Eiropas Investīciju banka gadā gūst 2,5 miljardu eiro peļņu

ES finanšu ministri 15. septembrī tikās sanāksmē, lai apspriestu, kam jākļūst par jauno Eiropas Investīciju bankas (EIB) – pasaulē lielākās daudzpusējās attīstības bankas – prezidentu.

Jebkuram, kurš ieņems šo amatu, būs jāuzņemas milzu atbildība par jēgpilnas reformas īstenošanu un rezultātu nodrošināšanu tās galvenajiem īpašniekiem – ES iedzīvotājiem un mājsaimniecībām.

EIB parakstītais kapitāls 249 miljardu eiro apmērā nāk no nodokļiem, ko maksā dalībvalstis. Tomēr banka nav apmierinājusi mūsu vissvarīgākās vajadzības, piemēram, mājokļu vai enerģijas pieejamību, jo tā seko ES pašreizējai ekonomikas stratēģijai, kas cenšas atjaunot zemas izaugsmes ekonomiku, kura arvien mazāk strādā mūsu labā.

Eiropas Investīciju banka to dara, finansējot lielus infrastruktūras projektus, ieguldot tehnoloģiskajās inovācijās un atbalstot ES rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt puse no bankas aizdevumiem tiek piešķirti transporta un enerģētikas nozarei. Šo publisko naudu bieži vien saņem lieli uzņēmumi, kas jau paši gūst lielu peļņu.

Pēdējos gados uzmanība ir pievērsta zaļajām, digitālajām un nesen arī divējāda lietojuma militārajām tehnoloģijām. Ideja, ka ieguldījumi tiks novirzīti uz citām nozarēm un radīs darbavietas un labklājību, ir laba, bet... Praksē mēs to neredzam.

Enerģijas cenu kāpums un pārtikas cenu inflācija ir smagi skārusi mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem visā Eiropā. Nepieciešamās izmaksas – mājoklis, komunālie pakalpojumi, pārtika un transports – aizņem arvien lielāku daļu no mūsu jau visnotaļ ierobežotā budžeta. Arī pamatpakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe, izglītība, aprūpe un sociālā infrastruktūra, tiek finansēti aizvien mazāk, jo nodokļu ieņēmumi ir nepietiekami, kā rezultātā veselības aprūpē un izglītībā trūkst darbinieku.

Laikā, kad strauji pieauga mūsu elektrības rēķini, EIB finansēja nedaudzos tīro tehnoloģiju projektus, ko īstenoja vidi piesārņojoši enerģētikas uzņēmumi, kuri, tostarp, palielināja savu peļņu, paaugstinot cenas. Nav redzams, ka EIB rīkotos pietiekami radikāli, lai atbalstītu programmas, kas palīdzētu mājsaimniecībām piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem par pieņemamām cenām.

Jaunajam bankas priekšsēdētājam ir jāsaprot: ja mēs vēlamies saglabāt atbilstību planētas iespējām, Eiropai ir vajadzīga ekonomika, kas izmanto mazāk resursu un atbalsta bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu atjaunošanu.

Eiropas Zaļās ekonomikas rūpniecības plāns pašlaik ir vairāk vērsts uz ienesīgu autobūves uzņēmumu subsidēšanu, lai saglabātu elektrisko automobiļu ražošanu Eiropā, nevis samazinātu transportlīdzekļu nobraukumu. Tas nozīmē, ka fosilās enerģijas uzņēmumiem klimata kritēriji tiek pazemināti, lai atbalstītu vairāk “zaļo” projektu.

Jau tagad mēs saskaramies ar klimata pārmaiņu izraisītiem postījumiem – gan mežu ugunsgrēkiem un plūdiem, gan piesārņojošo rūpniecības nozaru slēgšanu darba ņēmējiem un kopienām piedāvātas pienācīgas kompensācijas vai alternatīvām. Neraugoties uz to, Eiropa turpina atlikt vides krīzes risināšanai nepieciešamās pārmaiņas gan rūpniecībā, gan dzīvesveidā.

Mājsaimniecību dzīves līmeņa uzlabošana ir kompromiss, lai panāktu sabiedrības piekrišanu nepieciešamajām lielajām pārmaiņām. Lai to panāktu, par sabiedrisko pamatpakalpojumu ir jāuzskata mājokļu, enerģijas, pārtikas, transporta, veselības aprūpes un izglītības pieejamība par pieņemamu cenu. To nodrošināšanai jākļūst par absolūtu prioritāti.

Nepieciešama būtiska pārveide

Lai nodrošinātu resursus kopējai nākotnei, ar nodokļu taisnīguma palīdzību ir jāsamazina finansiālā nevienlīdzība. EIB šeit var būt svarīga vieta. Pašlaik banka darbojas diezgan līdzīgi parastai Eiropas komercbankai. Tā izmanto tādus pašus projektu novērtēšanas mehānismus, acīmredzami izvairās riskēt un gadā gūst peļņu 2,5 miljardus eiro, lai gan peļņas gūšana nav iekļauta tās uzdevumos.

Citas publiskās bankas, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka vai Vācijas publiskā investīciju banka Kreditanstalt für Wiederaufbau, uzņemas daudz lielāku risku, tām joprojām ir trīskāršs A kredītreitings. Arī Eiropas Komisija jaunākajā stratēģiskās prognozes ziņojumā atzīst, ka EIB var uzņemties lielāku risku, taču vēlas, lai tā to darītu tehnoloģisko inovāciju jomā.

Šāda tendence neveicinās atbilstošu darbavietu izveidi, pietiekami nesamazinās ekonomikas ietekmi uz vidi un nepalīdzēs mājsaimniecībām, kurām tas ir nepieciešams, piekļūt mājokļiem vai enerģijai par pieņemamām cenām. Tā vietā jaunajam EIB prezidentam būtu jāpārskata bankas darbība.

Banka var maksimāli ietekmēt cilvēkus, samazinot peļņas līmeni, piemērojot stingrus sociālos un vides nosacījumus un dodot priekšroku valstij piederošiem un vietējiem bezpeļņas projektiem un struktūrām vitāli svarīgās nozarēs, kurās tiek ievēroti vides ierobežojumi un kurām ir ilgtermiņa sociālā un ekonomiskā dzīvotspēja.

Lai to panāktu, ES “mājas bankas” jaunajam vadītājam būtu jāslēdz pēc iespējas mazāk darījumu ar privātajām bankām, vairāk jāsadarbojas ar valstu un reģionālajām valsts investīciju bankām un bankas pakalpojumi jāpielāgo tā, lai vietējās pašvaldības varētu vieglāk piekļūt naudai.

Tomēr EIB prezidents viens pats nevar mainīt Eiropas Savienības ekonomikas paradigmu. Lai nodrošinātu mums visiem nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, ir vajadzīgi fiskālie resursi un efektīvāks labklājības nodoklis. Bankai būtu jāatturas no atbalsta jebkuram uzņēmumam, kas izvairās maksāt godīgu nodokļu daļu vai kam ir pietiekami daudz resursu, lai paši finansētu šos projektus.

Pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi EIB kā ekonomikas un politikas jomas pārstāvja nozīme Eiropā. Ir pēdējais laiks, lai tā strādātu tās patieso īpašnieku – mājsaimniecību un darba ņēmēju – labā, kuri maksā nodokļus, no kuriem banka ir atkarīga.

Autori:
Franks Vanaeršots (Frank Vanaerschot) ir ES publisko finanšu uzraugošās organizācijas “Counter Balance” direktors.

Jans Villems Gudriāns (Jan Willem Goudriaan) ir Eiropas Civildienesta arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretārs.
https://euobserver.com/opinion/157421