Zinātnieki noraida “maldinošus apgalvojumus”, ko izmanto “uzbrukumos” ES dabas aizsardzības reformām

Clare Carlile, DeSmog | 16.06.2023

zemeunvalsts.lv komentārs

Prezidenta vēlēšanas, koalīcijas dalībnieku strīdi, karstums un zemeņu laiks, kā arī daļu sabiedrības satraukusī Kahovkas aizsprosta uzspridzināšana aizēnojusi Eiropas Parlamentā un ārpus tā ritošos strīdus par t.s. “zaļajiem” tiesību aktiem. Ja palasām attiecīgo informāciju, jāsecina, ka “Latvijā viss notiek, kā Eiropā”, kur vienu interešu pārstāvji uz citu interešu pārstāvjiem rāda ar pirkstu, saucot otros par “lobijiem”, paši būdami tikpat augstas raudzes profesionāļi.

Latvijas īpatnība – par lobijiem (zinot šī vārda negatīvo nokrāsu tieši Latvijas sabiedrībā) uzstājīgi un apzināti dēvē pelnošo un strādājošo nozaru pārstāvjus, kuru darbs nereti jau ir tiesiski pārspīlēti pārregulēts, pretēji tiem sabiedriski aktīvajiem cilvēkiem, kas (paši lobiji būdami) iestājas par kaut ko plašākam ļaužu lokam saprotamu, bet kuriem nav nekādas atbildības (ja neskaita atbildību vārdos) par kļūdām, pārspīlējumiem vai nepatiesu informāciju, kurus nekritizē par acīmredzamu, ne vienmēr pamatotu sajūsmu. Jo īpaši svarīgi tas ir situācijā, kad ļoti dažādajā un atšķirīgajā Eiropā visus mēģināts vienādot” un kurā gana daudzi politiķi un aktīvisti neslēpj faktu, ka savas aktivitātes balsta ļoti šaurā un dažu avotu vai līderu paustā informācijā, plašāku lauku netverot.

Ne vienam vien arī Latvijā “zaļo” likumu tapšana un ap to notiekošās diskusijas ir daudz, daudz būtiskākas par reālām problēmām vai katastrofām (iepriekšminētais Kahovkas dambis). Naivs jautājums – vai svarīgāka ir vides aizsardzība, vai dokumentu blāķis, kuru rūpīgi lasot, iespējams tik daudz (ierobežot, neļaut, sūdzēties utt.)... Problēma skaidri saskatāma situācijā, ko reti kāds analizē nopietni, proti, noteikumus, regulas un prasības sacer tie, kam ikdienā ar to ievērošanu vai izpildi nav ne mazākā sakara. Ne velti pēdējā laika strīdos par dažādu noteikumu ieviešanu vai maiņu ļoti maz tiek runāts par situāciju dabā (vai reālo situāciju vispār), vairāk laika veltot tam, kas rakstīts noteikumos A, ko pieprasa regula B un kas varētu būt pretrunā direktīvai C”. 

Šorīt portālā Delfi publicēts lielisks Olava Cera (Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns partneris) viedokļraksts* par zaļajiem skrejriteņiem, ko iesakām izlasīt (citējot): “Ne visām dzīves situācijām var un vajag rakstīt noteikumus. Likums nav instrukcija, bet uzvedības modelis. Tāda kā sabiedriskā inteliģence. Mēs jau tā slīkstam dažādos noteikumos, bet tas nepalīdz. Mums pašiem ir jāattopas un jāpaskatās apkārt – hei, sveika, realitāte!”*

Kamēr Eiropas Parlamentā gatavojas balsojumam par galvenajiem “zaļo” tiesību aktiem, vairāk nekā 3000 zinātnieku kritizē un nosoda “zinātnisko pierādījumu trūkumu” argumentos, ko izmanto pretinieki.

3339 zinātnieki atklātā vēstulē Eiropas Parlamenta deputātiem ir noraidījuši apgalvojumus, ka Eiropas Savienības plāni ierobežot pesticīdu lietošanu un atjaunot dabu kaitēs pārtikas nodrošinājumam un lauksaimniekiem.

Pēdējos mēnešos rūpnieciskās lauksaimniecības lobijs un Eiropas Tautas partija (EPP), kas ir lielākā labējā partija ES, ir bijuši priekšgalā cīņā pret “zaļajiem” tiesību aktiem. EPP ir aicinājusi apturēt ierosinātās “zaļās” lauksaimniecības reformas. Viņi apgalvo, ka šie tiesību akti izraisīs ES pārtikas ražošanas samazināšanos un radīs plašus ekonomiskus zaudējumus

14. jūnijā, publicētajā atklātajā vēstulē 3339 zinātnieki apgalvo, ka šie argumenti ir “nepietiekami” un “pretrunā” zinātniskiem pierādījumiem.

“Lielākie riski pārtikas nodrošinājumam rodas klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības, un ekosistēmu pakalpojumu zuduma dēļ,” teikts vēstulē, kas nosūtīta visiem Eiropas Parlamenta deputātiem. “Mēs mudinām politikas veidotājus likumdošanas procedūru turpināt.”

Vēstule, kurā EPP nav tieši pieminēta, ir sagatavota ES lauksaimniecības nākotnei izšķirošā brīdī. Parlamenta Vides komiteja 15. jūnijā gatavojas balsot par dabas atjaunošanas plāniem, kas paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 20% ES zemes, upju un jūru tiks aizsargāti. Paredzams, ka no jūlija Parlamenta komitejas balsos par tiesību aktiem par pesticīdiem (SUR (The Sustainable Use of Pesticides Regulation (SUR)) regula).

“EPP maldināšanas kampaņa par Dabas atjaunošanas likumu un pesticīdu regulu ir ārkārtīgi satraucoša,” DeSmog sacīja Eiropas Zemes draugu organizācijas pārstāve Klāra Buržina. “EPP vēlas izlikties, ka ir lauksaimnieku pusē, bet patiesībā aizstāv nesakārtotu pārtikas sistēmu.”

Viens no vēstules autoriem Gijs Peers (Guy Pe'er) aģentūrai Reuters skaidroja: “Ja politikas veidotāji sper ļoti pārliecinošus soļus dezinformācijas pasaulē un procesā, ko mūsdienās dēvējam par “viltus ziņām”, zinātniekiem ir tiesības teikt “Stop!” Reaģējot uz vēstuli, EPP pārstāvis sacīja: “Ir daudz pierādījumu, ka priekšlikumi par SUR un dabas atjaunošanu kopumā samazinātu Eiropas pārtikas ražošanu, pat pārvērstu mūsu eksportu par importu un palielinātu pārtikas cenas. Turklāt ietekme uz klimata pārmaiņām būtu minimāla.”

Vēstules parakstītāji apgalvoja, ka viņi vēlas atbalstīt “uz pierādījumiem balstītu dialogu” ES un dalībvalstīs.

“Spiediens” uz dabu

Lauksaimniecība pašlaik rada vairāk nekā 10% ES oglekļa dioksīda emisiju. Tā ir arī galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis pasaulē. Vairāk nekā 80% biotopu ES ir nepietiekams aizsardzības statuss.

ES ir paziņojusi par vērienīgām lauksaimniecības reformām 2020. gadā. Pasākumu virkne ietver mērķus krasi samazināt sintētisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un atjaunot savvaļas dabu uz zemes, upēs un okeānos.

Taču attiecīgie tiesību akti ir bijuši intensīvas lobēšanas mērķis, tie ir saskārušies ar pieaugošu politisko pretestību. Decembrī DeSmog atklāja, ka pesticīdus ražojošie uzņēmumi, tostarp, Bayer un Syngenta, un ietekmīgas lauksaimnieku arodbiedrības, piemēram, Copa-Cogeca, izmanto maldinošus stāstus, lai kavētu tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz pesticīdiem.

Kopš tā laika EPP ir aicinājusi atcelt likumus, kas ierobežo pesticīdu izmantošanu un atjauno dabu. Maijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komiteja balsoja pret dabas atjaunošanas plāniem.

“Runājot par bioloģiskās daudzveidības sabrukumu, mēs burtiski stāvam uz kraujas malas, kālab dabas atjaunošanas likuma noraidīšana būtu lēciens tukšumā,” maijā laikrakstam The Guardian uzsvēra ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkevičs. “Līdz šim vērienīgākā priekšlikuma par dabas atjaunošanu noraidīšana būtu bīstams un negatīvs signāls pasaulei, ka ES un tās dalībvalstis atkāpjas no savām saistībām.”

“Nepamatots uzbrukums”

Tiesību akta pretinieki izvirza vairākus apgalvojumus, kurus zinātnieki apstrīd. Piemēram, tiek apgalvots, ka, nosakot dalībvalstīm obligātus pesticīdu samazināšanas mērķus, tiktu radīti ražas zudumi. EPP politiķi un lauksaimniecības nozares pārstāvji arī uzstāj, ka dabas atjaunošanas plāni apturētu zemes izmantošanu lauksaimniecībā ES, uzskatot, ka abi iepriekšminētie pasākumi kaitēs lauksaimniekiem un pārtikas ražošanai.

Reaģējot uz šīm bažām, vēstulē, ko sagatavoja Vācijas, Nīderlandes un citu ES dalībvalstu universitāšu zinātnieki, ir uzsvērti draudi, ko rada nespēja ierobežot pesticīdu izmantošanu un dabas degradāciju. Viņi minēja būtiskos riskus, ko pārtikas produktiem un lauksaimniecībai rada klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kā arī potenciālu, ar kādu “zaļā” pāreja var radīt vairāk darbavietu.

Klimata pārmaiņu izraisītā sausuma dēļ Vācijas lauksaimnieki 2018. gadā cieta zaudējumus 7-8 miljardu eiro (6-6,8 miljardu sterliņu mārciņu) apmērā. Kopumā Eiropā no 2005. līdz 2020. gadam tika slēgti 5,3 miljoni saimniecību (37%).

“Dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmisko līdzekļu un piesārņojošo vielu izmantošanas samazināšana ir būtiska, lai saglabātu ilgtermiņa ražošanu un uzlabotu pārtikas nodrošinājumu,” raksta zinātnieki, piebilstot, ka ierosinātie tiesību akti “var radīt jaunas nodarbinātības iespējas un stimulēt inovācijas”.

Autori norādīja uz neilgtspējīgas lauksaimniecības radīto seku lielajām sociālajām izmaksām. Netiešās vides izmaksas, ko rada visa zemes izmantošana (tostarp lauksaimniecība) Vācijā, tiek lēstas 100 miljardu eiro (85,5 miljardu sterliņu mārciņu) apmērā ik gadu.

Viens no vēstules autoriem, Leipcigas Universitātes akadēmiķis Gijs Peers Twitter ierakstā norādīja, ka uzbrukumi “zaļajiem” likumiem ir “nepamatoti” un argumenti “lielā mērā balstās maldinošā informācijā”.

Zinātnieki kritizēja apgalvojumus, ka zaļie tiesību akti ir nepārdomāti, ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā radītos traucējumus. Īstermiņa cenu pieaugums ES neatspoguļo “nekādu risku pārtikas suverenitātei vai nepieciešamību palielināt ražošanu,” zinātnieki pauda, vērtējot nozares apgalvojumus. “Eiropa var veicināt nodrošinātību ar pārtiku, samazinot pārtikas trūkumu izraisošos faktorus pasaulē, piemēram, lielu gaļas patēriņu un biodegvielas izmantošanu.”

Intensīva lobēšana

Vēstule ir sagatavota pēc gadiem ilgas intensīvas lobēšanas, ko veic pesticīdu, sēklkopības un rūpnieciskās lauksaimniecības nozares. Apgalvojumi, ka likumi ietekmēs ražas, lielākoties ir balstīti piecos ietekmes novērtējumos, ko finansējusi nozare. CropLife Europe – tirdzniecības asociācija, kas pārstāv Bayer, Syngenta un citus lielākos pesticīdu ražotājus – 2021. gada oktobrī samaksāja vairāk nekā €100 000 (85 000 sterliņu mārciņu) par vienu pētījumu, kurā tika prognozēts, ka pārtikas ražošana samazināsies par 10-20%.

DeSmog pagājušajā gadā jau rakstīja, ka nozaru lobētāji laikrakstos, konferencēs un privātās tikšanās reizēs ar politikas veidotājiem popularizē apgalvojumus par “zaļo” tiesību aktu radīto kaitējumu.

Nozares finansētos pētījumus plaši kritizēja kampaņu rīkotāji un akadēmiķi, jo tajos netika ņemti vērā ne gaidāmie ieguvumi no zaļajām reformām, ne arī izmaksas, kas rastos, ja netiktu veikti pasākumi klimata pārmaiņu vai bioloģiskās daudzveidības samazināšanās jomā.

Pagājušajā gadā DeSmog arī atklāja, ka Copa-Cogeca ir informējusi ES amatpersonas pārskatīt un aizkavēt zaļās lauksaimniecības reformas tā dēvētajā pārtikas nodrošinājumam “kritiskajā brīdī”, ko izraisīja karš Ukrainā.

Strīdīgi pierādījumi

Atbildot uz vēstuli, EPP atsaucās uz diviem pētījumiem, kuros zaļo reformu rezultātā prognozēts lauksaimnieciskās ražošanas samazinājums.

To vidū bija pētījums, ko pasūtīja Grain Club – Vācijas graudu tirdzniecības organizāciju apvienība; pētījumā vairākiem lauksaimniecības produktu veidiem tika prognozēti lieli zaudējumi, tostarp, arī graudaugiem.

Citā pētījumā, ar kuru dalījās EPP, tika pārskatīti esošie pētījumi par reformu ietekmi, kuros prognozēti lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumi. Tomēr šai pētījumā secināts, ka esošo pētījumu rezultāti atspoguļo “veiktās analīzes šauro tvērumu”, un konstatēts, ka apgalvojumi, ka reformas kaitēs lauksaimniecības nozarei, “nav pamatoti”.
https://www.delfi.lv/news/versijas/olavs-cers-kurs-varenaks-skuteris-vai-saprats.d?id=55665690

Zinātnieki noraida “maldinošus apgalvojumus”, ko izmanto “uzbrukumos” ES dabas aizsardzības reformām

Komentāri

Indulis
Viss raksts ir slima suņa murgi. Kas ir tie "zinātnieki", kuri parakstās par pesticīdu ierobežošanu - literatūras un mākslas, filozofijas un citi līdzīgie? Vai kāds no viņiem ir iepazinies ar neatkarīgiem, zinātniski pareizi iekārtotiem izmēģinājumiem lauksaimniecībā? Vai ir redzējis kādi izskatās kukaiņu un slimību invadēti lauki, piedevām vēl pilni ar nezālēm? Vai jums nepietiek, ka baltmaizes kukulītis maksā jau ap 2 EUR? Esat jau laikus sapirkuši makaronu, griķu un putraimu krājumus?
Māris
Kas tās par muļķībām? Pesticīdu neizmantošana nesamazinās ražu?! Lauksaimnieki pērk un laista tāpat vien, jo naudu nav kur likt! Noteikti lobijs viņiem ir pateicis, ka ja tu laistīsi pesticīdu, tad dabūsi lielāku ražu, un tas ir tas pesticīdu lietošanas iemesls nevis kukainis, kas apēd ražu.

Pievienot komentāru