņiem.
Vinsobres vīnkopju komiteja 1993. gadā, vienojoties ar pašvaldību, nolēma pārveidot 1238 hektārus mežu par zonu, kas nav apbūvējama, un klasificēt to kā “mežainās platības.”
“Tā vienkārši ir laba saimniekošanas prakse,” skaidro 72 gadus vecais Žans Luī Pijolā (Jean-Louis Piallat), kurš tolaik bija komitejas priekšsēdētājs. “Mēs vienmēr uzskatījām, ka monokultūra nedarbojas un ka bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, [lai saglabātu] vīna raksturīgās īpašības”.
Papildus botāniskajai daudzveidībai, ko nodrošina mūžzaļie ozoli (Quercus ilex), augstākie koki, kas atrodas 500 metru augstumā, ierobežo eroziju un ūdens noteces vētru laikā.
Kā Vinsobres Vitiforesterie sekmē videi draudzīgāku vīnkopības nākotni?
Vīnogu mežsaimniecība pašlaik atgriežas kā daļa no plašākas pievēršanās agroekoloģiskai lauksaimniecībai. Arvien vairāk vīnkopju rūpējas par to, lai no jauna ieviestu savai augsnei piemērotas koku sugas.
“Vīna dārzs ir vesela ekosistēma, ainava: mēs šeit neesam tikai tāpēc, lai novāktu vīnogas,” uzsver Anaiss Valjo, noliecoties virs vīnogulāja, kura ogas no zaļām sāk pārvērsties baltās.
Šāda prakse “rada ierobežojumus darba ziņā tieši tehniski, bet tā ir izvēle", pat ja tas nozīmē mazliet mazāku ražas apjomu, stāsta Gijoms Korbins. Vīnogu audzētājs ir pārliecināts, ka šī daudzveidība ir jūtama viņa vīnu aromātos.
“Vīns stāsta par zemi un vietu, kur tas radies,” vīndaris saka. “Ja esat vietā, kur ir dažādi koki, tauriņi un putni, nevis tikai viena vienīga vīnogulāju jūra, kas jūs, varbūt pat smacē – vīns nestāstīs to pašu stāstu”.
https://www.euronews.com/green/2023/07/28/vitiforestry-how-do-trees-play-a-role-in-protecting-vineyards-from-heatwaves-and-frosts