Gāzes spēkstaciju paplašināšana piecās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Itālijā, Vācijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā) un Apvienotajā Karalistē, kas nav ES dalībvalsts, sāk kompromitēt ES klimata mērķa saistības, pausts 15. novembrī publicētajā nevalstiskās organizācijas Beyond Fossil Fuels ziņojumā.
Ziņojumā secināts, ka ES gāzes spēkstaciju paplašināšanās rezultātā gāzes spēkstaciju jauda palielināsies par 80 GW, kas ir par 32% vairāk salīdzinājumā ar faktisko globālo jaudu. Tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības klimata mērķiem.
“Mēs neiekļuvām digitālajā laikmetā, masveidā iegādājoties rakstāmmašīnas, un mēs neizveidosim tīru energosistēmu, uzbūvējot tik daudz jaunu gāzes spēkstaciju,” norāda organizācijas Beyond Fossil Fuels kampaņas dalībnieks Aleksandru Mustase.
Itālija un Vācija ir lielākās gāzes ražotājas ES, tās kopā nodrošina 45% no Eiropas gāzes elektroenerģijas jaudas. Šīs divas valstis, kā arī Apvienotā Karaliste jau ir izstrādājušas plānus tuvāko gadu laikā attīstīt jaunas gāzes spēkstacijas, lai gan ir apsolījušas dekarbonizēt savas elektroenerģijas sistēmas.
Lielbritānijai ar tās 2030. gada mērķi attiecībā uz tīru enerģiju ir viena no vērienīgākajām enerģētikas reformām Eiropā. Šā mēneša sākumā Apvienotās Karalistes Nacionālais energosistēmas operators (NESO) apliecināja, ka Apvienotā Karaliste varētu sasniegt šo mērķi, ja valsts turpmāk nepalielinās gāzes parka jaudu. Apvienotajā Karalistē jau būvējamo gāzes spēkstaciju projekts var apdraudēt valsts spēju sasniegt klimata mērķi, jo tas palielinātu Apvienotās Karalistes elektroenerģijas jaudu par 1 459 GW.
Arī Itālija un Vācija ir apsolījušas līdz 2035. gadam dekarbonizēt savu enerģētikas nozari, tomēr, visām trim valstīm enerģētikas plānos trūkst konkrētu pasākumu, lai pārtrauktu izmantot fosilo gāzi, norāda vides NVO.
Jau pagājušajā mēnesī nevalstiskā organizācija Global Legal Action Network iesūdzēja ES tiesā pēc tam, kad tā atzina par neefektīvu bloka pasākumu metāna emisiju samazināšanai gāzes importa procesā. Juridiskās sūdzības pamatā bija fakts, ka Eiropas Savienības iepirkuma mehānisms neparedz noteikumus par metāna emisijām, kas saistītas ar ES iepirktās gāzes ražošanu.
Ziņojumā uzsvērts, ka no 885 gāzes elektrostacijām, kas pašlaik darbojas Eiropā, kopš pagājušā gada sākuma ir slēgtas tikai četras. Līdz 2035. gadam ir plānots slēgt vēl tikai septiņas gāzes elektrostacijas.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) paziņoja, ka līdz nākamās desmitgades beigām bagātajām valstīm jau būtu jāpabeidz dekarbonizācija enerģētikas sektoros, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīgumā noteiktajiem neto nulles emisiju mērķiem. Ziņojumā arī norādīts, ka Bulgārija, Polija un Rumānija lielā mērā ir apņēmušās izmantot fosilo kurināmo, jo tās gatavojas palielināt gāzes elektroenerģijas jaudu no deviņām līdz 24 GW, vienlaikus jau tagad atpaliekot no plāniem pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu.
Daudzi no šiem projektiem tiek finansēti no valsts un dažādiem ES fondiem, tostarp ES modernizācijas un atveseļošanas fondiem, paziņojumā raksta vides nevalstiskā organizācija Beyond Fossil Fuels, apgalvojot, ka šie projekti var novirzīt nodokļu maksātāju naudu no atjaunojamiem energoresursiem, tīkliem un uzglabāšanas attīstības, tā vietā nostiprinot iesaisti fosilajā kurināmajā.
“Eiropas plāni attiecībā uz jaunu gāzes enerģētikas infrastruktūru bīstami neatbilst tās klimata mērķiem. Šāda pārmērīga būvniecība draud mūs ieslodzīt gadu desmitiem ilgā atkarībā no fosilā kurināmā – ceļā, kas ved tieši uz klimata haosu,” vērtē A. Mustase, piebilstot, ka: “Valdībām ir jāsaskaņo savi gāzes enerģijas plāni ar nepieciešamību līdz 2035. gadam Eiropas energosistēmā fosilo kurināmo aizstāt ar atjaunojamiem energoresursiem, tīkliem un uzglabāšanu.”