Juris Paiders žurnāla “Dienas Bizness” 27. maija numurā raksta:
“Patiesībā valstis ar ievērojamiem mežu resursiem uz vienu iedzīvotāju ir donorvalstis, kuru teritorija pastiprināti absorbē ogļskābo gāzi un nodrošina ar skābekli visu dzīvo dabu. Valstis, kuras savus meža resursus ir iznīcinājušas vai kurām tie nekad nav bijuši pietiekami lieli, lielā mērā parazitē uz to valstu rēķina, kas savus dabas resursus ir saglabājušas.
Latvija ir starp pasaules mežu resursu donorvalstīm. Latvija uztur ievērojamas meža platības, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, nodrošinot gan bioloģisko daudzveidību, gan arī ekoloģisko līdzsvaru pasaulē.
Bez kopējās mežu platības pret iedzīvotāju skaitu būtisks ir arī rādītājs – kā mainās mežu platības uz iedzīvotāju skaitu.
Matemātika ir vienkārša. Ja valstī samazinās kopējās mežu platības, bet palielinās iedzīvotāju skaits, tad samazināsies mežu platība pret iedzīvotāju skaitu. Ja valstī kopējā meža platība palielināsies, bet iedzīvotāju skaits būs nemainīgs vai samazināsies, tad mežu platība pret iedzīvotāju skaitu palielināsies. Kā liecina Pasaules Bankas apkopotie dati, tad no 1992. gada līdz 2022. gadam vidēji visā pasaulē mežu platība pret iedzīvotāju skaitu ievērojami samazinājās. 1992. gadā pasaulē bija 0,76 hektāri mežu uz vienu planētas iedzīvotāju. Savukārt 2022. gadā pasaulē meža platības uz vienu iedzīvotāju bija vairāk nekā par 33 procentiem mazākas – tikai 0,51 hektārs uz vienu Zemes iedzīvotāju.
ES bija vērojama pilnīgi pretēja tendence. 1992. gadā vidēji ES bija 0,33 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju, bet 2022. gadā – jau 0,36 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju. Šīs pārmaiņas izraisīja gan ES un dalībvalstu politika, aizsargājot dabas resursus, gan iedzīvotāju skaita samazināšanās ES dalībvalstīs, konkrēti Austrumeiropā. Šajā laikā ievērojami samazinājās mežu platības uz vienu iedzīvotāju Latīņamerikā.
1992. gadā Latīņamerikā bija 2,3 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju, bet 2022. gadā – vairs tikai 1,4 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju. Šīs pārmaiņas noteica gan straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, gan arī pastiprināta mežu izciršana ieguves rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Ja 1992. gadā Igaunijā un Latvijā uz vienu iedzīvotāju mežu bija mazāk nekā vidēji Latīņamerikā, tad 2022. gadā šī aina ir radikāli pretēja: gan Igaunija, gan Latvija pēc mežu platības uz vienu iedzīvotāju apsteidz Latīņameriku.
Latvijā šajā laikā palielinājās kopējās mežu platības un vienlaikus samazinājās iedzīvotāju skaits. 1992. gadā Latvijā bija 1,22 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju, bet 2022. gadā – 1,82 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju. Tā rezultātā Latvijas mežu platības pret iedzīvotāju skaitu pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājušās pusotru reizi (+49%), un pēc šī rādītāja Latvija ir 4. vietā pasaulē. Ļoti līdzīgas tendences bija vērojamas Igaunijā.
Savukārt Lietuvā 1992. gadā bija mazākas mežu platības un lielāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā un Igaunijā, tāpēc Lietuvas mežu platības uz vienu iedzīvotāju pat 2022. gadā ievērojami atpalika no Latvijas un Igaunijas.
Pasaules līderos pēc pārmaiņām starp 1992. un 2022. gadu bija Urugvaja, kurā divkāršojās mežu platības uz vienu iedzīvotāju, tāpēc Urugvaja ir pirmajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Islande (+83,4%), Bulgārija (+55,2%) un Latvija (+49,2%). Aiz Latvijas sekoja Kaboverde (+47,3%), Lietuva (+46,9% un sestā vieta pasaulē), Kuba (+46,2%), Ukraina (+42,8%), Moldova (+37,6%).
Igaunija pēc mežu platību pieauguma starp 1992. un 2022. gadu (+25,3%) bija 14. vietā pasaulē. Nozīmīgs mežu platību pieaugums uz vienu iedzīvotāju bija vērojams Horvātijā (+24,2%), Baltkrievijā (+23,6%), Itālijā (+20,4%), Ungārijā (+20,1%), Grieķijā (+15,9%), Ķīnā (+14,6%), Polijā (+11,1%), Īrijā (+10,7%). Starp 1992. un 2022. gadu Eiropas Savienībā mežu platības uz vienu iedzīvotāju vidēji pieauga par 6,8%.
Mežu platību uz vienu iedzīvotāju pieaugums bija arī Spānijā (+4,7%), Krievijā (+3,8%), Francijā (+3,3%), Dānijā (+2,4%), Slovākijā (+0,7%).
Starp 1992. un 2022. gadu mežu platības uz vienu iedzīvotāju palielinājās tikai 34 pasaules valstīs. Lielākajā daļā pasaules valstu mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās. Japānā (-0,6%), Čehijā (-1,4%), Slovēnijā (-2,6%), Vācijā (-2,9%) un Apvienotajā Karalistē (-3,2%) mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās nenozīmīgi. Vidēji arābu valstīs, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 7,2%. No Eiropas valstīm mežu platības uz vienu iedzīvotāju jūtami samazinājās Somijā (-7,5%), Nīderlandē (-8,5%), Beļģijā (-9,4%), Austrijā (-10,8%) un Šveicē (-14,0%).
Starp 1992. un 2022. gadu mežu platības uz vienu iedzīvotāju OECD dalībvalstīs samazinājās par 16,8%, tostarp Zviedrijā par 17,6%, Norvēģijā – par 21,0%, bet ASV – par 21,2%, Nedaudz virs pasaules vidējā samazinājuma (-34,4%) mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās Indijā (-28,0%) un Kiprā (-31,6%).
Vairāk par pasaules vidējo mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās Latīņamerikā (-39,2%). Ievērojamos tempos mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās Āfrikā – austrumu un dienvidu Āfrikā mežu platība uz vienu iedzīvotāju saruka par 57,7%, bet rietumu un centrālajā Āfrikā – par 61,3%.
Starp 1992. un 2022. gadu par vairāk nekā 70% mežu platības uz vienu iedzīvotāju samazinājās Angolā, Mauritānijā, Afganistānā, AAE, Ekvatoriālajā Gvinejā, Beninā, Somālijā, Ugandā, Gambijā, Čadā, Nigērā un Kotdivuārā.”
Visu rakstu iespējams izlasīt žurnāla “Dienas Bizness” 2025. gada 27. maija numurā