Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, a/s “Latvijas Mediji” | 14.07.2022

zemeunvalsts.lv piebilde

Tiešsaistē vērojot rakstā minēto “vētru sociālajos tīklos”, samanāma līdzība ar veciem laikiem vai mūsdienām aiz austrumu robežas, proti, vētras cēlējiem ir tikai viens informācijas avots un tie tic tikai vienam situācijas skaidrojumam vai vienam vadonim. Tai pašā laikā “vētraiņi” reti laiž garām izdevību padzisināt muti, lai kaut ko runātu par dažādību un daudzveidību. Cik valstiski spēj domāt apzināti šauri informēti un tīši maz zināt griboši ļaudis, būtu nopietna pētījuma vērts jautājums.

Pēdējās nedēļās mežsaimniecības nozare piedzīvojusi vairākus jauninājumus, kas ne tikai sacēla vētru sociālajos tīklos, bet kuriem būs arī jūtama finansiāla ietekme gan uz valsts, gan meža īpašnieku budžetu.

Īsi pirms Jāņiem valdība pabeidza piecus gadus ilgušas diskusijas un negaidīti ātri vienojās ļaut mežā cirst mazāka izmēra un jaunākus kokus. Turpmāk pieļaujamais koku ciršanas diametrs priedei ir 30 cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm. Agrāk ciršanas diametri bija noteikti atkarībā no zemes auglības, tādēļ uz samazinājuma lielumu var raudzīties divējādi. No vienas puses, pašās auglīgākajās augsnēs iepriekš minimālās diametra prasības bija attiecīgi 39 cm, 31 cm un 31 cm, bet realitātē tirgū parasti nonāca cirsmās, kur zemes auglība ir viduvēja, ar attiecīgi 32 cm, 28 cm un 26 cm minimālo diametra prasību.

Meža īpašnieku biedrībā šo valdības lēmumu vērtē kā “pussolīti uz uzticēšanos”. Tas ļaus saimniekot racionālāk, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan enerģētikas izaicinājumu kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā dabai draudzīgu fosilo izej­vielu aizvietotāju. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir vēlams, taču saimnieciskajos mežos tas liecinot par nesaimnieciskumu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos, tā satrūd mežos.

“Salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas normatīvais regulējums līdz šim bija viens no birokrātiskajiem, kas maz ņēma vērā klimata pārmaiņu riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanos. Igaunijā ciršanas apmēri ir ļoti līdzīgi tagad pie mums pieņemtajiem. Somijā vispār nav diametra vai vecuma ierobežojuma, bet ir pamatnosacījums, ka platības jāatjauno. Arī Zviedrijā nav diametra ierobežojuma, kokus drīkst zāģēt, kad tie sasnieguši 45 gadu vecumu. Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem ES valstu vidū,” norāda biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. (...)

Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?

Pievienot komentāru