Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija 2025. gada 28. maijā organizēja starpinstitucionālo diskusiju par zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) nākotni Latvijā, vienuviet pulcējot pārstāvjus no Finanšu ministrijas (FM), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM), Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Ekonomikas ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Vides konsultatīvās padomes, Rīgas enerģētikas aģentūras, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Latvijas iepirkumu veicēju asociācijas, Vidzemes plānošanas reģiona, Ekodizaina kompetences centra, u.c.
Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem scenārijiem publisko iepirkumu jomas attīstībai. Apkopojot darba grupas ietvaros sniegtos prakses ziņojumus, kā arī izvērtējot saņemtos priekšlikumus iepirkumu jomas uzlabojumiem, FM turpmākai diskusijai piedāvāja divus publisko iepirkumu jomas attīstības variantus: 1) ieviest radikālas izmaiņas, kas nodrošinātu maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkumu pamatmērķiem, un nodrošinātu uzraudzību caur analītiku, KPI un references cenām, vai 2) saglabāt esošo situāciju, veicot prioritārus precizējumus un vienkāršojumus.
Diskusijas centrā bija Finanšu ministrijas vadītās darba grupas piedāvātais “radikālais scenārijs”, kas tostarp paredz atteikšanos no Ministru kabineta noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” un līdz ar to – no obligātas ZPI piemērošanas. Piedāvātais risinājums paredz zaļo iepirkumu padarīt par brīvprātīgu izvēli, kuru pasūtītāji var piemērot pēc savas iniciatīvas. Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvji akcentēja mērķi vienkāršot iepirkumu sistēmu un mazināt birokrātiju, taču norādīja, ka radikālajā scenārijā ZPI saglabāšanai nav paredzēta vieta, jo tā tiek uzskatīta par sekundāru, nevis primāru iepirkuma mērķi. Zaļais publiskais iepirkums šobrīd kalpo kā viens no galvenajiem stratēģiskajiem rīkiem, lai praktiski īstenotu Eiropas Savienības un Latvijas politikas mērķus – vides aizsardzības prasības, tostarp klimata mērķu sasniegšanu, ekodizaina prasību ieviešanu, resursu efektīvu izmantošanu. Tā statusa mazināšana ne tikai vājina līdz šim izveidoto sistēmu, bet arī apdraud Latvijas spēju īstenot starptautiskās saistības un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Diskusijā no atbildīgo ministriju pārstāvjiem izskanēja vairāki būtiski akcenti. VARAM pārstāvis informēja par ZPI ieviešanas gaitu, uzsvēra, ka sistēma Latvijā attīstīta pakāpeniski – pirmie MK noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” tika pieņemti jau 2017. gadā. Šobrīd saskaņā ar šiem noteikumiem ZPI ir obligāti piemērojams 9 grupām, piemēram, pārtikai, ēdināšanai, būvdarbiem, apgaismojumam un tīrīšanas līdzekļiem, bet vēl 14 grupām – piemērojams brīvprātīgi. Ja regulējums tiktu atcelts, tas nozīmētu būtisku atkritienu sistēmas attīstībā, dominējošu zemākās cenas principu un vides prasību izzušanu no iepirkumu prakses, jo līdzko prasības ir brīvprātīgas, tās netiek piemērotas. Tika arī akcentēts – sistēmu ir viegli izjaukt, bet daudz grūtāk atjaunot. Tika norādīts uz datu kvalitātes problēmām – ZPI šobrīd tiek atzīmēts tikai pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas, kad pasūtītāji bieži vien vairs precīzi nenofiksē vai neatspoguļo piemērotās prasības. 2022. gadā ZPI sasniedza vēsturiski augstāko apjomu – vairāk nekā 33% pēc līgumcenām, veidojot 1,28 miljardus eiro, bet 2024. gadā tas sarucis līdz 8,7% vai 399 milj. eiro no kopējā līgumcenu apjoma, kas veikti Publisko iepirkumu likuma ietvarā.
ZM pārstāvis uzsvēra, ka zaļā iepirkuma kritēriji pārtikai tika ieviesti jau 2012. gadā, un to iekļaušana MK noteikumos Nr. 353 vēlāk nodrošināja vienotu un tiesiski nostiprinātu piemērošanas sistēmu. ZPI prasību izņemšana no normatīvā regulējuma samazinās vietējās pārtikas īpatsvaru pārtikas un ēdināšanas iepirkumos, tostarp skolās un bērnudārzos.
KEM norādīja, ka zaļais iepirkums tiks īstenots brīvprātīgi bez motivējoša mehānisma, pastāv iespēja, ka var pieaugt izaicinājumi saistībā ar ES noteikto prasību izpildi vides, enerģētikas un klimata politikas jomā.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka iepirkumu procedūru vienkāršošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku un saprotamāku iepirkumu praksi gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem. Taču tas jādara, vienlaikus saglabājot zaļā iepirkuma principus un uzsvaru uz ilgtspējību, lai neradītu regresu jau ieviestajos vides kritērijos. Iepirkumu vienkāršošana un ilgtspējības principu integrācija nav pretrunā – tieši pretēji, tās var un ir jāapvieno vienotā, gudri strukturētā sistēmā.
Zaļais publiskais iepirkums – instruments ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai un vietējās ekonomikas stiprināšana
Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Tā ir daļa no Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķa Nr. 12 "Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana" īstenošanas, kur apakšmērķis 12.7 paredz tieši ilgtspējīga publiskā iepirkuma veicināšanu, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas, Latvija stiprina vides aizsardzību, ilgtspēju un inovāciju attīstību. Šī pieeja tiek īstenota, nodrošinot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu. Stabila pieprasījuma radīšana no publiskā sektora ir instruments, kas pozitīvi ietekmē piedāvājumu un veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.
Uzņēmēji ir pielāgojušies zaļajam kursam – investējuši tehnoloģijās un risinājumos, lai atbilstu vides un sociālajām prasībām. Šobrīd mainot spēles noteikumus, valsts riskē zaudēt šo progresu un mazināt uzņēmumu investīciju atdevi.
Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša uzsvēra:
“Zaļo iepirkumu dēvē par gudri veiktu iepirkumu. Mūsu uzdevums ir saglabāt šo ievirzi – lai iepirkumi būtu vienlaikus efektīvi un ilgtspējīgi. Ilgtspēja – tā ir ne tikai vides aizsardzība, bet arī valsts ilgtermiņa konkurētspēja, vietējās uzņēmējdarbības stiprināšana un sabiedrības labklājība. Zaļais iepirkums sniedz iespēju īstenot arī valsts drošības mērķus – caur atbalstu īsajām piegādes ķēdēm un vietējiem ražotājiem mēs ne tikai veicinām vietējo uzņēmējdarbību, bet arī stiprinām valsts noturību pret ārējiem satricinājumiem.”
Diskusijas gaitā tika uzsvērts, ka zaļais publiskais iepirkums nav tikai tehniska procedūra. Tā ir konkrēta rīcībpolitikas izvēle, ar kuru iespējams integrēt vides aizsardzību, klimata mērķus, aprites ekonomikas principus. ZPI ļauj nodrošināt, ka publiskie iepirkumi nav tikai lētākais piedāvājums, bet balstās uz kvalitatīviem, sabiedrībai izdevīgiem rezultātiem ilgtermiņā un arī ir iespējams veicināt vietējo uzņēmējdarbību.
Viens no būtiskākajiem riskiem, uz ko norādīja dalībnieki, ir ZPI atcelšanas ietekme uz vietējiem uzņēmumiem. Ja nebūs juridiska pienākuma ievērot zaļā iepirkuma prasības, pasūtītāji, īpaši zemāko cenu spiediena apstākļos, varētu atteikties no kritērijiem, kas šobrīd aizsargā vietējos un bioloģiskos pārtikas ražotājus.
“No mūsu puses varu teikt, ka nepieciešams vēl vairāk stiprināt ZPI sistēmu un papildus skaidrot pozitīvo ietekmi uz ekonomiku ilgtermiņā. Mēs vēlamies, lai visas iesaistītās puses izprot, cik nozīmīgi ir vietējo pārtikas produktu ražotāji. Cik svarīgi ir nodrošināt vietējās produkcijas īpatsvaru ēdināšanā, tādējādi atbalstot savas valsts ekonomiku,” uzsvēra Guntis Gūtmanis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins:
“Birokrātiskā sloga mazināšana un iepirkumu vienkāršošana ir atbalstāma, bet nedegradējot prasības jomās, kas skar vidi un sabiedrības veselību, īpaši bērnu veselību. Ir jāpilnveido esošā zaļā publiskā iepirkuma regulējuma prasības un kontrole, nevis jāsagrauj sistēma, kas tikai nupat sākusi sevi pierādīt. Prasību atcelšana būtu ekonomisks trieciens bioloģiskajai nozarei un pretrunā ar valdības rīcības plānu. Atteikšanās no zaļā publiskā iepirkuma prasībām apdraud arī uzņēmēju investīcijas, kuri attīstījuši bioloģisko produktu pārstrādes līnijas. Ja šīs prasības tiks aizstātas ar brīvprātīgām vadlīnijām, zaudētāji būs ne tikai vietējie ražotāji, bet arī sabiedrība kopumā – iepirkumos dominēs lētāki, bet kvalitātē zemāki piedāvājumi.”
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs norādīja: “Būvniecības nozare ir viens no būtiskākajiem sektoriem, kur ZPI spēj iedzīvināt ilgtspējīgas inovācijas un tehnoloģiskus risinājumus. Ja tiktu atceltas ZPI prasības trešās grupas ēkām, nozare zaudētu skaidru regulējumu energoefektivitātes, emisiju aprēķinu un materiālu ietekmes izvērtējuma jomās. Šādas prasības šobrīd kalpo kā attīstības rāmis gan pasūtītājiem, gan nozares uzņēmumiem, un to izņemšana varētu mazināt gatavību savlaicīgi pielāgoties nākotnē obligātajām klimatneitralitātes prasībām — no 2028. gada 1. janvāra visām jaunajām publiskajām ēkām būs jāatbilst nulles emisiju ēku standartam. Mēs nevaram atļauties vājināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību — pie jebkādiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā ir jānodrošina, ka publiskais sektors saglabā un stiprina savu lomu kā labs piemērs un virzītājspēks ilgtspējīgas būvniecības ieviešanā. Vienlaikus apzināmies arī nepieciešamību izvērtēt esošos noteikumus un to praktisko izmantojamību, lai tie kļūtu efektīvāki un mazāk birokrātiski, vienlaikus nezaudējot savu ilgtspējas mērķi. Saglabājot ZPI regulējumu un strādājot pie tā pilnveides, mēs stiprinām nozares konkurētspēju un spēju pārkārtoties uz ilgtspējīgiem risinājumiem, kas būs būtiski gan vietējā tirgū, gan starptautiskā mērogā.”
Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības un projektu nodaļas vadītāja:
“Zaļais publiskais iepirkums ir būtisks instruments ilgtspējīgas un ekonomiski dzīvotspējīgas Vidzemes reģiona attīstības veicināšanā. Izvēloties iepirkuma stratēģiju, kas prioritizē videi draudzīgus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, pašvaldības un valsts iestādes ne tikai veicina ekoloģiskās slodzes samazināšanu, bet arī stimulē ilgtspējīgu vietējo uzņēmējdarbību un inovāciju. Turklāt, zaļais iepirkums palīdz izglītot sabiedrību par ilgtspējas nozīmīgumu.”
Lai arī FM un IUB pārstāvji akcentēja mērķi vienkāršot iepirkumu sistēmu un mazināt birokrātiju, diskusijas gaitā kļuva skaidrs, ka piedāvātajā “radikālajā scenārijā” šobrīd nav iespējams pārskatīt iepirkumu mērķus tā, lai zaļais publiskais iepirkums kļūtu par primāro, nevis sekundāro iepirkumu mērķi. Diskusijas dalībnieki bija vienoti pārliecībā, ka šie mērķi nav savstarpēji izslēdzoši – iespējams vienlaikus vienkāršot sistēmu un saglabāt tās stratēģisko ievirzi ilgtspējas virzienā. Nākamā un noslēdzošā darba grupas sanāksme paredzēta jau 4. jūnijā, kurā paredzēts lemt par tālāko scenāriju virzību.
ZPI ir uzskatāms par nozīmīgu valsts rīcībpolitikas instrumentu, kura pamatelementi – videi draudzīgums, sociāla atbildība un ekonomiskā izdevīguma izvērtējums – palīdz nodrošināt gudru un pārdomātu publisko līdzekļu izlietojumu. Kritērijus iespējams pārskatīt, padarot tos vienkāršāk piemērojamus, taču nezaudējot pašu būtību – kalpot sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
“Šī saruna apliecināja, ka mums ir kopīgs mērķis – veidot iepirkumu sistēmu efektīvāku un vienkāršāku. Vienlaikus ir būtiski, lai šī attīstība balstītos kopīgās vērtībās – atbildībā pret vidi, rūpēs par sabiedrības labklājību un veselību, vietējās uzņēmējdarbības stiprināšanā un apņēmībā sasniegt klimata mērķus, veicināt aprites ekonomiku. Tikai uz šādiem pamatiem iespējams veidot gudru, efektīvu un ilgtspējīgu iepirkumu praksi” uzsver Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.
Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija augstu novērtē iespēju vienoties kopīgā sarunā ar atbildīgajām institūcijām un uzsver gatavību turpināt sadarbību, lai kopīgi veidotu efektīvu, vienkāršu un ilgtspējīgu iepirkumu sistēmu, kas atbilst Latvijas stratēģiskajiem mērķiem un sabiedrības interesēm.
Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija līdz 4. jūnijam sagatavos apkopotu priekšlikumus, ko iesniegs darba grupai un atbildīgajām institūcijām, aicinot saglabāt ZPI kā obligāti piemērojamu “radikālā scenārija” gadījumā, vienkārši piemērojamu un stratēģiski nozīmīgu instrumentu, kas kalpo sabiedrības ilgtermiņa interesēm.