Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas
Mežzinātņu nodaļa

Par Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāna zinātnisko ekspertīzi

Saskaņā ar Latvijas ornitoloģijas biedrības (turpmāk – biedrība) biedru vērtējumu, Latvijā ir stipri apdraudēta mežirbes populācija. Lai apzinātu šo problēmu un meklētu risinājumus, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma biedrība ir izstrādājusi mežirbes aizsardzības plānu, kurš iesaka rīcības un pasākumus sugas stāvokļa uzlabošanai. Liela uzmanība biedrības izstrādātajā plānā pievērsta mežsaimniecības it kā negatīvajai ietekmei uz mežirbes populāciju, kā arī piedāvāti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, atsevišķos gadījumos iesakot būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā. 

Neapšaubot pieņēmumu par mežirbes populācijas skaitliskā lieluma samazināšanos pēdējās desmitgadēs, sugas aizsardzības plānā izklāstītie secinājumi, argumenti un piedāvātie risinājumi stāvokļa uzlabošanai ir diskutabli un liek nopietni apšaubīt to pamatotību un izpildes lietderību. Latvijas meža zinātnieku sabiedrība pēc būtības apšauba stilu un piekopto praksi šādus pētnieciska rakstura darbus kontraktēt dažādām sabiedriskām organizācijām, tostarp biedrībām.

Mežirbes dzīvotnēm raksturīga liela mežaudzes parametru variācija, t. sk., koku sugu sastāva, vecuma, augstuma, biezības un citu mežu raksturojošu parametru dažādība. Ja domājam par kādas sugas aizsardzību, meža īpašniekam/apsaimniekotājam (potenciālajam mežirbes aizsardzības plāna īstenotājam) būtu nepieciešama informācija par sugas prasībām pret konkrēto dzīvotni. Aizsardzības plāna izklāstam būtu jābūt pārskatāmam, precīzam, pamatotam ar konkrētiem datiem. Šādi zinātniskie pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti, tādējādi ir apšaubāms, ka tādi  ir bijuši mežirbes aizsardzības plāna autoru rīcībā. Mūsuprāt, plānā nav atrodama informācija par to, kādas ir mežirbes apdzīvotās mērķaudzes vai to variācijas, uz kurām tiekties, lai uzlabotu mežirbes dzīvotņu stāvokli. Sugas aizsardzības plāna autori aprobežojas ar informāciju, kas iegūta citās valstīs, vai arī manipulē ar pavisam nelielu Latvijā iegūtu datu apjomu. Ņemot vērā meža apsaimniekošanas vēsturi, tradīciju un esošās prakses atšķirības katrā valstī, šāds informācijas apjoms nav pietiekams, lai pieņemtu argumentētus un izsvērtus lēmumus.

Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības daļa, kādēļ jebkādiem ierobežojumiem mežu apsaimniekošanas procesā būtu jābūt rūpīgi izsvērtiem, zinātniski un ekonomiski pamatotiem. Lai panāktu vēlamo rezultātu mežirbes populācijas stāvokļa uzlabošanā, būtu noskaidrojamas un aprakstāmas mežirbes prasības pret dzīvotni, ņemot vērā Latvijas apstākļus, t. sk., esošo meža apsaimniekošanas praksi un mežaudžu raksturojumu. Tikpat svarīgi būtu sagatavot rekomendācijas par to, kā sasniegt vēlamo rezultātu – veicamajiem (vai nevēlamajiem) pasākumiem mežirbes dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai (izpildes veids, laiks, intensitāte utt.), tādējādi veidojot izpratni par problēmu un iespējamiem tās risinājumiem.

Papildus būtu skaidrojams, cik liela ietekme uz mežirbes populāciju ir Latvijā sastopamajiem tās dabiskajiem ienaidniekiem (plēsīgajiem putniem un zīdītājdzīvniekiem) un to populāciju dinamikas tendencēm. Būtu novērtējams, cik lielā mērā mežirbi kā boreālo mežu sugu ietekmē globālās klimata pārmaiņas. Neizvērtējot šos faktorus, ieguldītie resursi un pieņemtie lēmumi, tai skaitā, Latvijas valstij stratēģiski svarīgas nozares darbības ierobežojumi, var izrādīties veltīgi, ilgtermiņā nenodrošinot mežirbes populācijas stāvokļa stabilitāti vai uzlabošanos.

Akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LLMZA Mežzinātņu nodaļas vadītājs

(Izmantots Konstas Punkkas foto)