(...) Mums ir detalizēti pētījumi, kurus veicis kolēģis Ilmārs Mežs. Piemēram, saistībā ar dzīves ilgumu. 30. gados Latvija šajā aspektā ir viena no labākajām valstīm pasaulē. 60., 70. un 80. gados sākām atpalikt, mūs sāka apsteigt Eiropas valstis, pēc tam Āzijas valstis un pat viena otra Āfrikas valsts. Tie ir Latvijas zaudētie dzīves gadi.

Vēl viena lieta, ko vēlos pieminēt, ir okupācijas sociālās sekas. Tā ir, piemēram, izglītības sistēma, kas radīja deformētus priekšstatus par sociālekonomiskajiem procesiem un vērtībām, zemu angļu valodas zināšanu līmeni. Zinātnei tie ir zaudējumi, ko radīja piespiedu izolētība PSRS zināšanu telpā. Tas nozīmēja mazāk publikāciju un starptautisku sakaru. Par uzņēmējdarbību nemaz nerunāsim.

Tās ir sociālās sekas, pēc kurām bija ļoti smags pārejas periods, līdz esam nonākuši tur, kur esam šodien. Tam ir bijusi izteikti negatīva ietekme arī uz IKP.

Turklāt Latvijā bija padomju armijas Baltijas kara apgabala centrs, rūpniecības militarizācija, militārie pensionāri un cita veida imigranti, kas okupācijas sekas padarīja ievērojami smagākas.

Ir būtiska ne tikai okupācijas zaudējumu aprēķināšana naudas izteiksmē. Svarīgi ir saprast, ko mums tagad darīt. To pilnībā vēl neesam apzinājušies. Lai saprastu, kāpēc mums nav labu rezultātu noteiktās jomās, ir nepieciešams saprast galvenos faktorus, kā okupācija mūs ietekmēja. Tikai īstenojot nākotnes stratēģiju sociālajā politikā, izglītībā un citur, varam pielikt pūles tur, kur tas ir visnoderīgāk, un ātrāk pārvarēt negatīvās sekas. Šobrīd lielākoties rīkojamies intuitīvi. Piemēram, skolā liekam uzsvaru STEM priekšmetiem, mainām izglītības saturu. Tomēr mums ir jāizprot Latvijas attīstību bremzējošo deformāciju iemesli. To cēloņu un seku izpratne ir pamats nākotnes politiku veidošanai. (...)

https://lvportals.lv/viedokli/354825-ir-labveligs-bridis-taisniguma-atjaunosanai-2023