Zinātnieki cenšas izprast LPME cēloņus un notikumu gaitu, pievēršot uzmanību dzīvsudrabam no Sibīrijas vulkāniem, kas atrasts nogulsnēs Austrālijā un Dienvidāfrikā.

Pēdējā dzīvības masveida izmiršana Permas periodā (Latest Permian Mass Extinction, LPME) bijusi līdz šim lielākā Zemes vēsturē, iznīcinot 80-90% planētas dzīvības, tomēr ekspertiem nav izdevies atrast precīzus pierādījumus tam, kas izraisījis krasās klimata pārmaiņas.

Starptautiska zinātnieku komanda centās izprast LPME cēloņus un notikumu gaitu, pievēršot uzmanību dzīvsudrabam no Sibīrijas vulkāniem, kas savulaik nonāca un nu atrasts nogulsnēs Austrālijā un Dienvidāfrikā. Pētījums ir publicēts žurnālā Nature Communications.

Lai gan LPME notika pirms vairāk nekā 250 miljoniem gadu, šai procesā ir vērojamas līdzības ar mūsdienās notiekošajām lielajām klimata pārmaiņām.

Pētījums ir svarīgs, lai saprastu, kas nākotnē varētu notikt uz Zemes. Galvenais klimata pārmaiņu cēlonis ir saistīts ar milzīgu oglekļa dioksīda daudzuma nonākšanu atmosfērā aptuveni LPME laikā, kas izraisīja strauju sasilšanu.

LPME gadījumā ir atzīts, ka ar šo notikumu saistītā straujā sasilšana attiecīgi ir saistīta ar masveida vulkāniskām aktivitātēm, kas norisinājās mūsdienu Sibīrijas reģionā, taču tiešu pierādījumu joprojām trūka.