Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir mazākā bēda – kopējo hektāru skaitu jeb virsmas apmēru noteikt nav īpaši sarežģīti. Problēmas sākas, kad ir jānosaka kūdras slāņa biezums. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 570. noteikumiem, veicot ģeoloģisko izpēti, zondēšanas tīkls ir 100 x 100 m (purviem līdz 300 ha) un 100 x 200 m (purviem virs 300 ha). Attiecīgi, aprēķinot kūdras daudzumu, tiek pieņemts, ka purva dibens ir līdzena virsma. Diemžēl realitātē tā nekad nav – kūdras purvi ir veidojušies gan ieplakās, gan arī pauguros, kuru virsmas ir viļņainas.