Kas ir Eiropas “zaļais kurss”? (Īsi un vispārīgi)

Zemeunvalsts.lv | 19.02.2021

“Zaļajā kursā” ir izskaidrotas un iekļautas iniciatīvas, ar kurām tuvākajos gados Eiropas Komisija pakāpeniski iepazīstinās sīkāk. Ar dažām saskārāmies jau 2020. gadā.

  • Priekšlikums izveidot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu. Taisnīgas pārkārtošanās fondu iekļaus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
  • Komisijas priekšlikums: piešķirt juridisku spēku mērķim sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam (“klimata likums”), kas neatgriezeniski virzītu ES attiecīgajā virzienā (uz klimata neitralitāti).
  • Paziņojums, kurā izklāstīts Komisijas viedoklis, kas Eiropas Savienībai būtu jādara, lai aizsargātu un veicinātu tās bioloģisko daudzveidību vietējā un starptautiskā mērogā pirms novembrī notikušās ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstu starptautiskās konferences Kuņminā (Ķīnā).
  • Rīcības plāns, lai veicinātu pilnīgākas aprites ekonomiku, kas pievērsīsies ilgtspējīgākiem produktiem un papildinās jauno rūpniecības politikas stratēģiju.

Ar Paziņojumu par “zaļo kursu” ir sākts arī analītiskais darbs, ko izmantos par pamatu turpmākajām iniciatīvām, skarot lielāko daļu ekonomikas nozaru. Jaunas iniciatīvas tiks piedāvātas pakāpeniski. Daudzas no tām būs jāizstrādā un jāiesniedz vienlaikus (kopā), jo tās ir ļoti cieši saistītas. Svarīgākās:

  • priekšlikumi pārskatīt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam;
  • priekšlikumi nepieciešamības gadījumā pārskatīt ES elektroenerģijas nozares un rūpniecisko iekārtu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, iespējams, paplašināt Eiropas emisiju tirdzniecību ar autotransporta, kuģniecības un ēku emisijām, kā arī pārskatīt dalībvalstu mērķus attiecībā uz nozarēm ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
  • tīras un viedas mobilitātes stratēģija par virkni darbību, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju no sauszemes, ūdens un gaisa transporta. Stratēģija ietvers darbības ceļā uz tīrāku degvielu, elektrouzlādes infrastruktūru, nodokļiem, maksu par ceļu izmantošanu un dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšanu;
  • ķīmisko vielu izraisīto problēmu risināšanas stratēģija (2020. gada otrajā pusgadā). Kopā ar citām iniciatīvām, kas saistītas ar gaisa un ūdens piesārņojumu, tā palīdzēs realizēt “nulles piesārņojuma” plānu, kas ietverts EK priekšsēdētājas U. fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs;
  • stratēģija “no saimniecības līdz galdam”, lai uzlabotu pārtikas ražošanas un izplatīšanas sistēmas ilgtspējību. Pēc Komisijas paziņojuma 2020. gada sākumā tika paredzēta plaša mēroga apspriešana, vēlāk visā EK amata pilnvaru termiņā veiks konkrētas darbības;
  • stratēģijas un pasākumi, lai mobilizētu ilgtspējīgus valsts un privātos ieguldījumus videi nekaitīgākas ekonomikas veidošanā.

Kuras ekonomikas nozares ir iesaistītas Eiropas “zaļajā kursā”?

Visas! Dažas, piemēram, transports, ēkas, lauksaimniecība un enerģijas ražošana rada ievērojamu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Citām, piemēram, finansēm, būs nozīme privātā kapitāla novirzīšanā ilgtspējīgākos ieguldījumos.

Kā finansēs Eiropas “zaļo kursu”?

Lai sasniegtu Eiropas “zaļā kursa” mērķus, būs nepieciešami ievērojami papildieguldījumi. Komisija ir aprēķinājusi, ka pašreizējo 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai ik gadu būs nepieciešams papildieguldījums 260 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 1,5% no 2018. gada ES IKP. Gan valsts, gan privātajam sektoram būs jāuztur šīs investīciju plūsmas daudzu gadu garumā.

2020. gada sākumā EK iepazīstināja ar Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, lai risinātu finansējuma trūkumu. Plānā apvienos speciālo finansējumu ilgtspējīgu ieguldījumu atbalstam un priekšlikumus uzlabota tiesiskā regulējuma izstrādei. Būs svarīgi veidot ilgtspējīgu projektu plānojumu, izmantojot tehnisko atbalstu un konsultatīvus pakalpojumus, lai sniegtu palīdzību projektu virzītājiem. ES budžets (kopā ar apņemšanos sasniegt 25%, kas paredzēti klimata pasākumiem) un Eiropas Investīciju bankas darbības kopā ar valstu finansējuma avotiem atbalstīs Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu.

Privāto sektoru mudinās veikt savu ieguldījumu, lai finansētu pārkārtošanos uz “zaļo ekonomiku”. Lai novirzītu finanšu un kapitāla plūsmas videi draudzīgām investīcijām, nepieciešami ilgtermiņa signāli. EK 2020. gada trešajā ceturksnī iepazīstināja ar “zaļās” finansēšanas stratēģiju, kas koncentrēsies uz vairākām darbībām, lai veicinātu un mobilizētu ilgtspējīgu privāto finansējumu.

Kad tiks uzsākta “zaļajā kursā” ietvertās politikas īstenošana?

“Zaļā kursa” paziņojumam pievienotajā “ceļvedī” ir norādīti orientējoši termiņi, kad Komisija iepazīstinās ar svarīgākajām iniciatīvām. Komisijas pirmajā darba programmā sniegta sīkāka informācija par darbībām 2020. gadā. Citi pasākumi tiks izstrādāti pašreizējās Komisijas darbības laikā, tie tiks iekļauti turpmākajās programmās.

Kā nodrošināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz “zaļo” ekonomiku?

2020. gada sākumā Komisija nāca klajā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kura mērķis ir veicināt 100 miljardu eiro ieguldīšanu reģionos, kurus nākamajā daudzgadu finanšu periodā visvairāk skars ar klimata pārmaiņām saistītās pārkārtošanās ekonomiskās un sociālās problēmas. Mehānismā tiks izmantoti un apvienoti dažādi finansējuma avoti: ES budžets, valstu budžeti, veicot līdzfinansējumu, EIB un privāto līdzekļu ieguldīšanas stimulēšana. Mehānismā tiks ietverts īpašs Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas tiks īstenots kohēzijas politikas ietvaros, to papildināt ar pielāgotu tehnisko palīdzību un regulatīvo elastību, kas nepieciešama reģioniem, lai nodrošinātu sekmīgu pārkārtošanos.

Mehānisma mērķis ir atbalstīt reģionus, kurus visvairāk skars pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Tie ir reģioni, kas ir ļoti atkarīgi no izrakteņu kurināmā vai oglekļietilpīgiem rūpnieciskajiem procesiem. Mehānisma mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus, pārkvalificēt darbiniekus un palīdzēt attīstīt klimatneitrālu ekonomiku.

Darbs ar attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem būs galvenā mehānisma sastāvdaļa. Tiks izstrādāti pārejas plāni, lai nodrošinātu, ka mehānisms koncentrē atbalstu pareizo problēmu risināšanā, un vietējās kopienas pilnībā uzņemas atbildību par šo procesu. Taisnīga pārkārtošanās prasīs lielākas pūles, iesaistot visu politikas un līdzekļu spektru.

Kā “zaļais kurss” uzlabos iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti?

Eiropas “zaļais kurss” ietver noteiktas darbības, kas tieši uzlabos sabiedrības veselību un labklājību. Pirmkārt, darbības gaisa un ūdens piesārņojuma un bīstamo ķīmisko vielu radītā piesārņojuma novēršana. Tas tieši ietekmēs cilvēku veselību.

Gaisa piesārņojuma dēļ joprojām ik gadu priekšlaicīgi mirst vairāk nekā 400 000 cilvēku, jo daudzās pilsētās tiek pārkāpti saskaņotie ES gaisa kvalitātes standarti. Ūdens piesārņošana ir plaši izplatīta problēma visā Eiropā, jo daudzās vietās joprojām ir augsta kaitīgo ķīmisko vielu un barības vielu koncentrācija. Tā kā ES ir 3 miljoni potenciāli piesārņotu vietu, joprojām pastāv augsnes piesārņojuma radītie draudi cilvēku veselībai. Bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko vielu kombinācijas iedarbība joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem cilvēku veselības problēmu, piemēram, vēža, reproduktīvo slimību vai elpceļu sensibilizācijas, kā arī vides degradācijas (piemēram, kukaiņu un putnu populācijas samazināšanās) pamatā. Tas rada ievērojamus izdevumus par veselības aprūpi, piesārņojuma mazināšanas darbiem, zaudētām darba dienām, ēku bojājumiem un ražas zudumu lauksaimniekiem.

Iniciatīvas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšanu dos arī netiešus ieguvumus, uzlabojot dabu, atjaunojot ekosistēmas, stādot kokus, aizsargājot ar oglekli bagātas ekosistēmas, piemēram, kūdras purvus. Darbības lauku saimniecību līmenī, lai samazinātu pesticīdu daudzumu un riskus, dos tiešu labumu sabiedrībai, samazinot potenciāli bīstamo ķīmisko vielu iedarbību. Turklāt Eiropas "zaļajā kursā" uzsvērts, cik svarīgi ir pastiprināt centienus pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei. Šādas darbības mazinās plūdu vai sausuma radīto ietekmi un uzlabos apbūvētās un dabiskās vides kvalitāti, ja to veiks, izmantojot “zaļo infrastruktūru” un uz dabu balstītus risinājumus.

Kā "zaļais kurss" nodrošinās mūsu vides, jūras un okeānu aizsardzību?

Veselība un vides kvalitāte ir pakļauta riskam dažādos veidos. Apdraudējuma apmērs un pašreizējā ietekme ir būtiska, un, lai novērstu dažus no tiem, ir jāveic steidzamas darbības. Svarīgākās no tām ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, resursu izmantošana un gaisa, ūdens un ķīmiskā piesārņošana.

Klimata pārmaiņas cita starpā ir saistītas ar mežu ugunsgrēku, okeānu paskābināšanās, ledāju kušanas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās ietekmi uz vidi. ES rīcība kopā ar starptautiskajiem partneriem var palīdzēt tās ierobežot. Eiropas Savienība ir apņēmusies samazināt emisijas par 20% līdz 2020. gadam un par 40% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada emisijām. ES bija pirmā lielākā Konvencijas puse, kas savus 2030. gada mērķus iestrādāja normatīvajā aktā, un to papildināja arī enerģijas taupīšanas mērķis un atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķis, kā arī virkne normatīvo aktu, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanos. Tomēr emisiju samazināšanas politikas intensitāti pasaulē ir nepieciešams trīskāršot, lai sasniegtu 2oC robežu, un pieckāršot, lai pielāgotos 1,5 °C robežai. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir paziņojusi, ka panākot un saglabājot ogļskābās gāzes nulles emisiju un samazinot pārējo siltumnīcefekta gāzu infrasarkano atstarojumu, būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai apturētu antropogēno globālo sasilšanu.

Pastāv zinātniski pierādījumi, ka bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītie ekosistēmu pakalpojumi strauji pasliktinās un, ka zemes degradācija un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās pēdējās desmitgadēs ir ievērojami paātrinājusies. Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Apdraudēto sugu sarkanajā sarakstā vērtēts vairāk nekā 105 700 sugu globālās aizsardzības statuss, vairāk nekā 28 000 no tām draud izzušana: 40% abinieku, 25% zīdītāju, 34% skujkoku, 14% putnu 30% haizivju un raju, 33% rifu un koraļļu un 27% noteiktu vēžveidīgo. Eiropas "zaļais kurss" izsludina stratēģiju bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšanai gan ES, gan starptautiskā mērogā. Tas palīdzējis veidot Savienības nostāju konferencē Kuņminā (Ķīnā) attiecībā uz starptautiskajiem centieniem apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos.

Eiropas “zaļajā kursā” tiek izskatīta arī nepieciešamība izmantot mazāk resursu un radīt mazāk atkritumu, piemēram, plastmasu, kas bieži nonāk pasaules jūrās un okeānos. Komisija iesniegs plānu, kā veicināt pilnīgākas aprites ekonomiku ES, kur runa ies arī par plastmasu. Rūpniecisko avotu radītā piesārņojuma un noteču samazināšana no lauksaimniecības zemes, kuru sastāvā ir barības vielu pārpalikumi, arī palīdzēs uzlabot ūdens kvalitāti, kā arī piekrastes reģionu kvalitāti.

Kādi būs patērētāju ieguvumi no "zaļā kursa"?

Patērētāji gūs labumu no ilgtspējīgākiem produktiem, kas ir izstrādāti tā, lai būtu labojami, izturīgi, pārstrādājami un patērē mazāk enerģijas. Tas var palīdzēt samazināt viņu iegādāto produktu ar ekspluatāciju saistītās izmaksas. Papildu un precīzāka informācija patērētājiem arī ļaus viņiem pieņemt pamatotākus lēmumus un tādējādi veicinās pāreju uz tīrākiem produktiem un veselīgāku vidi.

Citas darbības ēku atjaunošanai un to enerģijas izmantošanas uzlabošanai var samazināt enerģijas patēriņu un rēķinus par enerģiju. Tas varētu palīdzēt 50 miljoniem mājsaimniecību, kuras skar problēmas ar siltuma saglabāšanu mājoklī.

Kā iedzīvotāji var iesaistīties "zaļā kursa" īstenošanā?

Iedzīvotāji var iesaistīties vairākos veidos. Pirmkārt, Komisija parasti rīko plašas apspriedes par jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem, organizējot sabiedriskas apspriešanas internetā. Tās arvien vairāk tiek publicētas visās ES valodās un ir pieejamas visiem, izmantojot Komisijas vietni “Izsaki savu viedokli”. Iedzīvotāju viedokļi ir īpaši gaidīti. Otrkārt, iedzīvotāji var sazināties arī ar savas valsts (un reģionālajām) iestādēm un saviem Eiropas Parlamenta delegātiem, kuri veiks sarunas par jauno Eiropas normatīvo aktu saturu. Treškārt, Komisija kopā ar priekšlikumu par klimata normatīvo aktu iepazīstinās arī ar “Klimata paktu”. Tas tiks izstrādāts, lai sabiedrībai dotu iespēju paust savu viedokli par jaunu, ar "zaļo kursu" saistītu politiku izstrādi. Tādējādi tiks nodrošināta arī vieta informācijas un pieredzes apmaiņai, lai cilvēki varētu mācīties no tā, ko citi ir paveikuši, veicinot "zaļā kursa" mērķu sasniegšanu.

Ko no “zaļā kursa” iegūs uzņēmumi?

“Zaļajā kursā” plānotā pāreja ir uzņēmumu iespēja modernizēties un kļūt konkurētspējīgākiem. Ar daudzgadu finanšu shēmas ieguldījumu un inovāciju programmu atbalstu nozare tiks mudināta izstrādāt jaunas tirgū vadošas videi draudzīgas tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus. “Zaļais kurss” (un tā turpmākās darbības) nosaka stratēģiju rūpniecības nozares nodrošināšanai ar paredzamību un normatīvo regulējumu, kas rada investīciju iespējas, nepieļauj balasta aktīvu rašanos un veicina inovācijas. Komisijas darbības, lai mobilizētu ilgtspējīgu privāto finansējumu, arī palīdzēs apmierināt nozares investīciju vajadzības. Turklāt pārejai uz pilnīgākas aprites ekonomiku un otrreizējo izejvielu tirgus pieaugšanai būtu jāsamazina rūpniecības atkarību no kritiski svarīgām izejvielām.

Kā nodrošinās Eiropas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanu?

ES ir izstrādāti noteikumi, kas novērš „oglekļa emisiju pārvirzi”, t.i., saimnieciskās darbības un tās emisiju pārvietošanu no ES uz valstīm / reģioniem, kuros darbojas mazāk vērienīga klimata politika. Šie noteikumi ir daļa no Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas un piešķir bezmaksas emisijas kvotas nozarēm, kurām draud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Attiecībā uz “zaļo kursu” Komisija izskatīs iespēju izmantot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kā bezmaksas kvotu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā alternatīvu. ES turpinās uzsvērt ilgtspējas nepieciešamību savos brīvās tirdzniecības nolīgumos un ir iecēlusi amatpersonu, kas novērtēs, vai Savienības starptautiskie partneri šādus noteikumus ievēro.

Vai ES spēs apturēt vides degradāciju pasaulē?

Savienība ir dalībniece daudzās starptautiskajās konvencijās, kas risina virkni ar vidi saistītu jautājumu. Virzība tiek panākta, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, lai atrastu pieņemamus risinājumus tiesiskā regulējuma ietvaros. Procesa pamatā ir sadarbība un uzticēšanās. ES aktīvi iesaistās zaļajā diplomātijā divpusējā līmenī un starptautiskos forumos, piemēram, G7 un G20, tai ir visaptveroša ārējās darbības politika, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību trešajās valstīs.

Vai “zaļais kurss” ir pietiekami vērienīgs, lai apturētu un pozitīvi ietekmētu klimata pārmaiņas?

“Zaļais kurss” atbalsta ievērojamu Savienības mērķu palielināšanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tie atbilst zinātniskajiem novērojumiem, kā nepieļaut Zemes virsmas vidējās temperatūras palielināšanos par 1,5 oC. Tomēr ES viena nevar novērst klimata pārmaiņu ietekmi. Sadarbība ar trešajām valstīm ir ārkārtīgi svarīga. Turklāt, ES var parādīt savu atbildību un apņemšanos, cenšoties pārliecināt censties citus.

Ko Komisija dara, lai samazinātu savu oglekļa dioksīda pēdu?

Lai samazinātu ietekmi uz vidi un rādītu piemēru, Komisija kopš 2005. gada ir reģistrēta Vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS). Šo sistēmu izmanto astoņās galvenajās Komisijas darbības vietās Eiropā (tādas ir 4), kas izvietotas septiņās dalībvalstīs. Tas nozīmē aptuveni 35 000 cilvēku un 1,6 miljonus kvadrātmetru.

Briselē, par kuru Komisijai ir ilgtermiņa pārbaudīti dati, laika posmā no 2005. līdz 2018. gadam parāda šādas izmaiņas (uz vienu iedzīvotāju):

  • ēku enerģijas patēriņš ir samazināts par 65%, kas nozīmē kopējos ietaupījumus, kas pārsniedz 110 miljonus eiro;
  • ēku oglekļa dioksīda emisija samazinājās par 87%;
  • transportlīdzekļu parka CO2 emisija (ražotāja specifikācijas) kilometrā samazināta par 53%;
  • ūdens patēriņš samazināts par 61%;
  • papīra patēriņš samazināts par 71%;
  • ne bīstamie atkritumi samazināti par 28%.

Komisijas EMAS koordinācijas komiteja 2019. gadā pieņēma Globālās rīcības plānu, kurā iekļautas 227 jau sāktas vai plānotas darbības, tostarp, pievēršoties resursu (enerģijas, ūdens, papīra), oglekļa dioksīda emisiju, atkritumu un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem.

Komisija vēlas samazināt ietekmi uz vidi un būt tam piemērs. Tā 2020. gadā iepazīstināja ar rīcības plānu, lai pati īstenotu “zaļajā kursā” izklāstītos principus un ieteikumus ar mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam.

Ko darīt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai samazinātu oglekļa pēdu un nodrošinātu ilgtspējību?

Iedzīvotāji un uzņēmumi ir informēti par ēkās un automašīnās patērēto enerģiju. Pastāv iespējas iegādāties vai izmantot energoefektīvākus produktus, ierīces un transportlīdzekļus, un uzlabot energoefektivitāti, siltinot ēkas. Neskatoties uz iespējamo enerģijas ietaupījumu, daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi ieguldījumus neveic, kaut varētu ietaupīt līdzekļus.

Uzņēmumi var iesaistīties Vides vadības un audita sistēmā, lai uzlabotu sniegumu vides jomā. Lai noteiktu ietekmi uz vidi, iespējams izmantot Komisijas izstrādāto metodiku.

Patērētāji un mājsaimniecības var izmantot tiešsaistē un veikalos sniegto informāciju par preču, piemēram, ledusskapji, saldētavas, automobiļi, energoefektivitāti. Daudzas valsts iestādes un reģioni piedāvā gan finansiālu stimulu, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, gan reklamē energoefektīvākus produktus un transportlīdzekļus.

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru