Apgrūtinājumi atklāsies... Kas ir mainījies? (Atgādinājums II)

db.lv | 05.06.2020

Maija vidū (15.05.*) sākām atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!

Beidzot parādījusies cerība tikt pie vienotas zemes apgrūtinājumu informācijas sistēmas, kas palīdzētu izvairīties no "pārpratumiem" pērkot zemi, tiesa, tikai 2009. gadā. Vienotas informācijas sistēmas izveidi paredz Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais likumprojekts “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”. Tiesa gan, saskaņā ar likumprojektu, šī datu bāze reāli strādāt varētu sākt tikai 2009. gada 1. februārī. Līga Andersone, nekustamā īpašuma kompānijas “Anno” rīkotājdirektore, gan norāda, ka būtībā šāda sistēma bijusi vajadzīga jau pirms deviņiem gadiem, bet tagad esot jāizvērtē, vai datu bāzes izveidošanai 2009. gadā būtu lietderīgi investēt lielus līdzekļus. Vienota apgrūtinājumu datu bāze ir noteikti nepieciešama, atzīst L. Andersone. Esot ļoti daudz gadījumu, kad zemes pircējs neapzinās, ka pirkums ir apgrūtināts, visbiežāk šādi gadījumi rodoties nekustamā īpašuma māklera neprofesionalitātes, kā arī neapzinātas vai pat apzinātas maldināšanas rezultātā. Pašlaik, lai noskaidrotu kādas teritorijas apgrūtinājumu, ir jāstaigā pa vairākām iestādēm.

Jāatgādina, ka arī “DB” vairākkārt ziņoja, ka pirkuma brīdī nezināmu un zemesgrāmatā nenorādītu apgrūtinājumu un ierobežojumu dēļ vairākkārt uzņēmējiem nācies saskarties ar to, ka nav iespējams realizēt projektus, kam īpašums iegādāts. Paredzēts, ka šajā informācijas sistēmā uzkrās telpiskos datus par apgrūtinātajām teritorijām, kurām noteikti tiesību aprobežojumi vai saimnieciskās darbības ierobežojumi, to robežām; objektiem, kuriem nosaka apgrūtināto teritoriju, to robežām; kā arī to teritoriju robežām, kam izstrādāts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, detālplānojums vai zemes ierīcības projekts. Datu uzkrāšanu paredzēts uzticēt Valsts zemes dienestam. Informācijas sistēmā uzkrātos datus pieprasīt un saņemt tiesības būtu ikvienai personai, ja datu sniegšana nebūs pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Par pieeju informācijas sistēmai varētu tikt prasīti pieci lati mēnesī. Informācijas sistēmas izveidošana laikā no 2007. līdz 2009. gadam varētu izmaksāt Ls 1,7 milj., bet sistēmas uzturēšana gadā vidēji izmaksās pusmiljonu latu. Pieticīgi likumprojekta izstrādātāji vērtē iespējamo pieprasījumu pēc šī pakalpojuma – tā 2009. gadā tiek plānoti 100 lietotāji, kuri, samaksājot mēnesī Ls 5 abonēšanas maksu, nodrošinātu 6 tūkst. latu ienākumus, bet gadu vēlāk plānots, ka lietotāju skaits un līdz ar to ieņēmumi trīskāršosies un sasniegs attiecīgi 300 lietotājus un 18 tūkst. latu ieņēmumus.

Viedoklis
Līga Zdanovska, SIA “Hansa Silvesters” nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja:
SIA “Hansa Silvesters” pērn iegādājās meža īpašumu 36 ha platībā par gandrīz 50 tūkst. latu, kam zemesgrāmatā nebija fiksēti nekādi apgrūtinājumi vai saimnieciskās darbības ierobežojumi, taču, izstrādājot šai platībai jaunu meža apsaimniekošanas projektu, tādi atklājās. Šādas datu bāzes izveidošana noteikti palīdzētu. Pirkšanas brīdī nezināmos apgrūtinājumos esam "iekrituši" vairākkārt. Tā šobrīd, piemēram, vienotas dabas liegumu kartes centralizēti nav pieejamas, nākas "līmēt" informāciju par konkrēto īpašumu pirms tā iegādes no dažādiem avotiem: zemesgrāmatas, reģionālās vides pārvaldes, pārdevēja, paša zināšanām par attiecīgo reģionu, kur šis īpašums atrodas utt. Turklāt liela daļa šīs informācijas ir pieejama diemžēl tikai īpašuma īpašniekam, kurš var to apzināti slēpt no potenciālā īpašuma pircēja.

Materiāls pirmoreiz publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 2006. gada 18. aprīlī
http://raksti.db.lv/articles?&to=18.04.2006
* iepriekšējais raksts:
https://www.zemeunvalsts.lv/cies-nolaidibas-del-vai-15-gados-kaut-kas-ir-mainijies-atgadinajums-

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru