Šobrīd īpašuma pārvaldnieks ir bijusī Privatizācijas aģentūra jeb Possessor, kas uzturēšanai atvēl 13 tūkstošus eiro gadā. Lielāko daļu no tā saņem “Bolderājas grupa" par dažādiem darbiem un talku rīkošanu, tomēr vietējo aktīvistu spēkos nav cietokšņa būves nosargāt no laika zoba: “Daugavgrīvas cietokšņa pareizticīgo baznīcas zvanu tornis, kas vēlāk kļuva par ūdenstorni, gan zviedru kazarmu saules siena, gan pulvertorņa jumts, gan cietokšņa vārti – tiem visiem steidzami ir vajadzīgs jumts un tikpat steidzama nostiprināšana, it sevišķi pulvertornim, no kura akmeņi vienkārši sāk brīvi krist. Pavasaros it sevišķi,” atzīst Sandra Jakušonoka.
Jaunākie raksti
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
Daugavgrīvas cietoksnis – “karsts kartupelis” valsts un pašvaldības iestāžu rokās
