Piederot pie Latvijas sabiedrības mazākuma, kurš angļu vārdu “deal” nemāk iztulkot kā “kursu”, kam mums vajadzētu pazemīgi sekot, Latvijas mežzinātnieki ar prieku piedalās nacionālās valsts pozīcijas veidošanā meža lietās. Pilnībā atbalstot un par neizbēgamām uzskatot domājošās pasaules daļas iniciatīvas klimata pārmaiņu ierobežošanā, Latvijas piedāvājums (pozīcija) zaļā darījuma (“dīla”) procesā būtu jāveido atbilstoši mūsu nacionālajām interesēm, zināšanām un savdabībai. Vismaz jācenšas.

Par nelielu, bet priekššķietamu nolemtības vēstnesi uzskatāms Latvijas valdības pērn pirmsjāņu noskaņās dotais uzdevums izveidot informatīvo ziņojumu, kurā skatīti aspekti par atsevišķiem mežkopības paņēmieniem (piemēram, atjaunošanas cirtēm jeb tā sauktajām kailcirtēm). Proti, valdību interesēja to normatīvais regulējums un prakse Latvijā, ietekme uz tautsaimniecību, apkārtējo vidi un tās daudzveidību (Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokols Nr. 33, 79. paragrāfs).

Jāatzīst, ka zinātniskie pētījumi par dažādu koku ciršanas paņēmienu ietekmi ir veikti visai fragmentāri. Mazās (līdz 2 ha) atjaunošanas cirsmas ir tipisks Latvijas mežsaimniecības paņēmiens, kurš aprobēts daudzu desmitgažu laikā un praksē ir sevi pilnībā apliecinājis. Mazo cirsmu ietekmē Latvijā ir viens no lielākajiem meža daudzveidības radītajiem Eiropā, kaut gan Latvijā netrūkst cilvēku, kas šādu faktu emocionāli apšauba. Tomēr, raksta autora ieskatā, neliels apskats jeb versija par Latvijas zemes izmantošanu, no kuras izriet dažādu mežsaimniecības metožu izvēle, nekad nav par lieku.
https://www.delfi.lv/news/versijas/jurgis-jansons-eiropas-zalais-darijums-latvijas-mezsaimnieciba-nolemtiba-vai-iespeja-tam-pielagoties.d?id=55250476