Par projektu PROGRESS stāsta Sanda Geipele, Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta vadošā pētniece un projektu vadītāja
Kas ir projekts PROGRESS un kāpēc tas ir aktuāls?
Projekts PROGRESS (tā pilns nosaukums latviešu valodā – reģionālo ekosistēmu pakalpojumu pārvaldības veicināšana) ir starpreģionu sadarbības projekts vides un resursu efektīvas ekonomikas politikas uzlabošanai, partnerībā apvienojot sešas Eiropas Savienības valstis – Itāliju, Īriju, Latviju, Ungāriju, Spāniju un Rumāniju. Projekta vadošais partneris ir Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija no Itālijas. Projekta īstenotājs no Latvijas puses ir Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts (turpmāk – RTU). 4 gadu (2019. gada augusts – 2023. gada jūlijs) projekts tika apstiprināts „Interreg Europe” programmas ietvaros, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk – ERAF). Programma „Interreg Europe” palīdz reģionālajām un vietējām publiskās pārvaldes institūcijām visā Eiropā izstrādāt un īstenot labāku politiku kategorijā “vide un resursu efektivitāte”.
Projekta vispārējais mērķis ir uzsākt politikas pārmaiņu procesu partneru reģionos, uzlabojot politikas instrumentu ieviešanu saskaņā ar nacionālajiem attīstības plāniem un darbības programmām. Politikas instrumenti, uz kuriem attiecas projekts, ir darbības programmas reģionālā vai nacionālā līmenī un citas reģionālās stratēģijas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas spēju uzturēšanu, ekosistēmu pakalpojumu aizsardzību un novērtēšanu. Saistošais politikas instruments Latvijas gadījumā ir darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 5. prioritārais virziens (14,1% no DP piešķīruma tiks izmantoti pasākumiem, kas ir vērsti uz vidi, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām), kas atbilst 5.4. ieguldījumu prioritātei: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura2000 un zaļo infrastruktūru.
Sabiedrība no apkārtējās dabas vides saņem daudzveidīgus resursus savas dzīves nodrošināšanai, sākot no pārtikas, izejvielām apģērba ražošanai, izejvielām mājokļu būvēšanai līdz pat izejvielām starpplanētu lidaparātiem. Parasti nevērtējam ekosistēmu tik plašā mērogā, vairāk to asociējam ar vidi savā apkārtnē, kas nodrošina reģiona iedzīvotāju dzīvotspēju. Tieši savā vidē, tās ekosistēmā ienesam materiālus, produktus, uzvedības paradumus no citām ekosistēmām, aizmirstot, ka vide, ekosistēma ir dzīvās dabas sastāvdaļa un tā mijiedarbojas gan ar cilvēku, gan tā radītiem “izaicinājumiem”. Savstarpējās mijiedarbības rezultāti ietekmē sabiedrības dzīvotspēju kopumā un cilvēku dzīves kvalitāti. Rodas neskaitāmas vides problēmas, pārmērīgs vispārējais patēriņš, neatbilstoši ražošanas modeļi un tehnoloģiju izmantošana, cilvēku mākslīgi un nejauši modificētās ekosistēmas, reģionam neatbilstoši izmantotas modernās lauksaimniecības metodes, zemes izmantošanas metodes, urbanizācijas spiediens, īstenotās politikas kļūdas. Integrēti jānovērtē reģiona ekosistēmas īpašības, jāapzina objektīvi efektīvākā un labākā zemes, tās resursu izmantošana, apsaimniekošana un pārvaldība, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu ilgtspējības aspektus, lai pieņemtu racionāli pamatotus lēmumus gan nacionālā līmenī, gan starpnacionālā sadarbībā.
Visiem sešiem ES reģionus pārstāvošajiem partneriem, iesaistītiem PROGRESS projektā, ir kopīgs mērķis – nodrošināt ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējību un uzlabot Eiropas iedzīvotāju labklājību, izmantojot iespējas pieredzes apmaiņai, zināšanu un labo prakšu pārnesi, kā arī savstarpēji sadarbojoties un pilnveidojot esošos politikas instrumentus.
Kāda ir projekta PROGRESS rosinātā pieeja un kāpēc ir aktuāla ekspertu iesaiste?
PROGRESS rosinātā pieeja ir stingri balstīta uz politikas instrumentu pilnveidi, partnerorganizāciju un attiecīgo iesaistīto pušu mācību kapacitātes attīstīšanu, tādējādi stimulējot kolektīvu, daudzdimensionālu un dinamisku pieredzes apmaiņu. Projekts apvieno vietējās pašvaldības un asociācijas, vietējās attīstības aģentūras, reģionālo asambleju, universitātes un pētniecības centrus. Starpreģionu mācību process balstīsies uz pieredzes apmaiņu starp partneriem sadarbībā ar jomas ekspertiem – iesaistītajām pusēm katrā partnera reģionā – par to, kā tiek veicināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšana, lai veicinātu katra reģiona plānotā politikas instrumenta rīcības plānu izstrādi un to īstenošanu.
RTU projektā koordinēs pieredzes apmaiņas aktivitātes četros mācību tematiskajos ciklos, kas iekļauj jau izstrādāto labo prakšu analīzes metodoloģiju, pēc kuras kritērijiem tiks identificēti un analizēti labo prakšu piemēri, iesaistot jomas ekspertus – iesaistītās puses un politikas veidotājus labo prakšu piemēru apzināšanā un pieredzes apmaiņā.
Šāda daudzdimensionāla, starpdisciplināri metodiskā pieeja, kas balstīta uz jomas ekspertu zināšanām un kompetencēm, radīs labāku izpratni par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu ilgtspējības nozīmi, un jācer – potenciāli veicinās pamatota rīcības plāna izstrādi par savstarpēji ietekmējošo faktoru (vides, ekonomisko, sociālo, institucionālo, tehnoloģisko u.c.) mijiedarbību konkrētā projekta politikas tematiskajā virzienā, apzinot un, iekļaujot Eiropas iniciatīvas, jaunāko pētījumu un labo prakšu rezultātus. Tāpēc ir aktuāla dažādu iesaistīto pušu, t.sk. ekspertu un nozaru pārstāvju aktīva un saskaņota sadarbība. Līdzšinējās metodes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanā ir sadrumstalotas un pārāk ierobežotas, un tām trūkst holistiskas pieejas, tās koncentrējas vai nu uz tehnisko realizāciju, vides aspektu nodrošināšanu, vai veidu, kā to var regulēt un finansēt, vai arī uz to, kā informēt sabiedrību. Potenciāli veidojot citādu, jaunu metodiku rīcības plāna izstrādei projekta ietvaros, būs iespējams noteikt prioritāros attīstības virzienus un labāko praksi vietējā kontekstā. Iespējams, kāda prakse var tikt pārnesta un adaptēta no partneru reģioniem Latvijas apstākļiem. Būs iespējams izstrādāt stratēģijas un ierosināt metodes, kā integrēti, starpnozaru veidā, risināt šīs tematikas problēmas un pilnveidot politikas instrumentus. Jaunā pieeja palīdzētu strukturēt un atvieglot vietējo un starptautisko sadarbību. Tā veicinās inovatīvu pieeju ieviešanu mūsdienu apstākļos, kas nepieciešama bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu ilgtspējas nodrošināšanai, kā arī ilgtermiņā radot pievienoto vērtību dažādās nozarēs un valsts izaugsmē.
Ieguvumi no projekta aktivitātēm un pasākumiem ir: pieredzes un labo prakšu apmaiņa starp partnervalstīm, mācību vizītes katrā partnervalstī (2 reizes gadā), nozarē iesaistīto pušu semināri (2 reizes gadā), ekspertu grupas darbs un novērtējums, zināšanu pārnese un savstarpējā mācīšanās, informatīvo ziņojumu veidošana un izplatīšana, arī kvalitatīvo un kvantitatīvi empīrisko datu analīze, uz sadarbību balstīta politikas attīstība, jaunu kontaktu nodibināšana un potenciālie projekti.
Kā sasniegt projekta PROGRESS mērķi un kādas aktivitātes ir paredzētas projekta laikā?
Projekta apakšmērķis ir dot ieguldījumu mācību kapacitātes veidošanā un politikas pilnveidē partneru reģionos, atbalstot pieredzes apmaiņu starp iesaistītajām pusēm – jomas ekspertiem, lai: 1. veicinātu ekosistēmas pakalpojumu izmaksu un ieguvumu novērtēšanu zemes izmantošanas kontekstā; 2. atbalstītu ekosistēmu sniegto pakalpojumu interešu horizontālu integrāciju nozaru politikā un plānos reģionālā un/vai nacionālā līmenī; 3. izpētītu inovatīvus finanšu un mārketinga mehānismus ekosistēmas sniegto pakalpojumu maksājumiem; 4. uzlabotu ainavu pārvaldību ekonomikas un vides ilgtspējībai. Minētie četri virzieni atbilst PROGRESS četriem mācību tematiskajiem cikliem.
2020. gada 22. janvārī norisinājās pirmā Latvijas iesaistīto pušu – jomas ekspertu sanāksme Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ietvaros dalībnieki dalījās pieredzē par Latvijas iespējamajiem labās prakses piemēriem, kas attiecas uz pirmo mācību tematisko ciklu: ekosistēmas pakalpojumu izmaksu un ieguvumu novērtēšana zemes izmantošanas kontekstā.
Otrā tāda veida sanāksme plānota nākošo trīs mēnešu laikā ar jomas ekspertiem – iesaistītajām pusēm, kur tiks diskutēts par labās prakses piemēriem saistībā ar otro tematisko virzienu, notiks diskusijas par pirmajām identificētajām labajām praksēm partneru reģionos un Latvijā, kā arī tiks apspriests par projektā paredzēto starpreģionu mācību semināru un pieredzes apmaiņas vizīti Latvijā 2020. gada jūnijā, kur piedalīsies visi partneri ar saviem jomas ekspertiem.
Katru pusgadu projekta ieviešanas laikā notiks 2 partneru tikšanās, starpreģionu tematiskais seminārs un mācību seminārs ar izpētes vizītēm, iesaistot pasākumos arī jomas ekspertus – iesaistītās puses. Ciešā sadarbībā ar jomas ekspertiem, partneri savos reģionos identificē un analizē labās prakses, ko prezentēt starpreģionu tematiskajos semināros. Katram partnerim 2 reizes gadā jārīko jomas ekspertu – iesaistīto pušu sanāksmes savā reģionā. Tāpat arī RTU apkopos visu partneru reģionu labo prakšu piemērus un izdos četras labo prakšu rokasgrāmatas atbilstoši projektā paredzētajiem tematiskajiem mācību cikliem.
Jāpiebilst, ka PROGRESS projekta laikā RTU strādās pie izpētes, labo prakšu identificēšanas un pieredzes apmaiņas procesa, kā arī iesaistīto pušu – jomas ekspertu iesaistes un pie rekomendāciju izstrādāšanas politikas instrumentu uzlabošanai, kas balstīta uz jomas ekspertu kompetenci, zināšanām un pieredzi, kā arī uz ārzemju partneru pieredzi.
Būsim pateicīgi, ja Jūs dalītos savā pieredzē un palīdzētu mums identificēt labās prakses piemērus visos tematiskajos virzienos, kā arī iesaistītos RTU organizētajās jomas ekspertu – iesaistīto pušu sanāksmēs un pasākumos.
Jomas eksperti – iesaistītās puses ir laipni aicinātas pieteikties dalībai gan seminārā, gan darba grupā uz plānoto pasākumu Rīgā, 2020. gada jūnijā. Precīzs datums tiks paziņots atsevišķi.
Kontaktinformācija: sanda.geipele@rtu.lv