Ojārs Āboltiņš: No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai

Zemeunvalsts.lv | 07.11.2019

Vai jūs zināt, ar ko parastais ledus uz upēm un ezeriem atšķīrās no ledāju lediem? Vai jūs zināt, kā veidojās milzīgi ledāji un ka tie spēj kustēties, virzīties uz priekšu? Izrādās, ka ledus ledājā ir citādāks, nekā tas, kas ziemā pārklāj ūdenstilpnes. Zem virsējo slāņu spiediena ledus ledājos slāņojas un sāk „tecēt", jo starp slāņiem veidojas slidena virsma. Tā pēdējā leduslaikmeta, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, milzīgie ledāji varēja pārklāt visu Eiropu gandrīz līdz Vidusjūrai, bet Amerikā – vēl tālāk uz dienvidiem, sasniedzot Ohaio un Misisipi upju satekas rajonu. Šeit pietika mitruma, no kā veidojās ledājs. Turpretī Sibīrijā klimats toreiz, tāpat kā tagad bija sauss, tāpēc, neskatoties uz zemo temperatūru, ledājs tur neveidojās.

Ojārs Āboltiņš: No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai

Pievienot komentāru