Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kurā vismazākās darbaspēka izmaksas ir darba devējiem Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

Šādu situāciju rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējas izmaksas pie algas “uz papīra” – 3000 eiro un 1000 mēnesī, kā arī cik liela summa pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

“Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kuras būtiski maina gana darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs, uzsverot, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu valsts konkurētspēju.

“No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu, nekad nav bijusi ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem – vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu.”

Mēnesī par simtiem, gadā par desmitiem tūkstošu

Sorainen pētījuma dati liecina, ka pie 3000 eiro bruto algas darba devējam Lavijā jārēķinās ar 3708,06 eiro, Igaunijā – 4014 eiro, bet Lietuvā tikai ar 3053,1 eiro lielām izmaksām. Tas nozīmē, ka vidēji uz vienu darbinieku ar 3000 eiro bruto algu ik mēnesi Lietuvā uzņēmējam ir par 654,96 eiro mazākas izmaksas nekā Latvijā un par 960,9 eiro mazākas izmaksas nekā Igaunijā, kas gada griezumā veido attiecīgi 7859,52 eiro un 11530,8 eiro. Ja šādu darbinieku skaits mērāms desmitos vai simtos, ik gadu var iegūt summu, kas mērāma simtos tūkstošos eiro.

Darbiniekam izdevīgāka ir Igaunija

Citādu skatījumu no tiem pašiem pētījuma datiem var iegūt, raugoties no darba ņēmēju pozīcijām. Proti, pie 3000 eiro bruto darba ņēmējs (bez apgādībā esošām personām) Latvijā savā bankas kontā saņems ap 2140,58 eiro, Igaunijā – 2456,56 eiro, Lietuvā – tikai 1815 eiro.

“Jārēķinās, ka kopš 2026. gada Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir fiksēts 550 eiro neatkarīgi no algas apmēra, Lietuvā neapliekamais minimums 3000 eiro bruto algu saņēmējiem ir nulle,” skaidro J. Taukačs. Pētījuma dati rāda: ja cilvēkam ar bruto algu 3000 eiro ir iespēja izvēlēties kur maksāt nodokļus, Latvijā uz rokas saņemtu par 325,58 eiro vairāk kā Lietuvā, savukārt Igaunijā – par 315,99 eiro vairāk nekā Latvijā.

Nodokļos visvairāk samaksā Latvijā

No 3000 eiro bruto algas visvairāk nodokļos saņem Latvijas valsts – 1567,49 eiro, kamēr Igaunijas valsts kase papildinās ar 1557,44 eiro, bet vēl mazāku summu iegūst Lietuva – 1238,1 eiro. J. Taukačs vērš uzmanību uz to, ka Baltijā pēdējo gadu laika ir pieredzēta nodokļu likmju paaugstināšana. Proti, 2024. gadā Latvijā zemākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme bija 20%, 2025. gadā tā ir 25.5% jeb par ceturto daļu augstāka nekā bija iepriekš, tiesa, ja 20% bija piemērojami ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, jaunā likme jau attiecas uz ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī), savukārt vēl lielāku ienākumu saņēmējiem jārēķinās ar 33% likmi, iepriekšējā 31% vietā. Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju revīzija stājās spēkā no 2026. gada 1. janvāra, rezultātā 20% likme tiek piemērota ienākumiem līdz 82 962 eiro (6913,5 eiro mēnesī) un 32% likme ienākumiem virs 138 270 eiro (11 522,5 eiro mēnesī), bet ienākumiem starp šīm summām piemēro 25%. Igaunijā šī nodokļa likme no 2025. gada ir 22%, iepriekšējo 20% vietā. Latvijas pirmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% – ir augstāka, nerunājot par nākamo – paaugstinātās likmes – 33% slieksni, kurš iestājas no 105 300 eiro gadā un vēl 3% papildlikmei, ja ienākums pārsniedz 200 000 eiro. Tieši šī papildlikme ir vērsta, lai “paņemtu” vairāk naudas nodokļos no lielu summu dividenžu saņēmējiem, dārgu nekustamo u.c. īpašumu pārdevējiem. Vienlaikus, šāda papildu nodokļa lielo ienākumu guvējiem nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā. '

“Kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā nav solidaritātes nodokļa “Frankenšteina”, kāds ieviests Latvijā? Kāpēc Igaunija var iztikt bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes, ko nevar ne Latvijā ne Lietuvā? Kādēļ Lietuva būtībā vairumam algu piemēro 20% IIN, Igaunija 22%, bet Latvija 25,5%?” vērtē J. Taukačs.

Cita kārtība, visam paliekot savās vietās

Sorainen pētījums apliecina, ka pie 1000 eiro bruto algas darba devējam Latvijā jārēķinās ar 1236,26 eiro, Igaunijā – 1338 eiro, bet Lietuvā tikai ar 1017,7 eiro lielām izmaksām. Savukārt nodokļos no šādas bruto algas Latvijas valsts saņem – 429,24 eiro, kamēr Igaunijas valsts kase papildinās ar 416,48 eiro, bet vēl mazāku summu iegūst Lietuvas valsts – 263,3 eiro. Darba ņēmējs (bez apgādībā esošām personām) Latvijā savā bankas kontā saņems ar 807,03 eiro, Igaunijā – 921,52 eiro, bet Lietuvā tikai 754,4 eiro.

“1000 eiro bruto algas gadījumā ir jārēķinās, ka Lietuvā minimālā alga ir 1153 eiro, kas nozīmē, ka (tāpat kā darba devējam Latvijā) par šo darbinieku (ja vien viņš nav nodarbināts vēl kādā citā darba vietā, nav pensionārs, invalīds, students, skolēns) ir jāsamaksā minimālais valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājums,” skaidro J. Taukačs. Viņš norāda, ka šādas prasības rezultātā gadījumā, ja bruto alga ir 1000 eiro, darba devējam būs jāmaksā papildu 29,84 eiro, kur – 10,68 eiro veselības apdrošināšanai un 19,16 eiro pensijas un sociālajai apdrošināšanai. “Šis papildus nodokļu maksājums nav iekļauts bruto algas 1000 aprēķinā Lietuvā, jo ne Latvijai, ne arī Igaunijā minimālā alga vēl nav sasniegusi 1000 eiro,” skaidro J. Taukačs.

Nianšu gūstā

Dati liecina, ka pat mazajā Baltijā katra valsts meklējusi savu recepti un katrā notiek vienlaikus līdzīgi, taču saturiski radikāli atšķirīgi procesi. “Latvijā otrais pensiju līmenis ir obligāts, Lietuvā un Igaunijā tas ir brīvprātīgs. Ja darbinieks Lietuvā vēlas būt apdrošināts pie valsts, tie būs papildus 3% no algas. Igaunijā sadalījums ir detalizētāks – 2%, 4% vai 6%, ko iespējams izvēlēties. Turklāt noklusējuma likme ir 2%, bet darbinieks var lūgt paaugstināt iemaksu uz 4% vai 6%,” skaidro J. Taukačs. Viņš piekrīt, ka otrā līmeņa pensiju sistēmas jautājumi ir atsevišķs stāsts, vai cilvēkiem dot izvēli krāt pašiem, taču pašnodarbināto valsts sociālas obligātās apdrošināšanas sistēma atbild skaidri – viņiem ir mazāka likme, bet nav dzirdēts, ka kāds starpību apzinīgi ieguldītu kapitāla uzkrāšanai.

“Sociālās apdrošināšanas griesti Lietuvā salāgoti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 32% likmes slieksni – 11 522,5 eiro mēnesī, līdz kuram jāmaksā 12,52%, taču 6,98% par veselības apdrošināšanu jāmaksā arī par algu virs šī sliekšņa,” tā J. Taukačs, pievēršot uzmanību, ka Lietuvā var atļauties augstākus valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus (138 270 eiro gadā), kamēr Latvijā tie ir zemāki (105 300 eiro gadā), bet Igaunijā tādu nav vispār.

“Varbūt tas ietekmē nodokļu likmju sadalījumu?” spriež J. Taukačs, uzsverot, ka pētījums tikai papildinājis jautājumu loku. “Ko Latvijā aizstāvam – uzņēmumus vai iedzīvotājus? Ja Igaunijā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums ir gandrīz pilnībā darba devēja pusē (tādēļ darbiniekam paliek vairāk “uz rokas”), varbūt mums arī ir laiks aizstāvēt iedzīvotājus? Kā Lietuva var iztikt ar tik zemām valsts sociālas obligātās apdrošināšanas iemaksu likmēm?” uz lūgumu minēt papildus jautājumus atbild J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka aprēķinu piemēros nav redzams – cik daudz no valsts sociālas obligātās apdrošināšanas iemaksā tiek novirzīti veselības apdrošināšanai, taču – Lietuvā tie ir 6,98%, Igaunijā – 13%, Latvijā – 1%.

“Valstu konkurence ļauj atrast labāko recepti ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, taču ne jau darbaspēka nodokļu likmēs un niansēs, tā kā Baltija dzīvo apmēram 6.5 miljoni iedzīvotāju, varbūt ir pienācis laiks veikt šo nodokļu unifikāciju, kas potenciālajiem investoriem ļautu uz Baltiju palūkoties kā uz tikpat cilvēkiem bagātu vietu kāda ir Somija.”

Aprēķins

Darbinieka alga 3000 eiro (bruto)

Latvija

Lietuva

Igaunija

Bruto alga 3000 eiro mēnesī. Valstī samaksātie nodokļi (eiro)

Lietuva        1238.10

Latvija         1567.49

Igaunija       1557.44

Izmaksa darbiniekam (neto)

Lietuva        1815.00

Latvija         2140.58

Igaunija       2456.56

Kopējās darba devēja izmaksas (eiro)    

Lietuva        3053.10

Latvija         3708.06

Igaunija       4014.00

--------------------------------------------------

II Aprēķins

Darbinieka alga 1000 eiro (bruto)

Latvija

Lietuva

Igaunija

Avots: ZAB Sorainen pētījums

Bruto alga 1000 eiro mēnesī. Valstī samaksātie nodokļi (eiro)

Lietuva                  263.30

Latvija                   429.24

Igaunija                 416.48

Izmaksa darbiniekam (neto) eiro

Lietuva        754.40

Latvija         807.03

Igaunija       921.52

Kopējās darba devēja izmaksas eiro

Lietuva        1017.7

Latvija         1236.26

Igaunija       1338

Avots: ZAB Sorainen pētījums