Pasaule beidzot ir vienojusies par ilgtermiņa plānu, kā ierobežot oglekļa emisijas no lidojumiem.
Monreālā notikušajā sanāksmē Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) apņēmās atbalstīt “vēlamo” mērķi līdz 2050. gadam panākt, lai aviācijas nozarē būtu sasniegts “neto nulles” emisiju līmenis. Šo plānu, ko daudzi uzskatīja par kompromisu, pieņēma 193 valstis, kas ir ICAO dalībnieces.
Tomēr zaļo aktīvistu grupas apgalvo, ka šī vienošanās ir nepietiekama un nav juridiski saistoša. Kad 2015. gadā Parīzē pasaule pulcējās, lai vienotos par ilgtermiņa plānu cīņai ar klimata pārmaiņām, tajā nebija divu svarīgu nozaru – aviācijas un kuģniecības.
Aviācijas nozare rada aptuveni 2,5% no pasaules oglekļa emisijām, taču zinātnieki uzskata, ka tās ietekme uz klimata pārmaiņām ir daudz lielāka, nekā šis skaitlis liecina. Tas ir tāpēc, ka lidojumi rada daudzveidīgu ietekmi, tostarp lidmašīnas lido lielā augstumā un rada pretplūsmas – ūdens tvaika joslas, ko rada dzinēji. Tomēr ASV prezidenta īpašais sūtnis klimata pārmaiņu jautājumos Džons Kerijs atzinīgi novērtēja panākto vienošanos. Tviterī viņš rakstīja: “Esmu gandarīts, ka starptautiskā aviācija 41. ICAO asamblejā apņēmās veidot ilgtspējīgu nākotni, izvirzot ilgtermiņa mērķi klimata jomā... palīdzēt aviācijai līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni”.
Lai gan ICAO nav globāls aviosabiedrību nozares regulators, tā ir ANO struktūra, kas veicina sadarbību starp dalībvalstīm gaisa transporta jomā. Tā nevar uzspiest valstīm noteikumus, bet valstu valdības parasti ievēro ICAO sanāksmēs panākto vienošanos.
Gaisa transporta nozare jau vairākus gadus izjūt arvien lielāku spiedienu no patērētāju un zinātnieku puses, lai mēģinātu atrast veidus, kā samazināt oglekļa dioksīda emisijas gaisa transporta nozarē, taču panākumi nav pietiekami.
ICAO trīsgadu asamblejā Monreālā dalībvalstis beidzot vienojās atbalstīt mērķi līdz 2050. gadam panākt gaisa pārvadājumu emisiju nulles līmeni, neraugoties uz Ķīnas un Krievijas iebildumiem.
Apvienotā Karaliste bija viena no pirmajām valstīm, kas 2021. gadā aviācijas radītās emisijas iekļāva savos klimata mērķos, un COP26 laikā palīdzēja izveidot Starptautisko aviācijas klimata ambīciju koalīciju. Lielbritānija ir viena no 56 valstīm, kas Monreālā centās panākt vērienīgu vienošanos.
“Šonedēļ Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībnieki vienojās par kopīgu mērķi līdz 2050. gadam panākt, lai starptautiskā aviācija būtu neto nulles emisiju līmenī, un tas ir vēsturisks pavērsiena punkts ne tikai attiecībā uz lidojumu nākotni, bet arī plašākām starptautiskām saistībām panākt nulles emisijas,” sacīja transporta ministre Anne-Marija Treveliana. “Tas atspoguļo Apvienotās Karalistes un tās partneru nenogurstoša darba gadus, lai vadītu pasauli ceļā uz tīru nākotni visiem.”
Tomēr vides aizstāvjiem joprojām ir nopietni iebildumi pret pieņemtajām rezolūcijām.
“Ar šīs asamblejas rezultātiem nevajadzētu sevi maldināt. Tas neatrisinās aviācijas problēmu,” sacīja Žo Dardēns no dabas aizsardzības kampaņas grupas “Transports un vide”. “Vienīgais veids, kā mēs to atrisināsim, ir pārstāt dedzināt aviodegvielu. Veids, kā to pārtraukt, ir efektīvāk noteikt aviodegvielas cenu un ieguldīt līdzekļus alternatīvos risinājumos.”
Sanāksmē valstis vienojās arī par izmaiņām shēmā, kas paredzētu risināt lielu daļu no aviosabiedrību emisijām nākotnē, izmantojot oglekļa emisiju kompensāciju sistēmu.
Kompensācija ir process, kurā uzņēmumi vai privātpersonas pērk oglekļa kredītus no tādām kompensējošām shēmām kā, piemēram, mežu plantāciju apsaimniekošana, lai kompensētu oglekļa emisijas lidojumiem.
ICAO ir vienojusies, ka aviosabiedrības izmantos Starptautiskās aviācijas oglekļa emisiju kompensēšanas un samazināšanas sistēmu (CORSIA).
Saskaņā ar šo shēmu aviosabiedrības vienosies par bāzes gadu, un visas turpmākās emisijas, kas pārsniegs šā perioda līmeni, būs jākompensē. Sākotnēji tās bija plānojušas izmantot vidējās lidojumu emisijas 2019. un 2020. gadā, taču, sākoties Covid pandēmijai, gaisa transporta apjoms strauji samazinājās.
Kamēr kampaņas aktīvisti bija sajūsmā par zemas bāzes līnijas perspektīvu, kas liktu aviosabiedrībām kompensēt daudz vairāk emisiju, nozare bija pret to.
Pēc diskusijām Monreālā tagad ir noteikts, ka robežvērtība ir 85% no 2019. gada oglekļa dioksīda emisijām, kas ļautu sasniegt augstāku līmeni, pirms aviosabiedrībām jāiegādājas kompensācijas. Iepriekšējā analīzē kampaņas organizatori konstatēja, ka CORSIA 2030. gadā tālos lidojumos pasažiera radīto emisiju kompensēšanai cena palielinātos tikai par 2,40 eiro.
Tagad tiek apgalvots, ka Monreālā pieņemtā sistēma 2030. gadā segs tikai 22% no nākotnes emisijām.
Nolīguma atbalstītāji uzskata, ka līdztekus kompensācijām aviosabiedrības tagad paātrinās videi nekaitīgāku reaktīvo dzinēju degvielu izstrādi un citus tehniskus uzlabojumus, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisiju lidojumos.
“Mērķis ir labāk nekā nekas, bet tagad dalībvalstīm ir jāīsteno atbilstoši noteikumi,” teica Žo Dardēns. “Tiklīdz šis mērķis ir izvirzīts, pat ja tas nav saistošs, politiski tas tomēr liek dalībvalstīm īstenot vērienīgākus klimata plānus.