Kvalificētu darbinieku trūkums rada problēmas enerģētikas pārejas realizēšanā. Eiropā kavējas māju un pilsētu pielāgošana klimata pārmaiņām. I daļa

zemeunvalsts.lv, Eiropas informācijas vietnes | 21.01.2025

Lai apmierinātu pieaugošo globālo pieprasījumu pēc enerģijas, energosistēmas visā pasaulē ir jāpārveido, vienlaikus saglabājot klimata mērķus. Šīs nepieciešamās pārmaiņas apdraud pieaugošs kvalificētu darbinieku trūkums. Ģeopolitiskā nestabilitāte, finansēšanas grūtības, jo īpaši jaunattīstības valstīs, normatīvie šķēršļi, uz nākotni vērstu apmācību un izglītības plānu trūkums, kā arī pret nekontrolētu imigrāciju vērsti, pamatoti izveidojušies noskaņojumi un politika, ir tikai dažas no daudzajām problēmām, kas kavē centienus nodrošināt kvalificēta darbaspēka pieejamību. Kā un vai pasaulē spēs mobilizēt zaļajai pārejai nepieciešamo darbaspēku? Tā ir problēma arī Latvijā, gan tāpēc, ka nav skaidrības par nepieciešamo projektu realizācijas iespējām, gan finanšu un darbaspēka trūkuma dēļ; jāņem vērā arī riski un nestabilitāte, gan lēmumu pieņemšanas haotiskums attiecīgajos jautājumos. Vai darbaspēks no Indoķīnas, Vidējiem Austrumiem vai Āfrikas palīdzēs mums risināt šīs problēmas? Kāda ir situācija “vecajā Eiropā”, piemēram, Vācijā?

Eiropas novecojošās ēkas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu postošo ietekmi, jo arvien biežāk mājokļus apdraud plūdi vai pastāv risks, ka tajos kļūs nepanesami karsts. Eiropas iedzīvotāju dzīvesvietu pielāgošanu, lai tās labāk izturētu temperatūras paaugstināšanos un biežākus ekstremālus laikapstākļus, vēl vairāk apgrūtinās atbilstoši kvalificētu un zinošu būvstrādnieku trūkums. Uzņēmumi jau tagad saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, cenšoties ieviest zema emisiju līmeņa būvniecības praksi un ilgtspējīgākus materiālus. Nozares pārstāvji apgalvo, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vēl nav kļuvusi par svarīgu jautājumu. Pētnieki brīdina, ka prasmju un zināšanu trūkums var apdraudēt steidzami veicamos pasākumus.

2024. gada oktobrī Valensiju Spānijā piemeklēja postoši plūdi, gāja bojā simtiem cilvēku, sabruka ēkas, tika sagrauti tilti un ceļi. Klimata zinātniekiem un pētniekiem nebija ilgi jāgaida, lai norādītu uz divām lietām: pirmkārt, spēcīgās lietusgāzes, kas izraisīja plūdus, bija ievērojami intensīvākas cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu dēļ. Izskanēja arī viedoklis, ka cits plūdus veicinošs faktors bijusi vides prasību izpilde, kā rezultātā dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai tika nojaukti dambji.

Otrkārt, Eiropa vēl nav gatava reaģēt uz globālās sasilšanas sekām, par ko liecina nepietiekamās agrīnās brīdināšanas sistēmas, turklāt mūsdienu infrastruktūras nespēja tikt galā ar ekstremāliem plūdiem.

Ēkas ir būvētas, lai aizsargātu cilvēkus, Eiropā daudziem pielāgošanās klimata pārmaiņām joprojām ir mazsvarīga, pat ja to ietekme ir jūtama visā kontinentā. Būvniecības nozare nav izņēmums. Lai ēkas, tilti vai meliorācijas sistēmas Eiropā kļūtu noturīgākas pret klimata pārmaiņu ietekmi, būs vajadzīgs atbilstošs darbaspēks būvniecības nozarē, kurā jau tagad vērojams liels prasmju deficīts.

“Pielāgošanās klimata pārmaiņām mums kā asociācijai kļūs par svarīgu tēmu, taču šodien tā nav,” norāda Vācijas Būvniecības nozares asociācijas ilgtspējības konsultāciju departamentā. Ar reģionālo nodaļu starpniecību asociācija pārstāv lielākos un vidējos nozares uzņēmumus

Eiropai ir jāaktivizējas, lai nodrošinātu pilsētu aizsardzību pret klimata pārmaiņām

Eiropā – kontinentā, kas pazīstams ar vēsturiskām pilsētām un reģioniem,– ir vecs ēku fonds, aptuveni trešdaļa no tām ir uzcelta pirms pirmās energoefektivitātes politikas ieviešanas 20. gadsimta 70. gados. Tā bija reakcija uz toreizējo naftas krīzi. Tātad – ilgi pirms kāds domāja par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Galvenie klimata riski apbūvētajai videi Eiropā ir bojājumi infrastruktūrai un pašām ēkām, kā arī riski cilvēku labklājībai, ko rada klimata pārmaiņu ietekme uz ēkām, teikts Eiropas Vides aģentūras (EVA) Eiropas klimata risku novērtējuma (EUCRA) ziņojumā.

Pirmajā Eiropas klimata risku novērtējumā (EUCRA) ir identificēti 36 klimata riski, kas apdraud Eiropas energoapgādes un pārtikas drošību, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu stabilitāti un cilvēku veselību. Daudzi no tiem jau ir sasnieguši kritisku līmeni un var kļūt katastrofāli, ja netiks veikti steidzami un mērķtiecīgi pasākumi. Pirmajā šāda veida novērtējumā apkopotās zināšanas ir paredzētas turmākas stratēģiskās politikas veidošanai.

Prognozēts, ka līdz 21. gadsimta beigām tikai klimata pārmaiņu dēļ vien ekstrēmu laika apstākļu radītais kaitējums mājokļiem, komerciālām vai sabiedriskām ēkām, transporta vai enerģētikas infrastruktūrai un piekrastes zonas aizsardzības struktūrām pieaugs līdz pat 10 reizēm.

Tas nozīmē, ka gan jaunas, gan esošās ēkas jāpadara klimatnoturīgas un modernākas ekspluatācijā. Teritoriālajai plānošanai, kā arī meliorācijas sistēmām jākļūst ilgtspējīgākām. “Zaļie jumti” un fasādes absorbē lietus ūdeni, palīdz ēkas atvēsināt un uzlabo gaisa kvalitāti.

Konkrēti pasākumi var atšķirties atkarībā no atrašanās vietas. Rietumeiropas pilsētām lielākas problēmas rada plūdi, savukārt dienvidu reģioni ir vairāk pakļauti sausumam. Ziemeļeiropas pilsētas tika celtas, ņemot vērā zemāku gaisa temperatūru, tagad tām, iespējams, būs jāpielāgojas, lai izturētu karstuma viļņus. Ziemeļaustrumeiropas problēma, savukārt, ir nepietiekamā māju renovācija un siltināšana.

“Pilsētās ir sākušās diskusijas, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, tas nenotiek pietiekami ātri, lai tiktu galā ar gaidāmo – ko mēs redzējām, piemēram, Valensijā,” uzsver Oglekļa neitrālu pilsētu alianses (CNCA) pārstāvji. CNCA ir globāla grupa, kurā apvienojušās pilsētas, kas sadarbojas, lai veiksmīgi īstenotu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Lielākā daļa ēku – sākot ar skolām, noslēdzot ar slimnīcām un privātmājām – jābūvē citādi, turklāt, daudzas esošās ēkas ir jāmodernizē. Tas prasa kvalificētu darbaspēku. Modernizācijas nepieciešamība radīs milzīgu darba apjomu.

Kvalifikācijas trūkums var apdraudēt pielāgošanos klimata pārmaiņām

Par darbavietām būvniecības nozarē un pāreju uz klimatam draudzīgu ekonomiku ir daudz pētījumu. Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2018. gada ziņojumā teikts, ka zaļā pāreja līdz 2030. gadam radīs 6,5 miljonus papildu darbavietu būvniecības nozarē, kas ir absolūti lielākais rādītājs jebkurā nozarē.

Tāpat kā citos ziņojumos, arī šajā nopietna uzmanība ir pievērsta klimata pārmaiņu mazināšanai. Minētie 6,5 miljoni darbavietu tiktu radīti, pateicoties centieniem modernizēt ēkas, lai panāktu efektivitātes pieaugumu, nevis padarot ēkas izturīgākas.

“Pēdējos gados ir publicēti daudzi pētījumi, kuros aplūkota klimata aizsardzības pasākumu ietekme uz darba tirgu,” norāda Vācijas arodbiedrību apvienības (DGB) struktūrpolitikas, rūpniecības un pakalpojumu politikas nodaļā. “Pētījumu par pielāgošanās pasākumiem klimata pārmaiņām ir daudz mazāk.” Līdz šim tie liecina, ka būs papildu vajadzība pēc kvalificētiem darbiniekiem, jo īpaši būvniecības un renovācijas nozarēs, kā arī medicīnā un veselības aprūpē.

Viens no šādiem projektiem ir pētnieku Bernardt un Rausch-Berhie projekts, ko pasūtīja Vācijas Federālā vides aģentūra (UBA). Šai modelī aplūkoti tikai pielāgošanās pasākumi, kurus vidējā termiņā (līdz 2040. gadam) var īstenot visās Vācijas pilsētās, piemēram, apzaļumoti jumti un fasādes.

Pagājušajā gadā publicētajā ziņojumā konstatēts: ja pielāgošanās klimata pārmaiņām notiktu, kā paredzēts, līdz 2027. gadam būtu vajadzīgi aptuveni 70 000 jaunu darbinieku – aptuveni piektā daļa no nepieciešamā darbaspēka būtu nepieciešami būvniecības nozarē.

Šis skaitlis ir neliels salīdzinājumā ar SDO ziņojumā norādīto 6,5 miljonu darbinieku nepieciešamību visā pasaulē, lai īstenotu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku. Tomēr tas (70 000) attiecas tikai uz Vāciju, un “mēs aplūkojām tikai noteiktu skaitu pielāgošanās pasākumu,” norāda Bernardt un Rausch-Berhie. “Lai visaptveroši pielāgotos klimata pārmaiņām, ir jādara daudz vairāk.”

Lai situāciju padarītu vēl sarežģītāku, īpaši liels šķērslis ir atrast piemērotus kandidātus tieši šīm darbavietām. Saskaņā ar pētnieku izstrādāto modeli vidējais laiks, kas uzņēmumiem būs nepieciešams, lai atrastu jaunu darbinieku šajās jomās, 2040. gadā pārsniegs 90 dienas (galvenā problēma būs prasmju trūkums). Ziņojumā prognozēts, ka vislielākais darbinieku trūkums būs “būvniecības plānošanā un uzraudzībā, arhitektūrā” – 112 dienas piemērota darbinieka atrašanai.

“Zināšanu un prasmju trūkums attiecīgajo nozaru uzņēmumos varētu apdraudēt pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanu, īpaši lielas problēmas varētu rasties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” norāda Bernardt un Rausch-Berhie.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekme uz būvniecības nozari vēl nav kļuvusi par nepārvaramu problēmu

Līdz šim pielāgošanās klimata pārmaiņām būvniecības nozarē, lielākoties, tika uzskatīta par darba ņēmēju veselības un/vai tiesību jautājumu.

“Klimata pārmaiņu ietekme kļūst arvien pamanāmāka darba vietās Vācijā,” uzsver Vācijas arodbiedrību apvienības DGB pārstāvji. ”Tas pirmām kārtām attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā āra apstākļos, arodbiedrības to arvien vairāk ņem vērā koplīgumos.” Piemēram, būvniecības nozares arodbiedrība IG BAU ir vienojusies par “zaudējumu pabalstu” jumta darbu veicējiem, kas tiek izmaksāts kā algas kompensācija, ja karstuma dēļ šos darbus nevar veikt.

Turpinājums sekos

Pievienot komentāru