Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās visā pasaulē ir atzīta par vienu no galvenajiem ekoloģiskās un sociālekonomiskās stabilitātes draudiem. Eiropas mežu ekosistēmas, kas ietver gan dabiskos, gan apsaimniekotos mežus, ir daudzu sugu dzīvotnes un patvērums lielai daļai Eiropas bioloģiskās daudzveidības.

Jaunā visaptverošā Eiropas Meža institūta (EFI) pētījumā 13 autori no 10 valstīm analizēja, kā efektīvi saglabāt un uzlabot mežu bioloģisko daudzveidību Eiropā:

Galvenais ir mežu bioloģiskās daudzveidības monitorings. Eiropas mežu bioloģiskās daudzveidības labāka saglabāšana un apsaimniekošana sākas ar efektīvu monitoringu.

Meža bioloģiskās daudzveidības apdraudējumus var iedalīt “ārējos” apdraudējumos, kurus meža īpašnieki un apsaimniekotāji tieši nevar ietekmēt (piemēram, atmosfēras piesārņojums, klimata pārmaiņas, bioloģiskās invāzijas, zemes izmantošanas maiņa), un “iekšējos” apdraudējumos, kas ir tieši saistīti ar meža apsaimniekošanas praksi.

Steidzami jāveic stingrāki aizsardzības pasākumi mežos, kuros sastopamas apdraudētas sugas, piemēram, pirmatnējos, vecos un senajos mežos.

Praktiska, dabai labvēlīga apsaimniekošana ir iespējama visos mežos, ko apsaimnieko koksnes ražošanai, tostarp, plantāciju mežos.

Ekosistēmu apsaimniekošanas pieejas, tostarp dabai tuvas mežu apsaimniekošanas varianti, ir jāturpina attīstīt, lai aptvertu traucējumus un atbalstītu bioloģisko daudzveidību dažādos mērogos – no gēna līdz ainavai.

Ainavu mērogā meža apsaimniekošanas pieeju un intensitātes variēšana, piemēram, trīskārša apsaimniekošana, ir daudzsološa stratēģija, lai saglabātu plašu bioloģiskās daudzveidības spektru, vienlaikus sasniedzot arī citus svarīgus meža apsaimniekošanas mērķus.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un palielināšana ir kopīgs uzdevums, kas Eiropas mežu apsaimniekotājiem un īpašniekiem, valsts un privātajām iestādēm, kā arī sabiedrībai ir mērķtiecīgi jārisina. Tam nepieciešams plašs institucionāls un finansiāls atbalsts. (...)