Jautājums ir aktuāls vismaz 15 gadus, kālab zemeunvalsts.lv lēma atgādināt valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!

Pie tam, runājot par līdzsvaru, ilgstpēju, vienādu attieksmi utt., zemes īpašnieku sakarā aizmirsta viena lieta: zemes īpašnieks nereti ir arī uzņēmējs. Tātad - strādā un nodrošina darbu, pelna sev un mums visiem (nodokļi), bet... Latvijā "aktuālā" dabas aizsardzības biznesa aktivitātes "Mikroliegumi" izmaksas tāpat ir uz īpašnieka pleciem. Ņemot vērā kaut vai mazā ērgļa projekta budžeta skaitļus, nav saredzams līdzsvars: liedzēji saņem, bet īpašniekam piga! Tas nav nedz godīgi, nedz saprotami! Pie tam, par šo liegumu zināmā mērā ir samaksājis arī īpašnieks! Tas pats īpašnieks, kas netiek uzklausīts!

Vismaz daļa noteikto dabas aizsardzības apgrūtinājumu nav atspoguļoti zemesgrāmatā, kā rezultātā par to eksistenci īpašnieks uzzina pēc vairākiem gadiem – tas rada zaudējumus. Turklāt tie nav tikai kādi daži atsevišķi gadījumi, un uzņēmējiem nav īsti skaidrs, kurš par to ir atbildīgs – Vides ministrija, Valsts zemes dienests vai vēl kāda cita iestāde, ka zemesgrāmatā, piemēram, ir fiksēts tāds apgrūtinājums kā elektrisko tīklu gaisvadu līnijas un ūdensnotekas aizsargjoslas, bet atsevišķos gadījumos netiek norādīts, ka daļa vai pat viss īpašums ir apgrūtināts ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Zemesgrāmatu tiesnešu uzdevums nav meklēt, kādi ir konkrētā zemes gabala apgrūtinājumi, bet gan tos reģistrēt, ja tādi tiek pieteikti, skaidro tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņasprāt, šo apgrūtinājumu pieteikšana ierakstīšanai zemesgrāmatā ir atbildīgo valsts iestāžu kompetencē.

Nezināmie liegumi

"Pērnā gada decembrī iegādājāmies meža īpašumu 36 ha platībā par gandrīz 50 000 Ls, kura zemesgrāmatā nebija fiksēti nekādi apgrūtinājumi vai saimnieciskās darbības ierobežojumi, taču, izstrādājot šai platībai jaunu meža apsaimniekošanas projektu, tādi pēkšņi atklājās," stāsta SIA “Hansa Silvesters” nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Līga Zdanovska. Viņa norāda, ka nekavējoties sazinājusies ar zemes pārdevēju, taču arī viņam šis apgrūtinājums ir bijis jaunums, turklāt par tāda esamību neesot zinājis ne vietējais mežzinis, ne pati mežniecība. "Izrādījās, ka daļa no mūsu 36 ha nopirktās meža zemes ir iekļauta dabas liegumā, kurš izveidots jau 1999. gadā, taču nezināmu iemeslu dēļ konkrētā īpašnieka zemesgrāmatā 2004. gada decembrī šādu atzīmi neviens nebija pacenties izdarīt." L. Zdanovska atgādina, ka normatīvie akti paredz: ja konkrētajam īpašniekam ir ierobežota mežsaimnieciskā darbība, viņam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, kas veidojas samazinot kadastra vērtību, taču bijušais īpašnieks nav informēts, vai viņam ir tikusi piemērota atlaide un, ja ir, cik liela. "Vēršoties pēc palīdzības Valsts zemes dienestā, kas veic nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, atklājās, ka attiecīgais lieguma teritorijā esošais īpašums nav starp tiem, kam tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, jo informācija par dabas liegumu konkrētajā īpašumā nav saņemta no Reģionālās vides pārvaldes." Īpašniekam pašam esot jāiesniedz iesniegums Reģionālajā vides pārvaldē par apgrūtinājumiem īpašumā, lai dabūtu nodokļu atvieglojumus. "Dīvaina attieksme pret šo uzņēmējiem zaudējumus radošo situāciju ir Vides ministrijā: "Nezināšana neatbrīvo no pienākuma, – jums nāksies ievērot visus noteikumus, kas attiecas uz šo aizsargājamo teritoriju. Ja jūs būtu iepriekš painteresējies Reģionālajā vides pārvaldē, vai teritorija nav valsts aizsardzībā, atkristu visas nepatikšanas. Nepērciet kaķi maisā!" L. Zdanovska atzīst, ka savā darbībā nekustamo īpašumu jomā ir saskārusies ar vēl absurdāku gadījumu, kad konkrētajam īpašumam zemesgrāmatā nav bijuši nekādi dabas aizsardzības apgrūtinājumi, taču ieraksts par šādu apgrūtinājumu eksistenci parādījies ar 6 gadu novēlošanos tikai 2002. gadā, tieši tad, kad uzņēmums saņēmis konkrētajā īpašumā esošā meža ciršanas atļauju un uzsācis izstrādi.

Kompensāciju nav

"Dīvaini, ka informācijas apmaiņa notiek gliemeža gaitā 5-6 gadu laikā, taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad jāsoda īpašnieks par kādu pārkāpumu, kurš izdarīts, kaut ko nezinot, proti, zemi iegādājāmies 2004. gada novembra nogalē, bet šā gada februāra vidū jau saņēmām brīdinājumu, ka tiksim sodīti, jo neesam nopirktajā platībā savlaicīgi atjaunojuši agrāk izcirsto mežu, kaut arī to nav iespējams veikt agrāk par pavasari," pārsteigta ir L. Zdanovska. SIA “Hansa Silvesters” rīkotājdirektors Māris Liopa norāda, ka nav pret dabas aizsardzības apgrūtinājumiem, tomēr, ja tādi ir noteikti, tad tiem jābūt zemesgrāmatā, pretējā gadījumā vainīgajai institūcijai, kura to nav laikus nostiprinājusi, no saviem līdzekļiem ir jāatpērk par labticīgā īpašnieka (ieguvēja) šo apgrūtināto zemi. Viņš atgādina, ka Latvijā šādas apgrūtinātās zemes īpašniekiem tiek solītas kompensācijas, taču tādu joprojām nav un nav zināms, kad un cik lielas tās vispār varētu būt, bez tam valstij neesot līdzekļu (vēlēšanās) šo zemi atpirkt vai arī apmainīt pret līdzvērtīgu.

Dati jāpārbauda

"Diemžēl visi apgrūtinājumi, kuri saistīti ar dabas aizsardzību, vēl nav ierakstīti zemesgrāmatā, jo tas maksā naudu un nav tik ātri izdarāms," skaidro Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Viņa norāda, ka zeme tiek pirka un pārdota, un pieļauj, ka dabas aizsardzības apgrūtinājums no zemesgrāmatas pat pazūd vai arī īpašnieks, lai to pārdotu, pircēju par to nemaz neinformē. "Perspektīvā, protams, visi šie apgrūtinājumi tiks ierakstīti zemesgrāmatā, taču, kamēr pilnībā tas nav izdarīts, personas, kuras vēlas pirkt kādus zemes gabalus, to, vai tiem nav noteikti kādi ar dabas aizsardzību noteikti apgrūtinājumi, var meklēt internetā un sīkāku bezmaksas informāciju iegūt Dabas aizsardzības pārvaldē vai arī konkrētajā Reģionālās vides pārvaldē." D. Vilkaste norāda, ka kadastrālā informācija ir pieejama arī Valsts zemes dienestā. Viņasprāt, nevarētu būt situācijas, kad konkrētajam mežam, kuram zemesgrāmatā nav ierakstīts noteiktais dabas aizsardzības liegums, tiek izsniegta ciršanas atļauja, jo Valsts meža dienestam ir informācija par to, kur kas atrodas un kur un kas ir aizliegts.

Viedoklis
Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja vietniece Līga Meņģele: VMD pirms apliecinājuma izsniegšanas pārbauda ierakstu zemes grāmatā, jo ir jānoskaidro vai persona ir meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pastāvīgais lietotājs; vai meža zemei nav nolikti kādi aprobežojumi. Ja meža zeme ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas sastāvā, zemesgrāmatā ierakstītais aprobežojums kalpo gan potenciālajiem meža zemes pircējiem kā informācija par ierobežoto saimniecisko darbību, gan valsts pārvaldes iestādēm kā publiski pieejama informācija. VMD vadās no Zemesgrāmatas ieraksta, izlemjot jautājumu par apliecinājuma izsniegšanu. Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūcijas vai reģionālās vides pārvaldes (no 1. janvāra Vides valsts dienests) vai arī īpašumu tiesiskā aprobežojuma ierakstīšana Zemesgrāmatā ir pašvaldības kompetencē. Vides ministrijas un tās institūciju pienākums ir rakstveidā informēt zemes īpašnieku par viņa īpašuma tiesību aprobežojumiem. Neizdarības dēļ Zemesgrāmatas kā publiski pieejama reģistra informācija neatspoguļo faktisko situāciju, kā rezultātā VMD izdod administratīvo aktu, piemēram, apliecinājumu koku ciršanai, tāpat kā gadījumos, kad īpašniekam nekādi aprobežojumi nepastāvētu.

Materiāls pirmoreiz publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 2005. gada 4. martā
http://raksti.db.lv/articles?&to=04.03.2005