Lai gan pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, gandrīz visās attīstītajās valstīs , kuru vidū ir arī Latvija, iedzīvotāju skaits samazinās un sabiedrība kopumā noveco. Neskatoties uz pēdējo 30 gadu laikā piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, Latvijas iedzīvotāju skaits šajā pašā laika periodā samazinājies par aptuveni 1% gadā, kas jau ilgstoši ierindo Latviju starp piecām visstraujāk sarūkošajām valstīm pasaulē.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas rada dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušo un mirušo skaitu) un migrācijas saldo (starpība starp iebraukušajiem un izbraukušajiem iedzīvotājiem). Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem , šos rādītājus visvairāk ietekmē katra iedzīvotāja individuālais konteksts – vēlme radīt ģimeni, veselības stāvoklis, nodarbinātības iespējas, dzīvesveids, hobiji un citi aspekti, taču praksē redzams, ka Latvijas politikas veidotāji lielākoties pievēršas pabalstu palielināšanai, nevis individuālā konteksta izpētei un risināšanai. (...)
(...) Veicot izpēti par pēdējo 10 gadu laikā spēkā bijušām Latvijas pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijām secināju, ka:
• Vairāk nekā puse pašvaldību bija noteikušus savai faktiskajai situācijai neatbilstošus mērķus (piemēram, pēc 20 gadus ilga iedzīvotāju skaita samazinājuma plānots mērķis “palielināt iedzīvotāju skaitu”);
• Tajās pašvaldībās, kas savus stratēģiskos mērķus balstīja uz “Pieņemšanas” pieeju (piemēram, kā stratēģijas virsmērķi nosakot katra iedzīvotāja personības izaugsmi), depopulācijas risks ir pieaudzis salīdzinoši lēnāk;
• Depopulāciju ierosina tādi faktori kā iedzīvotāju skaita bāze, iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences un vecumstruktūra – katras pašvaldības līmenī ir iespējams identificēt, kurš no šiem aspektiem rada depopulācijas riskus un plānot attiecīgas risku mazinošās darbības, ko var atbalstīt arī ar valsts politikas instrumentiem.
Iedzīvotāju skaita samazināšanos var dēvēt par Latvijas lielāko problēmu un izaicinājumu. Nekontrolēta depopulācija ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas uz valsts attīstību un drošību. Tomēr starptautiskā pieredze liecina, ka problēma ilgtermiņā ir risināma, ja tiek apzināti visi tās cēloņi – gan ekonomiska rakstura, gan neekonomiska rakstura. Apkopojot ārvalstu piemērus un iedzīvotāju skaita izmaiņu iemeslus Latvijā, iezīmējas trīs stratēģiskie virzieni iedzīvotāju skaita saglabāšanai un stabilizēšanai, ko ir iespējams piemērot gan valsts, gan pašvaldību līmenī:
Pirmkārt, prasmes un produktivitāte – Latvijas un tās pašvaldību nākotnes redzējuma pamatā ir jābūt cilvēku prasmēm, jo globālo attīstības tendenču ietekmē ikviena nozare piedzīvo arvien straujākas izmaiņas saistībā ar digitalizāciju, pielāgošanos klimata pārmaiņām u.c. tendencēm. Šādos apstākļos ir ļoti būtiski ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam prast sasniegt savus nodarbinātības un biznesa mērķus vietējā pašvaldībā. (...)