Varbūt viņa atgriezīsies!*

Zemeunvalsts.lv | 09.02.2021

Saruna ar Aigaru Orski, zemes īpašnieku biedrība “Garkalnes meži”

Situācija, kas izveidojusies Garkalnes novadā daļā dabas lieguma “Garkalnes meži”, ir dīvaina, lai neteiktu – absurda.

Notikumi sākās 2003.-2004. gadā. Zemes īpašumus, par kuriem ir runa, ieguvām (atguvām) 90. gadu beigās, 2000. gadu sākumā. Pēkšņi, kādu dienu: “Blaukts! Jūsu īpašumu skar liegums!”

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir pasūtījusi lieguma teritorijas aizsardzības plāna izstrādi, ko konkursa kārtībā ieguva Vides konsultāciju birojs (VKB), kuru, kā zinām, pārstāv bijusī DAP darbiniece. Šī situācija mums, īpašniekiem, no prāta neiziet, jo... DAP&VKB ciešā sadarbībā pretenziju citam pret citu vai nopietnas informācijas analīzes varētu arī nebūt. Vai ir iespējams runāt par neitrālu vai neatkarīgu nostāju un izpratni? Roka roku mazgā! Tā ir ļoti klasiska situācija Latvijā – īpaši valsts un pašvaldību iestādēs un saistībā ar tām.

Tagad, kad visi 25 īpašnieki, kuru īpašumus tieši skar un ietekmē liegums, kopīgi risinām jautājumus un kopīgi darbojamies, analizējot savulaik notikušo, secinām, ka lieguma noteikšana un izveide (2003.-2004.) ritējusi gana strauji. Vai varējām ko ietekmēt, nav skaidrs. Mums sacīja (vēlāk), ka informācija zemes īpašniekiem tikusi sūtīta, bet... lielākā daļa īpašnieku to nesaņēma, un lēmēji nedz pārbaudīja, nedz painteresējās, vai cilvēki (īpašnieki) patiesi ir informēti. Starp citu, zemes īpašniekus lemšanā vai sarunās par lieguma izveidi piedalīties neaicināja, process notika bez viņu tiešas līdzdalības.

Lēmumu par liegumu pieņēma, un, kas, mūsuprāt, ir svarīgi, par tieši šāda lēmuma pieņemšanu (un sagatavošanu), itin labi zināja ar konkrētajiem īpašumiem nesaistīti ļaudis. Piemēram, kā stāstīja viens no zemes īpašniekiem, ir bijusi vēlme un piedāvājumi zemi samainīt. Proti: platību toreizējā pagasta citā daļā mainīt pret platību Jāņu ciemā, kur drīz tika noteikts liegums. Īpašumus samainot, faktiski zemi “iesmērētu”, zinot, kas drīzumā gaidāms (ka tā nākotnē būs neizmantojama)!

Liegums noteikts visnotaļ īpatnēji: ir ceļš, kura vienā pusē novada ļaudis jau uzcēluši mājas un dzīvo, un ir ceļa otra puse “ar liegumu”, kas ir strīdus objekts starp zemes īpašniekiem un “liedzējiem” (Dabas aizsardzības pārvaldi). Meža struktūra abpus ceļam ir ļoti līdzīga – faktiski – tāda pati. Kā saprotams, eksperti ir noskaidrojuši, ka zaļā vārna (kas ir vai bija lieguma galvenais “sargājamais objekts”) noteikti zina un saprot – te es drīkstu ligzdu vīt un baroties, bet otrpus ceļam, nē! Starp citu, lieguma sākumposmā runa bija tikai un vienīgi par aizsargājamo zaļo vārnu. Nu, laikam ritot, darba grupas apspriedēs runājam par piejūras mežainajām kāpām, biotopiem, citām putnu sugām un kukaiņiem. Vēl aizdomīgāku un īpašniekiem neizprotamāku situāciju rada fakts, ko apstiprinājis zaļo vārnu pētnieks: šo putnu (zaļo vārnu) patlaban liegumā nav! Bet – liegumu saglabās!

Vai zaļās vārnas ir pārvākušās kur netālu?

Bija mēģinājumi zaļo vārnu populāciju uzturēt mākslīgi, putnus ievedot, dažādi ievilinot, bet... vārnām tas nepatika! Skaidrojums šādām darbībām ir: ieviesīsim dažādus motivējošus un stimulējošus pasākumus, varbūt zaļās vārnas atgriezīsies.

“Varbūt un iespējams” ir sistēmiski ierasta lieta. Saprātīgi būtu: vai nu ir, vai nav! Vai šo jautājumu risina arī aizsardzības plāna izstrādes darba grupā?

No 25 īpašniekiem aktīvi ar lieguma-īpašuma jautājumiem darbojamies četri, pārējie mūs ir deleģējuši pārstāvēt viņu intereses, kālab uz DAP un VKB parasti dodamies četratā.

Ar plāna izstrādes darba grupu pieredze ir ļoti raiba. Viens: tiek atzīts, ka 2003.-2004. gadā, nosakot liegumu, ir “pāršauts pār strīpu”, ir bijušas kļūdas, bet... tūdaļ seko piedāvājumi: “Pagātni (bijušo) aizmirstam, “šo grāmatu veram ciet”, sākam skatīties jaunu!” Pag! Tā mēs varam izdomāt rīkoties katrā neērtā gadījumā! Piemēram, varam ieteikt Latvijas tiesām aizmirst viņu lietvedībā esošās lietas, un sākt no nulles! Lieliski, vai ne?

Par Voronkovu ģimeni jau rakstīja “Rīgas Apriņķa Avīze” (lūdzu, skatīt atsauces). Mēs VKB un DAP pārstāvjiem sacījām: izlabojiet  kļūdu kaut šai ģimenei, kas tika “piečakarēta” vissmagāk – būs labs darbs paveikts, un ģimene (liela dzimta!) varbūt atgriezīsies no Īrijas. Bet! Cerības uz atļauju būvēties ir, bet (atkal bet!!!!) nav zināms, kādā formā un kāda satura saistošais dokuments tiks pieņemts un apstiprināts.

Nopietnākās diskusijas darba grupā bija un ir par atļauju īpašniekiem tiem piederošajās platībās būvēt mājas neatkarīgi vai platībā (īpašumā) ir, vai nav atrodami veco ēku pamati. Piekritām, ka īpašumus (platības) neļauj dalīt, lai tikai atļauj būvēt. Piemēram, īpašniekiem, kam pieder neliela platība, pietiktu ar vienu māju.

Piebildīšu, īpašumu platības ir ļoti atšķirīgas: ir 2 ha, 3 ha, 4-5 ha, ir cilvēki, kam pieder 12 un 18 ha. Piemēram, 18 ha īpašniekam ik divos hektāros ir pa ēkas pamatiem. Tātad... To secinot, jautājumu par būvniecības saistību ar pamatiem no dienaskārtības noņēma, secinot, ka apbūve varētu izvērsties pārlieku blīva. Īpašumi, kurus es pārstāvu, kā pilnvarotā persona, ir divi: attiecīgi 2 un 3 ha, abos atrodami veco ēku pamati. Būvniecības jautājuma risināšanai, manuprāt, nepieciešams saprotams, matemātisks princips ne atšķirīga pieeja pēc kāda personiskiem ieskatiem.

Teritorijā, par kuru runājam, kādreiz bijusi padomju armijas bāze, tur joprojām saglabājušies kazarmu un angāru pamati. Vairākiem īpašniekiem piederošajās platībās ir saglabājušies arī paši angāri, kurus, veiksmīgi rīkojoties, var pat pārbūvēt, tos iespējams arī nojaukt, un dzīvojamo ēku būvēt veco pamatu vietā. Angāri ir lieli – ap 400 m2. Kādā no pēdējām sanāksmēm jau runājām, ka uz esošajiem pamatiem varēs (tiek pieļauta iespēja, ka...) celt t.s. dvīņu mājas. Zināms solis mums pretī tas ir, bet – nekur nav teikts, ka galarezultātā tā notiks un tā lems!

Nepatīkamākais veids, kā kaut ko atteikt, ir lēmumu maksimāli novilcināt. Tiesāšanās: tas ir laiks un krietna nauda. Minētā aizsardzības plāna izstrādes darba grupa: par ko tajā spriež?

Diskutē par to, ko vēlamies mēs un ko mums vēlas liegt. Viena īpatnība, piemēram, mums saka: varētu ļaut būvēt, sakopt, bet... jums jāizvāc teritorijā esošie būvgruži, kad tas tiks izdarīts, atļaus celt. Stop! Daļa īpašnieku pamatus un vecās ēkas novāks, citi, kas dzīvo ārzemēs, vai to nezinās, pie darba neķersies un... Tie, kas būs darbu paveikuši, atkal paliks ar garu degunu! Labi paslēpta un izdomāta kolektīvā atbildība.

Tātad - lieguma teritoriju neslēpti vēlas sakārtot uz īpašnieku rēķina.

Tieši tā! Mēs to tā kā esam pieņēmuši (bet, vai samierinājušies?). Aizvākt betona blokus un visu citu nav sarežģīti. Netālu Ropažos to visu var nodot sasmalcināšanai, tas ir laika un naudas jautājums vien. Bet! Faktiski valsts iestāde īpašumam nosaka liegumu, un par to “samaksā” vēlas, lai mēs par saviem līdzekļiem degradēto vidi sakārtotu... Pag! Mēs nepārstāvam padomju armiju, kas šo teritoriju atstāja.

Liegums īpašumā nozīmē (vismaz pagaidām) dažādus jebkādu darbību (arī loģiski nepieciešamu) ierobežojumus. Piemēram, nevaram teritoriju iežogot. Žoga nav, un vietējie (otrpus ceļam) iedzīvotāji uzskata šo teritoriju par visiem pieejamu vai pat savu: staigā, uz Ziemassvētkiem cērt eglītes, pavasaros urbj bērzos un tecina sulas, ved pastaigās suņus, no nākamo kaimiņu puses jūtam arī zināmu pretstāvi. Kā? Tagad “mūsu” klajumā kāds būvēsies???! Jā, tie, kas paspēja mājas uzbūvēt, nesaprot tos, kam “paspēt neļāva”! Mūsu zemē braukā ar kvadracikliem, ar džipiem, manis pārstāvētajā  īpašumā tika izbērti būvgruži. Policija ieradās visai ātri: “Īpašniek! Aizvākt vai būs sods!” Protams, aizvācu, labi, ka to nebija pārlieku daudz. Par šo jautājumu devos aprunāties ar vietējās municipālās policijas pārstāvi. Jāsaka: jutu un redzēju, ka policija ir “tagadējo vietējo” pusē, ar kuriem nevēlas nekādi konfliktēt. Runājot par izbērtajiem būvgružiem, secināju, ka tas novadā ir atļauts, jo teritorija jāuzrauga īpašniekam, kas, šķiet, pats vainīgs par citu radīto situāciju. Tas arī ir absurdi – dzīvot īpašumā mums neļauj, bet tas jāpieskata vai katru dienu!

Vai zaļajai vārnai patīk būvgruži?

Jā, tiek runāts un mums stāsta, ka zaļajai vārnai daudz kas nepatīk! Apkārtnes iedzīvotāji gan teic ko citu: zaļā vārna pabijusi, staigājusi, barojusies vai katrā sētā.

Ornitologs E. Račinskis ar zaļajām vārnām ir strādājis ilgus gadus – tas būtu skaidrs. Bet!!!! VKB un DAP jautājumā par zaļo vārnu balstās tikai viņa viedoklī, kas nav pareizi, jo būtu labi dzirdēt arī cita, ne tieši zaļās vārnas pētnieka**, viedokli. Piemēram, kā zaļajai vārnai klājas citur?

Kas gaidāms tālāk?

Lieguma dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts un iesniegts VARAM. Kā man telefona sarunā bilda DAP pārstāve Gita Strode, maijā būs gatava plāna pirmā redakcija. Mums, zemes īpašniekiem, jābūt ļoti uzmanīgiem, jāpētī, roka nemitīgi jātur uz pulsa, jo, ja kaut ko savlaicīgi nepamanīsim, atpakaļceļa vairs nebūs! Kā šo plānu iesniegs saskaņošanai Ministru kabinetā, tā – viss!

Kas patlaban liegumā notiek, kas tiek darīts?

... Tas ir liegums, kam ir noteikta teritorija, kurā atrodas virkne privātīpašumu un kurā nekāda uzraudzība vai pētījumi nenotiek. Katrs dara, ko vēlas, izņemot zemes īpašniekus, kam tas ir liegts.

Kā zinu, lasu un dzirdu, par dažādiem liegumiem un to radīšanas projektiem no dažādiem fondiem un avotiem tiek saņemta it prāva nauda. To nejūtam ne brīdi, jo mēs – īpašnieki – esam tie, kurus šie liegumi skar vistiešāk, bet nauda, kas arī vistiešāk pienāktos mums, mērķtiecīgi iet secen. Piemēram, būvgružu izvākšanu no platības varētu organizēt, izmantojot kāda projekta naudu, nemēģinot to darīt uz īpašnieku rēķina.

Mēs, starp citu, piedāvājām īpašumus par tirgus cenu no mums atpirkt. Lūdzu! Atbildē: platas acis un izbrīns. “Par tirgus cenu? Nē, nē! Ko jūs! Par kadastrālo vērtību!” Kadastrālā vērtība īpašumiem ir smieklīga – zemes nodoklis par nepilnajiem 5 ha gadā ir 90 eiro. Tātad! Garkalnes novadā minimālā zemes cena ir 10 eiro/m2. Ja parēķinām cenu par 5 ha...

Jāpiebilst, ka sākotnējos gados, kad tika noteikts liegums un netika pārskatīta uz šādām teritorijām attiecināma nodokļu politika, mēs (25 īpašnieki) par nekādi neizmantojamu platību nodoklī maksājām gana daudz – arī tas vēl!

Vai zināms, kādi ir 25 īpašnieku plāni?

Lielākā daļa cilvēku savos īpašumos plāno un vēlas dzīvot paši. Ir cilvēki, kam pieder vēl citi īpašumi, viņi varbūt domā savādāk. Ir normāli, pārdodot vienu īpašumu, saņemto naudu ieguldīt citā.

Nesen teritorijā, par ko runājam, parādījās īpatnējs izņēmums (skatīt skicē***), liegumā ceļa līkumā vienam īpašniekam ir dota atļauja būvēt. Kā redzams, dabā ir taisne (ceļš), kas pēkšņi pārtapusi par lauztu līniju. Jāteic, parādoties naudai, citas intereses nobāl. Zaļā vārna? ...

Kad reāli varētu būt iespēja būvēt iecerētās mājas?

Kad būs pieņemts minētais aizsardzības plāns, kurā būs (cerams) paredzēta atļauja būvēt, un novada saistošie noteikumi. Jāteic, pašvaldības attieksme arī ir svarīga, jo nav teikts, ka mums ļaus būvēt. Garkalnes novada dome var lemt dažādi un iemeslus, lai ko liegtu, Latvijā vienmēr var atrast. Vai - var atrast iemeslus jebko novilcināt.

Bija gadījums: mūsu īpašumu kaimiņi otrpus ceļam izdomāja nolīgt traktoristu, kas atveda betona gulšņus, ko novietoja uz kvadraciklu un džipu iebrauktajiem ceļiem – liedzot vai bremzējot turpināt maža izbraukšanu. Neilgi pēc tam darba grupai bija tikšanās dabā – DAP, ornitologi, novada deputāte, mēs. Diskusijā pieminējām šos gulšņus, kas faktiski nelikumīgi (ar mums nesaskaņoti) atrodas svešā īpašumā. Traktors un traktorists darbībā bija nofilmēti. Kā pateicām, ka cilvēks mums ir zināms... Klusums! Rodas sajūta, ka mēs daļēji skaitāmies “svešie” vai pat ienaidnieki. Ienaidnieki, kas neuzbrūk!

Vai ir zināmi turpmākie DAP un VARAM plāni?

Domājams, nekādi! Teritorijas sakārtošana ir uz mūsu pleciem. Par to mums ļaus kaut ko darīt pašiem. Jādomā, ka ļaus!
* Stāsta sākumu, lūdzu, lasīt:
https://www.zemeunvalsts.lv/emigracijas-iemesls-zala-varna-
https://www.zemeunvalsts.lv/liegumu-izveidosanai-lidzekli-ir-kompensacijam-nav-un-nebus-
https://www.zemeunvalsts.lv/zala-varna-un-citas-retas-sugas-pieriga-dabas-aizsardzibas-specialistu-viedoklis

**https://www.daba.gov.lv/lv/ekspertu-registrs


*** Ar roku zīmētajā skicē parādīts rakstā minētajos īpašumos nesen parādījies izņēmums (iezīmēts treknākām svītrām)

Pievienot komentāru