Nacionālais attīstības plāns 2027. Viedokļi

db.lv | 22.10.2019

Izplūduši detaļās
Katrīna Zariņa, LTRK valde

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir viens no nozīmīgākajiem valsts vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokumentiem. Cerības uz tajā iekļauto pasākumu īstenošanu un veiksmi vienmēr ir augstas, tomēr vienlaikus NAP kalpo arī par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu plānošanas dokumentu, un NAP2020 nebija izņēmums. Līdz ar to savā ziņā – jau, rakstot NAP, zinām, ka tas pielāgojams Eiropas Savienības kopējām prioritātēm un pastarpināti jānodrošina, ka plānā iekļautie pasākumi būs atbilstoši un tos varēs finansēt no ES fondiem.

LTRK ieskatā NAP2020 trūka skaidra mērķa; dokuments bija “izplūdis”, rādot iespēju, ka “visiem viss” būs iespējams, finansējums pieejams utt., rezultātā – stratēģiskos plānus pielāgoja politiskajām vajadzībām – brīžiem aizmirstot, ka pamatnepieciešamība ir ekonomikas izrāviens. Šobrīd grūti teikt, ka tas ir sasniegts. Latvija joprojām daudzos rādītājos atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem un jāsaprot, ka vienlaikus ar mūsu centieniem uzlabot situāciju Latvijā, tāpat rīkojas arī pārējās valstis. Tā ir nebeidzama sāncensība, kur Latvijai jāatrod konkurences priekšrocība pret citām valstīm. LTRK ieskatā – Latvija var būt vieta, kas pulcē talantus, un tas var kļūt arī par NAP2027 virsmērķi, kam pakārtoti pārējie. Diemžēl, arī NAP2027 izstrādē redzama vēlme “izplūst detaļās”, aizmirstot par mērķi un galvenajiem uzsvariem.

Raugoties no LTRK perspektīvas, prioritāri jāvērtē divas NAP2027 projekta sadaļas – konkurētspēja un izglītība, un tajās definētie rīcības virzieni. Kopumā – virzieni ir pareizi, būtu grūti iebilst plānam celt produktivitāti, stiprināt inovācijas un izgudrojumu komercializāciju, uzlabot biznesa vidi, mazināt ēnu ekonomiku, stiprināt darbaspēka prasmes un zināšanas, kā arī rast risinājumus darbaspēka trūkumam ekonomikas izaugsmes laikā. Tomēr šeit uzskaitītie pasākumi nebūt nav unikāli un bija atrodami arī NAP2020! Iespējams, jāvērtē, kā mēs kā valsts spējam sekot saviem noteiktajiem mērķiem, un atbilstoši rīkoties, lai tos sasniegtu. Lai, 2027. gadam tuvojoties, mēs neatgrieztos pie jautājuma: vai mērķi ir sasniegti – būtu jāvienojas par daudz mazāku mērķu skaitu. Plāniem un darbībām to sasniegšanai jābūt daudz fokusētākiem, pretējā gadījumā strauja ekonomikas izaugsme un spēja konkurēt pasaules tirgos mūsu uzņēmumiem būs ierobežota.

Saruna par NAP2027 noteikti jāturpina, jo sagatavotajā versijā ir vieta vēl virknei uzlabojumu. Tajā iekļautais ir būtisks, bet vai tās ir atbildes uz jautājumu, kā nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem dzīves līmeni atbilstoši Eiropas TOP 10 valstu līmenim – sliecamies atbildēt, ka drīzāk, nē! Šī ir reize, kad politiķiem, uzklausot savus partnerus, nepieciešams pieņemt drosmīgus un inovatīvus lēmumus.

 

Daudz neatbildētu jautājumu
Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore

Sagaidīju, ka PKC (Pārresoru koordinācijas centrs) eksperti piedāvās analītisku, datos balstītu informāciju, kas kalpos kā pamatplatforma īsto problēmu risināšanā. Darbs noritēja savādāk: saaicinātie katras jomas (nozares) eksperti nosauca problēmas (savā skatījumā). Ar šādu pieeju darba uzdevumos var pazust būtiskais, ja kāds to nenosauc, vai bez pamata tikt iekļauts mazsvarīgais.

Aprakstītā pieeja rosināja daudz diskusiju, vienošanās bija grūti panākamas. Manuprāt, šādam plānam jābalstās datos! Ja paskatās uz NAP2020 vidēja termiņa vērtējumu, grafikos pie indikatoriem ir redzamas tās jomas, kur Latvija šai periodā būtiski atpaliek no izvirzīto mērķu sasniegšanas. Joprojām ir sabiedrību skarošas, fundamentālas jomas, kurās virzība ir nepieļaujami lēna.

Valsts izaugsmi un cilvēku labklājību skatām divos līmeņos – viens ir valsts pastāvēšanas priekšnosacījumi, otrs – attīstības priekšnosacījumi. Pirmajā redzu valsts neatkarības nodrošināšanu un iedzīvotājus, kas te dzīvo un ar darbu nodrošina sociālās sistēmas esamību, kas būtu minimums. Runājam par demogrāfiju, ienākumu līmeni un cilvēku darbspējas jautājumiem. Otrajā redzu attīstības jautājumus, kas vistiešāk ir saistīti ar izglītības kvalitāti un jaunām zināšanām, kas nāk no talantīgiem mācībspēkiem visos līmeņos, un pētniecību, un inovācijām. Visās šajās jomās finanšu nepietiekamības dēļ ir samilzušas problēmas. Naudas “kļūst vairāk” divos veidos: ja kāds to vairāk iemaksā budžetā un ja netiek tērēts tur, kur nav nepieciešams. Turklāt, daļa mūsu sabiedrības joprojām slikti saprot, kur valsts budžetā “rodas” nauda.

Nevaram atļauties korupciju, neefektivitāti darba vietā, ražotāju nepamatotu apkarošanu, liekus tēriņus un zaudēt cilvēkus. Ceru, ka šis NAP prioritātes beidzot saliks pareizajā secībā un finansējumu attiecīgi piešķirs neatliekamajām jomām, pie tam tik, cik tās prasa šodien!

Darba grupā par prioritāti “Daba un vide”, kurā piedalījos, redzētais rezultāts atkal liek jautāt. Ir labi redzēt NAP prioritātes, kas runā par cilvēka labklājību un izaugsmi. Ja lasām, kā šīs prioritātes var tikt īstenotas, visās sadaļās aiz vārdiem “stiprināt”, “investēt”, “pilnveidot” redzam finanšu ieguldījumus. Kā NAP var realizēties, ja bioekonomisko nozaru “darba telpa” tiek, un plānots, ka arī turpmāk tiks apdraudēta? NAP uzsver bioekonomiku kā Latvijas attīstības bāzi un “glābēju”. Kā lai uzņēmēji lemj investēt produktivitātes uzlabošanā, algu celšanā un darba vides uzlabošanā, ja viņu kapitāls ir pakļauts nopietniem riskiem bioloģiskās daudzveidības vārdā, kurai valsts vēl joprojām nav definējusi mērķus – ko un cik mums jāsaglabā, un kādus resursus valsts tam izmantos? Kāpēc acīmredzamai un datos atspoguļotai problēmai – atkritumu apsaimniekošanai – ir veltīts viens uzdevums? Savukārt, zemes apsaimniekotāju nozares ir plānots turpināt apkarot ar “bioloģiskās daudzveidības virsrakstiem”. Turklāt indikatoros izvēlētas grūti izmērāmas lietas, piemēram, aizsargājamo biotopu stāvokļa uzlabošanās un putnu indekss. Putnu indekss ir rādītājs, kuru ietekmē faktori ārpus mūsu valsts robežām. Savukārt, Nacionālajā meža monitoringā iegūtie rādītāji, piemēram, nedzīvās koksnes daudzums mežos, kas tiek sistemātiski mērīts jau 16 gadus un kas liecina par bioloģisko daudzveidību, nezin kādēļ nav bijis pietiekami labs indikators, lai tas ir gan izmērāms, gan salīdzināms, un valstis to mēdz izmantot, lai raksturotu biodaudzveidības attīstības tendences. PKC pārstāvji publiskajā komunikācijā apgalvo, ka plāns ir reāls. Kā arī to, ka nav jēgas izvirzīt konkrētus mērķus, ja to sasniegšanai netiek paredzēti un plāna īstenošanas laikā piešķirti atbilstoši nepieciešamie līdzekļi, un netiek izpildīti paredzētie uzdevumi. Turklāt, ja iekļaujam kādus neskaidras ietekmes indikatorus, klāt ir jābūt pasākumiem, ar kuriem nodrošināt mērķu sasniegšanu un finanses to īstenošanai. Ja šis darbs būtu izdarīts, taptu acīmredzams fakts, ka, sasniedzot mērķus prioritātē “Daba un vide”, citās jomās izvirzītie mērķi nav vai ir grūti sasniedzami.

Bioekonomikas nozarēs jākāpina lietderīgi izmantotais cilvēka laiks, pārvēršot izejvielas produktos. Lai šo sasniegtu, ražojošie uzņēmumi veic apjomīgas investīcijas, iegulda pētniecībā, lai ražotu jaunus produktus un ražošanu padarītu efektīvāku un videi nekaitīgāku, investē cilvēkos. Investīcijas balstās uzņēmumu stratēģijā, kas tiek plānota, balstoties uz nākotnē pieejamiem cilvēku resursiem un izejvielām, kas mums ir. Ja nākotnē turpināsies “nesadarbošanās ceļš”, kad daba tiek aizsargāta tikai aizsargāšanas pēc nevis process vērsts konkrētu mērķu sasniegšanai, kuriem ir jābūt saistītiem ar cilvēku izaugsmi, NAP iekļauto prioritāšu izpilde būs tikpat neveiksmīga, kā šajā periodā, kad demogrāfijas, darba spēju un attīstības mērķi netiek sasniegti, jo atkal budžetā par maz ienāk naudas un trūkst politiskās gribas šos jautājumus likt galvenajā vietā. Kāpēc ir satraukums par putnu indeksa iekļaušanu un biodaudzveidības pasākumu īstenošanu? Šogad noslēdzas biotopu kartēšana ne vien aizsargājamās teritorijās, bet arī visā valstī, tātad skar visas nozares, kas ir saistītas ar dabas kapitāla apsaimniekošanu un izejvielu pārstrādi. Un, neskatoties uz to, ka mediji mums katru dienu atgādina, cik slikti klājas Latvijas dabai, tomēr saimnieciskās teritorijās ir atrasti simti tūkstoši ha ar sugu dzīvotnēm. Kā arī mazā ērgļa meklējumi nenoliedzami vainagojas ar panākumiem un “Latvijas Vēstnesis” ik nedēļu publicē paziņojumus par aizvien jaunām teritorijām, kas atņemtas ražošanai. Šos riskus NAP ne vien nerēķina, bet pat nenosauc pasākumus, kas īstenojami mērķu sasniegšanai. Meža nozares stratēģiskais mērķis ir palielināt mežsaimniecības ražību par 25% un pārstrādes efektivitāti vēl, reizinot ar 6, lai nozare saglabātu konkurētspēju un spēju dot ieguldījumu cilvēku labklājībā gan ar iemaksām budžetā, gan cilvēka cienīgu darba vietu nodrošināšanu. Šis ierosinātais un labi izmērāmais mērķis NAP gala versijā nav atrodams. Šobrīd izvēlētie kritēriji un indikatori neatspoguļo darba grupās pausto viedokli par to zinātnisko pamatojumu. Īpaši interesants ir fakts, ka VARAM Vides monitoringa programmas izpildē iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kuras nav valsts institūcijas vai būtu atrodamas Zinātnisko institūtu reģistrā. Līdz ar to šīs organizācijas nav pakļautas to normatīvu un kvalitātes kontroles noteikumu ievērošanai, kas attiecas uz Zinātniskās darbības likuma prasībām par personāla zinātnisko kvalifikāciju. Tāpēc apšaubāmi ir gan līdz šim īstenotā monitoringa rezultāti, gan ziņojums par Biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā.

        •       Gaisa monitorings – LVĢMC, VVD RDC

        •       Ūdens monitorings – BIOR, LVĢMC

        •       Zemes monitorings – LVĢMC, VAAD

        •       Bioloģiskās daudzveidības monitorings – BIOR, DU, LVMI “Silava” un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas Dabas fonds (nevalstiskās organizācijas)

NAP prioritātes “Daba un vide” indikatori atspoguļo vides stāvokļa kvalitātes paaugstināšanu, bet neatspoguļo ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas vērtēšanas nosacījumus.

(Viedokļi pirmo reizi publicēti laikrakstā "Dienas Bizness". Izmantotas zemeunvalsts.lv fotogrāfijas)

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru