Gandrīz desmit gadus pēc iepriekšējā uzbrukuma Ukrainai (Krima 2014. gadā), uzmundrināts, sasparojies un neapmierināts, Vladimirs Putins, kurš ir zināmā mērā ir izolētāks un paranoiskāks nekā jebkad, atkal nekaunīgi iebruka kaimiņvalstī. Atšķirībā no 2014. gada Ukraina un pārējā pasaule tam bija vairāk sagatavotas. Krievijas prezidents kļūdaini vērtēja pasaules reakciju un nenojauta, cik sīva būs Ukrainas pretestība. Kļūdas redzamas arī Krievijas sabiedrības atbalsta aplēsēs, kur noteikti nav ņemts vērā, ko valsts un NVO pārstāvji būtu gatavi veikt, lai norautu aizsegu viņa meliem. Valstu valdības sapulcējās, īstenojot visplašāko, koordinētāko sankciju paketi, kāda jebkad ir bijusi pret kādu valsti.

Vai ar to pietiek?

Daudzi novērotāji ir apsprieduši Putina rakstura pārmaiņas: daži apgalvo, ka viņš ir racionāls, citi saka, ka viņš zaudē saikni ar realitāti. Jāpiebilst, ka cilvēki, pat savā dabā autoritāri, nav konsekventi, kālāb zināmā mērā paties var būt abi var būt abi uzskati. Paturot to prātā, demokrātiskajai pasaulei ir jādomā par to, kādu izeju Krievija un Ukraina var rast vai būs spiestas pieņemt.

Lai glābtu savu (un valsts) prestižu, Putins censtos mainīt Ukrainas valdību un/vai panākt Ukrainas
demilitarizāciju, liedzot Ukrainai dalībau NATO vai Eiropas Savienībā. To viņš ir teicis sarunās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Kari Sīrijā un Čečenijā liecina, ka Putins turpinās saasināt situāciju, nosakot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un Ukrainas tautai ļoti augstas izmaksas par pretošanos.

Trīs scenāriji

Strupceļš: zaudē-zaudē situācija. Daļēja Putina sakāve varētu ietvert Doņeckas un Luhanskas apgabalu
pārņemšanu vai nu Krievijas pārziņā, vai tiem pārtopot autonomos apgabalos, kā arī Krimas atzīšanu par daļu no Krievijas. Rietumiem būtu jāpiekrīt pakāpeniskai sankciju atcelšanai apmaiņā pret Krievijas karaspēka izvešanu. Privātos uzņēmumus varētu pārliecināt atkal iesaistīties biznesā ar Krieviju. Pēc tam Putins sodītu parlamentā citādi domājošos, savas tuvākās aprindas un veiktu turpmākus pasākumus, lai apspiestu pret valdību vērsto noskaņojumu. Plašsaziņas līdzekļi tiks cenzēti, un Krievija varētu pieņemt Ķīnas kibersuverenitātes modeli, lai kontrolētu informācijas plūsmu valsts iekšienē. Lai novērstu turpmākus upurus, Zelenskis piekritīs pamieram. Tas atstātu vēl vienu iesaldētu konfliktu, kas varētu būt nedaudz karstāks nekā pārējie pie Krievijas robežām, bet Zelenskis saglabātu kontroli pār valdību, un Ukraina, iespējams, pievienotos ES. Ukrainai būs nepieciešams atbalsts, lai atjaunotu savu infrastruktūru un ekonomiku, un, visticamāk, sekos jauna prokrievisko politiķu, pilsoņu un aktīvistu "tīrīšana". Milzīgo
bēgļu krīzi būs grūti novērst, jo vairāk nekā 3 miljoni ukraiņu ir devušies bēgļu gaitās, un sagaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā tiem sekos vēl miljoni... (...)