Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP) ir publiskojusi 17 gadu plānu piesārņojuma samazināšanai. Saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) jauno ziņojumu līdz 2040. gadam plastmasas piesārņojumu varētu samazināt par 80%. Šis vērienīgais mērķis ir atkarīgs no būtiskām izmaiņām politikā un esošo tehnoloģiju ieviešanas plastmasas ražošanas, izmantošanas un utilizācijas jomā.
Kas būtu jāmaina mūsu ikdienā, lai to sasniegtu?
Nepieciešamas izveidot lielāku skaitu atkārtotas uzpildes punktu un depozīta nodošanas shēmas. Lai samazinātu šīs problēmas apmērus, ziņojumā ierosināts “likvidēt problemātisko un nevajadzīgo plastmasu”.
Atkārtoti uzpildāmu pudeļu, liela tilpuma taras automātu, depozīta atgriešanas sistēmu un iepakojuma atpakaļnodošanas shēmu veicināšana varētu palīdzēt samazināt plastmasas piesārņojumu par 30%, apgalvo UNEP.
Aicina valdības padarīt šīs pieejas pievilcīgākas uzņēmumiem. Tādējādi uzpildes punktu pieeja varētu kļūt plašāk izplatīta.
Daudzās Eiropas valstīs jau darbojas depozīta atgriešanas shēmas, kas ļauj patērētājiem saņemt atpakaļ naudu, ja tie nodod pārstrādei tādus priekšmetus kā plastmasas pudeles. Apvienotā Karaliste nesen paziņoja, ka 2025. gadā ieviesīs šādu sistēmu.
Pārstrāde varētu kļūt vieglāka un efektīvāka
UNEP arī norāda, ka otrreizējai pārstrādei jākļūst stabilākai un rentablākai. Tā ierosina atcelt fosilā kurināmā subsīdijas un ieviest dizaina vadlīnijas, lai padarītu produktus vieglāk pārstrādājamus.
Tas varētu atvieglot ikdienas plastmasas iepakojuma otrreizēju pārstrādi dzīvesvietā un samazināt plastmasas piesārņojumu par 20-50%.
Vēl labāk būtu plastmasas iepakojumu aizstāt ar alternatīviem materiāliem, piemēram, papīru. Tādējādi plastmasas piesārņojums varētu samazināties vēl par 17%.
Vai plastmasas atkritumu samazināšana palīdzētu ietaupīt?
Pāreja uz aprites ekonomiku plastmasas jomā ļautu ietaupīt gandrīz 1,8 triljonus eiro, ņemot vērā izmaksas un ieņēmumus no pārstrādes, norāda UNEP.
Savukārt papildu ieguvumi veselības, klimata, gaisa piesārņojuma, jūras ekosistēmu un ar tiesvedību saistīto izmaksu jomā būtu vēl lielāki – vairāk nekā 3 triljoni eiro, apgalvo UNEP.
Saskaņā ar UNEP datiem līdz 2040. gadam šī pāreja varētu radīt arī 700 000 darbavietu.
Aprites shēmu ieviešanas izmaksas varētu uzlikt ražotājiem, izmantojot nodokļus, novirzot plastmasas ražošanai paredzētās investīcijas un pieprasot tiem finansēt plastmasas savākšanu, pārstrādi un atbildīgu apglabāšanu.
UNEP ziņojums ir sagatavots pirms sarunām Parīzē laikā no 29. maija līdz 2. jūnijam, kad valstis risinās sarunas par starptautisku līgumu, kura mērķis ir risināt plastmasas atkritumu problēmu. Ziņojumā brīdināts, ka piecu gadu kavēšanās ar konkrētu rīcību var izraisīt plastmasas piesārņojuma pieaugumu līdz 2040. gadam par 80 miljoniem tonnu.
Kas notiks ar pārējiem plastmasas atkritumiem?
Saskaņā ar UNEP datiem pat tad, ja tiks panākts šāds samazinājums, joprojām saglabāsies 100 miljoni tonnu vienreizlietojamas plastmasas atkritumu gadā.
ANO ierosina noteikt un ieviest dizaina un drošības standartus nepārstrādājamu plastmasas atkritumu apglabāšanai. Turklāt ražotājiem būtu jāuzliek atbildība par produktiem, no kuriem izdalās toksiskā mikroplastmasa, kā arī jāievieš citi noteikumi.
Tomēr vairāki vides aizsardzības aktīvisti ir kritizējuši UNEP par to, ka tā veicina piesārņojošu plastmasas atkritumu dedzināšanas praksi, ziņo ziņu aģentūra Reuters.