Paredzams, ka oglekļa emisiju robežkontroles mehānisms (CBAM) būs instruments, lai cīnītos pret oglekļa emisiju pārvirzi – situāciju, kad rūpniecības nozares ar augstām siltumnīcefekta gāzu emisijām pārceļ ražošanu ārpus ES uz jurisdikcijām, kurās ir zemāki klimata politikas standarti nekā ES. Tas palīdzēs samazināt emisijas globālā mērogā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem.
Kā notiek oglekļa emisiju pārvirze?
Ražojot ES, ražotājiem CO2 emisijas jāsedz ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotām. Ražošanai ārpus ES ETS nepiemēro. Tā rezultātā ražošana, kas rada lielas oglekļa emisijas, var tikt pārcelta uz valstīm, kurās klimata politika nav tik stingra, un importētie produkti var iegūt cenu priekšrocības uz vides rēķina. To sauc par oglekļa emisiju pārvirzi.
Kā CBAM darbosies?
Ražošanai ārpus ES, ES importētājiem būs jāpērk CBAM sertifikāti, lai segtu cenu starpību, kas rodas no ETS kvotām, kuras ES ražotājiem jāizmanto CO2 emisiju segšanai.
Kā CBAM veicinās klimata neitralitātes mērķa sasniegšanu?
CBAM ir izstrādāta tā, lai tā darbotos paralēli ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS), kas mudina ES rūpniecības nozares ar augstu emisiju līmeni samazināt emisijas. CBAM atspoguļotu ES ETS ietekmi uz ražotājiem ārpus ES. Turklāt tā mudinātu citas valstis ieviest oglekļa cenu politiku.
Uz kādiem produktiem attieksies?
Padome ierosina, ka pirmajā posmā CBAM attieksies uz nozarēm ar augstu oglekļa emisiju līmeni un augstu oglekļa emisiju pārvirzes risku: dzelzs un tērauds, cements, mēslošanas līdzekļi, alumīnijs, elektroenerģija.
Oglekļa emisiju robežkontroles mehānisma attēlu iespējams aplūkot šeit