Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības (MPKS) “Mūsu mežs” vadītāja Aneta Rulle pauž stingru atbalstu Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz galvenās cirtes vecuma samazināšanu.
Kamēr populistiski saukļi mēģina iebiedēt sabiedrību, nozare pieprasa tiesības saimniekot racionāli, nevis noraudzīties, kā Latvijas zaļais zelts pārvēršas mazvērtīgā malkā un kaitēkļu perēkļos.
“Neviens neliek zāģēt – mēs pieprasām tiesības izvēlēties”
“Ir laiks beigt tiražēt mītu, ka meža īpašnieks ir sava īpašuma ienaidnieks,” norāda Aneta Rulle. “Šie grozījumi nav pavēle cirst, bet gan beidzot sniegta brīvība saimniekam lemt par savu mantu brīdī, kad koksne ir visvērtīgākā. Tāpat ir maldīgi uzskatīt, ka meža īpašnieks ir sava īpašuma ienaidnieks; tieši otrādi – saimnieks ir ieinteresēts, lai mežs atjaunotos un paliktu vērtīgs nākamajām paaudzēm. Neviens neliek zāģēt obligāti. Šie grozījumi tikai sniedz tiesības saimniekam pašam lemt par savu īpašumu. Mēs aicinām beigt biedēt sabiedrību ar mītiem.
Latvijā meža nozāģēšana nav beigas, bet gan jauna meža sākums – mēs stādām un kopjam, lai nākamajām paaudzēm paliktu nevis trupējuši brikšņi, bet vērtīgas audzes.
Kooperatīvs uzsver trīs galvenos argumentus:
• Klimata liekulības beigas: Tikai jauna, veselīga un augoša audze aktīvi piesaista CO₂. Vecs, pūstošs mežs ir nevis “plaušas”, bet gan oglekļa avots.
• Konkurētspējas diskriminācija: Latvijas mežsaimnieki šobrīd ir iedzīti stūrī ar birokrātiju, kamēr kaimiņvalstīs un Skandināvijā saimniekošana ir elastīga un ekonomiski pamatota.
• Enerģētiskā drošība: Savlaicīga cirte baro mūsu vietējo ekonomiku un enerģētisko neatkarību, nevis atstāj resursus sapūšanai mežā.
Atbalstu likuma grozījumiem paudušas arī citas ietekmīgas nozares organizācijas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība uzsver, ka atteikšanās no novecojušās bonitāšu sistēmas vienkāršos apsaimniekošanu un mazinās korupcijas riskus. Savukārt lielākais privāto meža īpašnieku kooperatīvs ir norādījis precīzus datus par saviem biedru īpašumiem, kas parāda to, ka meža īpašnieks spēj pieņemt pārdomātus lēmums, nevis visu tikai “izcirst”.
Nozares fakti pret emocionāliem mītiem
Pretēji bažām par “vispārēju izciršanu”, meža kooperatīva dati rāda pretējo. MPKS “Mežsaimnieks”, kas pārstāv vairāk nekā 1200 biedrus un apsaimnieko virs 30 000 hektāru meža, skaitļi ir nepielūdzami:
• Ikgadējais pieaugums: Vairāk nekā 200 000 m³.
• Faktiskā cirte: Tikai aptuveni 100 000 m³ gadā (iekaitot kopšanas cirtes).
• Uzkrātais resurss: Jau šobrīd vairāk nekā 13% biedru mežu (bez ierobežojumiem) ir pieaugušas un pāraugušas audzes.
“Šie dati skaidri pierāda: meža īpašnieki ir piesardzīgāki un saimnieko ilgtspējīgāk, nekā to pieprasa likums,” uzsver MPKS “Mežsaimnieks” vadība. Grozījumi ir nepieciešami, lai ļautu rīkoties elastīgi tad, kad tas ir mežsaimnieciski pamatoti — pirms trupe un mizgrauži paspēj pirmie.
Aicinājums uz pragmatismu
“Likuma atvēršana ir iespēja dot brīvību saimnieciskajiem mežiem, nevis aiztikt dabas rezervātus,” piebilst A. Rulle. Grozījumi neatceļ un nemazina dabas aizsardzības prasības. Tie neizmaina īpaši aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu un citu spēkā esošo ierobežojumu regulējumu, bet attiecas uz saimniecisko mežu apsaimniekošanu.
“Mēs aicinām uz diskusiju, kas balstīta zinātnē, nevis bailēs. Latvijas budžetam ir vajadzīgi ieņēmumi valsts aizsardzībai un labklājībai, un meža nozare ir gatava tos nodrošināt, ja tai noņems birokrātiskās važas.”
https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/67B2E188923EE19FC2258DCA0020646D?OpenDocument