Lai gan Krievijas fosilā kurināmā eksporta apjoms un vērtība kopš iebrukuma Ukrainā februāra beigās samazinājās, 2022. gada maijā Krievija no naftas, gāzes un akmeņogļu eksporta joprojām pelnīja par aptuveni 40% vairāk naudas nekā pirms gada. Tas skaidrojams ar fosilā kurināmā cenām pasaules tirgū, kas bija paaugstinājušās vēl pirms kara sākuma Ukrainā.

Kā redzams Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (Center for Research on Energy and Clean Air) datos, eksporta samazinājums un atlaides, ko valsts pašlaik piešķir savam fosilajam kurināmajam, Krievijai izmaksā dārgi. Tomēr cenas, kas ir daudz augstākas nekā pirms gada, nozīmē, ka Krievija joprojām saņem pietiekami daudz par savu fosilā kurināmā eksportu kopumā. Piemēram, jēlnaftas cenas 2021. gada vidū jau bija sasniegušas pirmspandēmijas līmeni.

Ziņojumā norādīts, ka visvairāk samazinājies eksports uz ES nosūtītie, kā vērtība maijā bija par aptuveni 114 miljoniem ASV dolāru mazāka nekā februārī un martā. Valstis, kurām visvairāk izdevās samazināt atkarību no Krievijas fosilajā izejvielām, bija Polija, Spānija, Lietuva un Itālija. Eksporta dienas vērtība uz ASV tajā pašā laikposmā samazinājās par 33 miljoniem ASV dolāru, bet uz Indiju tā pieauga par 65 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kopējie Krievijas fosilā kurināmā eksporta dienas ieņēmumi maijā bija par aptuveni 100 miljoniem ASV dolāru mazāki nekā divus līdz trīs mēnešus iepriekš.