Latvijas Kūdras asociācija pozitīvi vērtē Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī.
Latvijas Kūdras asociācija jau izsenis ir norādījusi, ka derīgo izrakteņu ieguves un izmantošanas jomai valstī netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Netiek novērtēts mūsu vietējais resurss un tā vieta tautsaimniecībā, līdz ar to arī iespējamais devums Latvijas labklājības paaugstināšanā.
Latvijas Kūdras asociācija ir neizpratnē par Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā pausto datu salīdzinājumu un to interpretāciju.
Piemēram, ziņojumā tiek salīdzināti kūdras ieguves, importa un eksporta dati. Tiek summēts ieguves un importa apjoms, un norādīta nesakritība ar eksporta apjomu. Šī nesakritība ir tikai loģiska, jo nozare iegūst izejmateriālu - kūdru (ziņojot valstij iegūto kūdras apjomu pie 40% mitruma). Lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo substrātu, mitrums dažādām audzēšanas kultūrām nepieciešams no 50% līdz pat 80% (kas pat dubultā pārsniedz svaru pret nosacīto kūdras mitrumu, ko deklarē kūdras ieguves atskaitēs), kūdrai pievienojot dažādus papildu produktus un vielas. Rezultātā tiek iegūts kūdras produkts, kuru eksportē un kuru Centrālās statistikas pārvaldes datos var redzēt kopā ar citiem kūdras produktiem un tīro izejvielu.
Žēl, ka Valsts kontrole pirms revīzijas ziņojuma publiskošanas nav konsultējusies ar nozares ekspertiem, lai izprastu nozares specifiku!
Pateicoties Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru veiktajiem ieguldījumiem vairāku desmitu gadu laikā, Latvijā ražo kūdras produkciju ar pievienoto vērtību, kuru tālāk izmanto profesionālajā dārzkopībā. Latvijā ir veiktas investīcijas un uzbūvētas substrātu rūpnīcas daudzu miljonu eiro vērtībā, kā rezultātā mēs esam lielākie substrātu ražotāji Baltijā.
Nepamatotie Valsts Kontroles secinājumi noniecina Latvijas kūdras ražotāju ieguldījumu tautsaimniecībā un noniecina ieguldījumus nozarē.
Nozarei jābūt konkurētspējīgai Baltijas un citu valstu vidū. Latvijā 58% nomas platību kūdras ieguvei ir Latvijas valsts mežu (LVM) valdījumā. Latvijā esošās kūdras ieguves vietas zemes nomas maksas ir augstākās Baltijā. Lietuvā vidējā nomas maksa par hektāru ir 8 EUR, Igaunijā 10 EUR, taču vidējā nomas maksa, ko nozare maksā LVM, ir 178 EUR par hektāru.
Valsts Kontroles ziņojuma neobjektivitāte grauj eksporta spējīgas nozares reputāciju. Kūdras nozare nodrošina labi apmaksātas darba vietas reģionos un veicina reģionālo attīstību Latvijā, dati apskatāmi LKA mājas lapā un VID publiskotajā statistikā par tautsaimniecības nozarēm Latvijā.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustajām norādēm par kūdras resursu uzskaiti būtu jāsaskan ar Valdības rīcības plānā nospraustajiem darbības virzieniem un tos vajadzētu iestrādāt Latvijas kūdras izmantošanas pamatnostādnēs, kuras tiek izstrādātas VARAM vadībā.
Ingrīda Krīgere, Valdes locekle
Komentāri